Viena no pirmajām Ziemassvētku dziesmām, kas, svētkus gaidot, ieskanas prātā, ir Mārtiņa Brauna “Veltījums” no sirsnīgās ģimenes filmas “Ziemassvētku jampadracis”, kas ir piedzīvojusi visdažādākās izpildījuma versijas. Par Ziemassvētku klasiku kļuvusi arī Laura Reinika “Tik balti”, bet grupas “Marana” dziesma “Notiksies kam jānotiek” ir atbilstoša dziesma Jaunā gada sagaidīšanai. Tāpat nemainīgi svētku noskaņu rada dziedātājas Lindas Leen un Liepājas Simfoniskā orķestra kopīgi ieskaņotā Ziemassvētku klasika. Neiztrūkstošas ir arī Rolanda Ūdra personīgās Ziemassvētku dziesmas.
Ziemassvētki ir arī pārdomu laiks. Par līdzcilvēkiem, kuriem neklājas tik labi, izsenis aizdomāties aicinājusi dziesma “Circenīša Ziemassvētki”, kas ieskaņota daudz dažādās versijās. “Apsnigsim par godu skumjajiem, skumjajiem svētku nepietiek,” vēsta dziesma “Elēģija”. Arī alternatīvās mūzikas pārstāvji savās dziesmās atgādinājuši par svētku ēnas pusi – vientulību, sociālo nevienlīdzību, patēriņu. “Ir Ziemassvētku rīts, un egle deg uz gāzes plīts”, dzied grupa “Apēdājs”. Un grupas “Hipstokrātija” dziesma “Ziemas aukstais sniegs” stāsta par vientulību.
Mūzikas straumēšanas vietnē “Spotify” no pašmāju mūziķu dziesmām var apkopot vairāk nekā sešu stundu garu izlasi.
Mazais bundzinieks
Kā vienu no aktīvākajiem Ziemassvētku mūzikas iedziedātājiem var minēt mūziķi Ingu Ulmani. Kā telefona sarunā atklājās, Ulmanim tik tiešām ir īpašas attiecības ar Ziemassvētkiem – tie ir svarīgi ģimenes svētki, kā arī bijuši nozīmīgi pašizaugsmei. Sievas iedvesmots, viņš bija pirmais, kas dziesmu “Mazais bundzinieks” iedziedāja latviešu valodā. Sadarbībā ar izdevniecības “Platforma Records” vadītāju Rimantu Liepiņu, Ingus Ulmanis ir izveidojis vairākas Ziemassvētku programmas, kurās piedalījās Kristīne Zadovska, Zane Dombrovska, Igo, Zigfrīds Muktupāvels, koris “Kamēr”, Nacionālais simfoniskais orķestris un kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”.
“Ziemassvētki nedaudz velk uz to bīstamo pusi, iekrist pārāk lielā saldumā, bet tad nāca svaigs risinājums – mana sastrādāšanās ar dzejnieku Pēteri Brūveru. Neskaitot to, ko viņš raksta pieaugušajiem, Pēteris ir fantastisks bērnu dzejnieks. Viņa dzejā ir tas āķis – dzeja ir ļoti labi saprotama, bet reizē arī dziļa un filozofiska, kas bija pa prātam arī man.
Jo faktiski ar Ziemassvētku dziesmām tu ej kā par naža asmeni – vienā pusē pārgudrība, otrā – salkanums, un noiet pa to taisno diedziņu ir diezgan grūti.
Vienīgais veids, kā to izdarīt – jāiet vienkārši un dabīgi. Process mūs aizrāva, un iesaistījās arī citi mūziķi. Pirmais disks bija kopā ar “Sinfonieta Rīga”, kuriem šī ideja ļoti patika, un es novērtēju iespēju strādāt ar Normundu Šnē. Darba procesā pazuda Ziemassvētku banalitāte,” atceras Ingus Ulmanis. Šīs Ziemassvētku sadarbības Ulmani likumsakarīgi aizveda pie nākamajiem projektiem – “Brīnumskapis” un “Dabas koncertzāle”. Šajos Ziemassvētkos mūziķis ar grupu “Lādezers” izdevis dziesmu “Brīnums”.
