Lasi starp rindām jeb savējie sapratīs
"Dziedi par rozā sapņiem, ja jau tev pavēl dziedāt;
Ja jau tev pavēl dziedāt, dziedi kaut vai aiz bailēm,
Tavējie sapratīs, tavējie sapratīs, ka dziesma ir kliedziens."
(Viktors Kalniņš)
Komponista Imanta Kalniņa daiļradē ir daudz brīvībai veltītu dziesmu gan ar tiešu, gan metaforās apslēptu vēstījumu, kas nemitīgi bijušas cenzūras redzeslokā sava brīvdomīguma dēļ, bet mūsdienās veido Latvijas kultūras kanonu.
Ar savu sociālpolitisko vēstījumu, kuru asprātīgi papildina muzikālais dramatiskums un teatrālisms, šādi nojaucot pēdas no politiskās satīras, par kulta grupu ir kļuvis “Pērkons”. Savukārt Atmodas laiku iezīmē arī grupas “Līvi” izpildītās dziesmas, viena no skaļākajām protesta dziesmām ir “Zābaku dziesma”. Arī grupa “Dzeltenie pastnieki” sociālpolitiskās norises fiksējuši savā mūzikā – tā, piemēram, “Milžu cīņa” dzīvo pāri iekārtām un režīmiem. (Šajā sadaļā grupu un dziesmu uzskaitījumu varētu gari turpināt.)
Gandrīz bērnu dziesma un šlāgeris
Par politiku var runāt, izmantojot pretstatus, jokus un it kā nekaitīgas formas. Satīrā joprojām nepārspēts ir aktieris Edgars Liepiņš, kurš, izvēloties šķietami tik nevainīgo ziņģes formu, ar smaidu apdziedāja aktuālās norises: “Trīs runči”, “Lācītis”, “Mildas tante” un citas zīmīgas un divdomīgas dziesmas. Grupas “Credo” repertuārā ir politisku nokrāsu dziesmas, kas pirmajā brīdī šķiet kā tādas pasakainas pirmsmiega dziesmiņas – “Disnejlenda”, katru klausīšanās reizi ļaujot atšifrēt jaunu metaforu, aiz kuras tiek slēpts kāds varas tēls.
Deviņdesmito gadu sociālo situāciju savās dziesmās izdziedājis Kaspars Dimiters, piemēram, dziesma “Rīt atkal būs pavasaris”. Krietni vēlāk, 2001. gadā, grupa “Labvēlīgais tips” izdeva albumu “Eiropa mūs nesapratīs”. Albuma tituldziesma ir ziņģe, kuras vēstījums savu aktualitāti vēl joprojām nav zaudējis, Latvijai esot Eiropas Savienībā un vairs nespējot uzvarēt Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Skaļie panki, metālisti un reperi
Kā jaunāko laiku viena no skaļākajām, vēstījumā viskonkrētākajām politiskajām dziesmām ir jāmin pankroka grupas “Inokentijs Mārpls” – “Krievija Atpisies!”. Arī pankiem “Jūdas graši” ir daudz politikai veltītu dziesmu nihilistiskā skanējumā. No metāla skatuves
sociālpolitiskās aktualitātes no morāles viedokļa iztirzājuši grupas “Relicseed” un “SIA Radikal”, ļaujot klausītājam aiz katras metaforas saskatīt sev tuvāko politiķa seju, bet varbūt sevi pašu.
Norises sabiedrībā iedvesmojušas arī repera Ozola naratīvus, jo īpaši to var dzirdēt 2009. gada albumā “Neatkarība”. Vērīgs, precīzs cilvēku un procesu izprašanā ir reperis ansis, no kura repertuāra kā pirmā jāizceļ kompozīcija “Nogrimušo kruīzu kuģu baseini”. Jāatzīmē arī anša sadarbība ar grupu “Instrumenti” dziesmā “Atmiņas problēmas”.
Darba tēma
Mainās laiki, mainās aktualitātes. Kapitālisms ir atnesis izvēles brīvību, bet līdz ar to izdegšanu, “skriešanu vāveres ritenī”, vergošanu lietām un citas problēmas, ko mūziķiem apdziedāt savās dziesmās. Piemēram, Jānis Ruņģis dziesmā “Dies’” aktualizējis Atmodas laika dzejnieka Māra Melgalva dzeju. Īpaši spēcīgi “Dies’” skan tieši Ziemassvētku iepirkšanās “maratona” laikā. Indie-pop grupa “KautKaili” dziesmā “Darbs” apdzied “vāveres riteni”.
Dusmīgāku un konkrētāku pieeju “Sanitāra dziesmā” izvēlējusies grupa “Dj Krankenwagen”, savukārt hiphopa apvienība “Kontraflows” kompozīcijā “Maize” apskata latvietim izsenis svarīgo bagātības simbolu. Panki “Tumors” savā mūzikā politisko apdzied ar šķelmīgu draiskulību, veltot dziesmas dubultmorālei, kārtības sargiem un citiem standartiem, tostarp “Naudu”.
Vērtību sistēma
Galvenais elements, kas šīs visas dziesmas vieno un padara politiskas, ir vērtību sistēma – gan universālā, gan vienai grupai saprotamā, konkrētam laikam raksturīgā. Protams, dziesmu saraksts nav pilnīgs un to varētu vēl papildināt un papildināt, jo meistarīgi apslēpto vēstījumu neatklāt ar pirmo reizi. Šķiet, latviešu valodai un arī mūziķiem piemīt izsmalcinātība sava viedokļa paušanā, tādēļ tādas
kareivīgas himnas ar dusmīgu lirisko “es” mums nav raksturīgas.
Katrā ziņā sabiedriskām norisēm veltītas dziesmas ir kā mazi, bet vērtīgi artefakti, kas, gadiem ejot, palīdz labāk izprast notikušo. Tādēļ ceru, ka arī nākotnē latviešu populārajā mūzikā dzirdēsim jaunas politiska konteksta iedvesmotas dziesmas, kas spēs gan uzraut kājās, gan nomierināt.