Arī grupa “Very Cool People” kopš 2015. gada 25. decembra pavisam burtiski svin priecīgus Ziemassvētkus fanka un soula noskaņās kopā ar dziedātājiem Kristīni Prauliņu un Ralfu Eilandu. Ideja radusies, jo mūziķi bija novērojuši, ka Ziemassvētku koncertiem piemīt pārāk liels svinīgums, kas raisa drīzāk bēdīgu, nevis priecīgu noskaņu, un tika izveidota programma “Sniegavīru ekspresis”. Šogad, ņemot vērā aktuālos apstākļus, mūziķi katrs būs pa savām mājām un satiksies “Zoom” ballītē, bet klausītāju priekam publiskots “Mazais bundzinieks” gan latviešu, gan angļu valodā.
Grupas līderis Elvijs Grafcovs stāsta: ““Mazais bundzinieks" un "Klusa nakts" ir vienīgās reliģiska rakstura dziesmas mūsu repertuārā, bet principā mums Ziemassvētku koncerts ir fanka, soulmūzikas ballīte, un šādā noskaņā mēs esam aranžējuši visus skaņdarbus, ko izpildām koncertā. Šoreiz koncerti atkrīt, bet "Mazais bundzinieks" skan drum'n'bass un videoklipa stāsts risinās Stendes veikalā kā "Slapjo bandītu" epizode.” Šogad jo īpaši aktuāls varētu kļūt grupas Ziemassvētku dziesmu kaverversiju albums “Snowman’s Express”.
''Ziemassvētki 2020'' jeb sniegu gaidot
Arī 2020. gada nogalē Ziemassvētku dziesmu vācelīti papildinājušas jaunas svētku dziesmas. Aptaujāju dažus jauno dziesmu autorus un izpildītājus – kā rodi svētku sajūtu un ko domā par svētku klišejām?
Dziedātāja Patrisha, kura šajā decembrī publiskojusi dziesmu “Vējš sniegu nes”, saka: “Ziemassvētku sajūtu parasti pastiprina sniegs. Tā kā pēdējos gados sniega gandrīz nav, tad jāiztiek ar Ziemassvētku filmām, dziesmām, mandarīniem, piparkūkām un mājas dekorēšanu. Neesmu apsēsta ar šiem svētkiem, tāpēc pēdējos gados neizjūtu lielu vēlmi speciāli uzburt svētku noskaņu. Pieaugot, šķiet, šie svētki zaudē savu maģiskumu, jo vairs nav Salavecis, kuram esi ticējis visu bērnību, nav vairs tāda Ziemassvētku brīnuma, kā arī uzskati par šo svētku svinēšanu priekš manis ir mainījušies. Nekas personīgs, bet ar katru gadu paliek grūtāk izdomāt, ko uzdāvināt citiem, jo, šķiet, visiem jau viss ir. Gribētu tikai vēlēt veselību, un svarīgi ir pabūt kopā, nevis izmest naudu liekām mantām. Pašgatavotas, radošas dāvanas ir vislabākās!”
“Ziemassvētku sajūta rodas pat līdz ar auksto laiku un decembra iestāšanos un pirmo sniegu, kopā ar bērniem gaidot svētku brīnumu. Un vēl tās skujiņas un eglītes. Bērni vaicā – kad būs eglīte? Šajā svētdienā? Tu atbildi – nē, nākamajā! Šādi rodas svētku sajūta. Šajā gadā sajūtu gūstu labdarībā un Ziemassvētku muzikālajos ierakstos. Citu gadu kā rūķis piedalos Ziemassvētku eglītēs bērnudārzos. Jā, manuprāt, Ziemassvētki paši rodas. Ja par klišejām – vai tad kādā citā gadalaikā mēs klausīsimies šīs dziesmas? Kaut gan – varētu! Ziemassvētku dziesmas no Sinatras un Neta Kinga Kola un citu mūziķu repertuāra rada to svētku sajūtu. Brāļu Ziemeļu "Uzsniga sniedziņš balts"! Šogad varbūt ieiesies "Eņģelis ar distanci". Viss ir tā, kā vajag! Ziemassvētki rodas, kad pienāk laiks, un šīs dziesmas nav klišejas, bet gan ļoti labas kompozīcijas, kuras ir prieks dzirdēt, it sevišķi brīdī, kad nav uzsnidzis sniegs. Tad tev vismaz Džordžs Maikls vai kāds cits populārāko dziesmu dziedātājs atgādina – drīz būs Ziemassvētki,” jaukus un priecīgus svētkus vēlot, saka Intars Busulis, kurš šogad publiskojis dziesmu “Eņģelis ar distanci”.
Jānis Šipkēvics, kurš ir šī gada “Dod pieci!” labdarības maratona himnas “Es zinu, tu esi” autors un kopā ar grupu “Instrumenti” izdevis arī “Skaisti savāds”, atklāj: “Ar katru gadu es kļūstu aizvien sentimentālāks un par to ļoti priecājos. Tas nozīmē, ka ar gadiem sajūtas neiet mazumā. Cenšos pievērst uzmanību detaļām, rast izskaidrojumu tām vai citām tradīcijām, kuras savulaik uztvēru kā pašsaprotamas. Līdz ar maziem ķipariem saimē, šķiet, viss atrod savas īstās vietas, tradīcijām – un dažām klišejām arīdzan – bērnu klātbūtnē pēkšņi ir grods pamatojums un ļoti omulīga funkcija arīdzan. Lai silti un sirsnīgi visiem!”
Dziedātāja Katō, kura uz šiem svētkiem klajā nākusi ar divām dziesmām “Plastmasas eglīte” un “Burvju nūjiņa”, saka: “Ziemassvētku dziesmas lielākoties ir ļoti klišejiskas. Un ir skaidrs, kāpēc tā – šie svētki visiem asociējas ar sniegu, (lai arī mums jau kādu laiku vairs nav baltu Ziemassvētku), ar brīnuma gaidīšanu un siltu, ģimenisku sajūtu. Nākas kārtīgi palauzīt galvu, lai uzrakstītu dziesmu, neiesaistot tajā neko no iepriekš minētā. Un patiesībā man šķiet, ka tas arī ir tas, ko cilvēki šajā laikā grib dzirdēt – skaistu, mazliet sapņainu melodiju un vienkāršu tekstu, ar kuru katrs no mums var identificēties. Manai ģimenei Ziemassvētki parasti ir pamatīga radu kopā sanākšana, es pat teiktu, ka gada griezumā lielākā. Ievērojam visu, kā pieklājas – mazākie gaida Ziemassvētku vecīti, bet lielie bauda kopābūšanu. Dāvanas jau krietnu laiku mums ir otrajā plānā. Tādēļ šogad mani svētki būs daudz klusāki, kā ierasts. Man ir svarīga piederības sajūta, un esmu laimīga, ka man ir tāda ģimene, kura to var sniegt.”
“Šogad svētku sajūta kaut kā ir noplakusi, ņemot vērā sarežģīto situāciju kādā dzīvojam. Šie Ziemassvētki ir krasi citādāki – nevar apciemot radus un draugus, un tas nedaudz skumdina, jo tieši tā kopābūšana man vienmēr atnesusi svētku sajūtu. Lai arī šogad ir vientuļi, nevar ļaut sev daudz skumt – jāpieņem situācija un jārod svētku sajūta pašiem. Es, kā jau katru gadu, cepšu sēņu pīrādziņus, ''šmorēšu'' rasolu, un kopā ar savu dzīvesbiedru mēs aizvadīsim mierpilnus svētkus sveču gaismā un mūzikas skaņās. Vislielākā svētku klišeja, manuprāt, ir Ziemassvētku iepirkšanās – man ne pārāk patīk tā cilvēku nenormālā apsēstība ar steigā ķertiem plastmasas štruntiem lielveikalos. Daudz vērtīgāk ir dāvināt kaut ko no sevis – vai tā būtu dziesma, ierāmēta fotoatmiņa, sirsnīga vēstule vai jebkas, kas nāk no paša sirds. Tādām dāvanām ir daudz lielāka vērtība,” saka Kristīne Pāže, grupas “Kautkaili” soliste, kura šajā decembrī izdeva dziesmu “Miers”.
