No Latgales līdz Borneo – Latvijā izdota grāmata par daudzbalsīgo mūziku

Etnomuzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks Anda Beitāne aptuveni 10 gadus darbojas starptautiskā daudzbalsīgās mūzikas pētnieku grupā. Sākotnēji viņa par savu misiju uzskatīja pēc iespējas plašāk savus ārzemju kolēģus iepazīstināt ar Latvijas daudzbalsības tradīcijām. Tas viņai labi izdevies, jo nu jau suitu burdons un Ziemeļlatgales daudzbalsība etnomuzikologu vidū ir tikpat labi zināma kā citu valstu tradīcijas. Tagad Anda Beitāne spērusi soli tālāk – pateicoties viņas iniciatīvai, Latvijā izdots starptautiski zinātniski nozīmīgs darbs par daudzbalsību. Arī tajā līdzās dziedāšanas praksēm Vācijā, Itālijā, Marokā, Ķīnā un vēl citviet izcelta Ziemeļlatgales daudzbalsība.

No Latgales līdz Borneo – Latvijā izdota grāmata par daudzbalsīgo mūziku
00:00 / 05:52
Lejuplādēt

Daudzbalsīgās mūzikas pētnieku grupa izveidota pirms 12 gadiem Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes paspārnē. Tajā darbojas etnomuzikologi no visas pasaules. Anda Beitāne Latviju tajā sāka pārstāvēt pirms nepilniem 10 gadiem. Viņa stāsta: ‘’Tad, kad es sāku, tad man likās, ka mana misija ir parādīt to labāko, kas mums te Latvijā ir. Es to cītīgi un centīgi arī darīju, un mana centība nepalika bez ievērības. Diezgan ātri tas viss tika pamanīts. Un, ja tepat Latvijā vēl tagad vienam otram dažkārt ir jāskaidro, ko nozīmē, piemēram, Latgales dziedāšana ar pusbolsu, tad tur nevienam tas vairs nav jāskaidro,

visi etnomuzikologi zina, kas ir Sardīnijas dziedāšana a tenore, tāpat visi zina arī, ko nozīmē dziedāšana ar pusbolsu.

Jā, bet tad, laikam ejot, tu saproti, ka tu jau ej tur kā kolēģis pie kolēģiem. Un nevis lielīties par to, kas tev ir un citiem nav, jo īstenībā jau visiem ir viss kaut kas, bet tad tu ej diskutēt.’’

Daudzbalsīgās mūzikas pētnieku grupa regulāri tiekas simpozijos, kam seko arī starptautiskas nozīmes publikācijas. Tikko nākusi klajā jaunākā publikācija, kas apkopo divu simpoziju, kas notika Singapūrā un Ķīnā, rezultātus. Pēc Andas Beitānes iniciatīvas un arī ar viņas menedžeres prasmēm jaunākais izdevums nācis klajā tieši Latvijā, un tas ir Latvijas Mūzikas akadēmijas, izdevniecības “Musica Baltica” un Nacionālā kultūras centra sadarbības projekts.

Anda Beitāne uzsver: ‘’Šis, es domāju, ir liels notikums Latvijai, jo šai saistībā mēs varam runāt par tādu reālu starptautisku apriti, kur mēs esam kā līdzīgs ar līdzīgu. Tas, protams, ir daudzu gadu darba rezultāts. Man likās svarīgi parādīt, ka mēs varam un ka varam varbūt daudz labāk kādreiz nekā citi.

Šī ir augstākās raudzes zinātniska publikācija, un man tas šķiet ārkārtīgi svarīgi, ka mēs to varam izdot Latvijā un Mūzikas akadēmijā. Jo ir jau skaidrs, ka tā pamatauditorija ir visā pasaulē. Tas ir arī vēl viens labs veids, kā mēs varam Latvijas vārdu nest pasaulē.’’

Grāmata "Shaping Sounds and Values" izdota angļu valodā, latviski tās nosaukumu var tulkot kā ”Skaņu un vērtību veidošana’’. Grāmatā iekļauti deviņu autoru raksti par daudzbalsīgo mūziku dažādās pasaules vietās. Pievienots arī disks ar audio un video ierakstiem, kas atspoguļo aprakstītās mūzikas prakses no Malaizijas, Marokas, Setu zemes, Ziemeļlatgales un Sardīnijas.

Var noklausīties, piemēram, kā skan a tenore dziedāšanas prakse Sardīnijā, videomateriāls ir pielikums pētnieka Injacio Makjarellas rakstam, kurš analizē lomu hierarhiju dziedāšanas praksēs Sardīnijā.

Viena no rakstu autorēm ir arī Anda Beitāne, kura apraksta eksperimentu, ko veikusi kopā ar Ziemeļlatgales pusbolsa dziedātājām: ‘’Tā ideja dzima vienā reizē, kad es satikos ar dziedātājām. Un vispār jau ir tā sāpe, ka tās labās dziedātājas aiziet, pārceļas uz citiem medību laukiem. Un tad man gribējās sapulcināt kopā bezmaz vai pēdējās mohikānes un ļaut viņām tā kārtīgi izdziedāties. Tas bija tāds mūsu kopīgi veikts eksperiments, kas arī tika no ekspertiem atzīts kā reta metode etnomuzikoloģijā. Tas bija eksperiments ar cilvēkiem, kurā es pati beigās kļuvu par šī eksperimenta daļu. Mēs bijām kopā divpadsmit. Un satikāmies tagad ļoti slavenā vietā Latvijā – Upītes Tautas namā, sadziedājāmies, un tad patiešām bira bagātīgas atziņas no viņu puses.’’

Etnomuzikoloģe Žanna Pertlas no Igaunijas raksturo muzikālās identitātes izpausmes setu tradīcijā Dienvidaustrumigaunijā. Enrike Kamara De Landa pārstāv Spāniju, bet raksta par mūziku un tās izpildītājiem sufi brālībās Marokā. Tonijs Lūiss no Austrālijas savukārt pievēršas dažādām ritmu struktūrām Javas gamelāna, spāņu flamenko un vēl citos mūzikas priekšnesumos. Anda Beitāne turpina: ‘’Kolēģe no Taivānas Lu Ju-hsju pievēršas Dishi septiņu instrumentu ansamblim Dienvidrietumķīnā, kas pavada zebi – Nisu tautas improvizācijā balstītu dziedāšanu un dejošanu. Tad ir no Malaizijas kolēģe Čong Pek Lin, kura apskata ieguvumus no kenyah minoritātes Borneo deju dziesmu izmantošanas pedagoģiskos nolūkos.’’

Izdevums ir zinātnisks, bet Anda Beitāne pieļauj, ka tiem, kuriem interesē dažādu tautu tradīcijas un kuri lasa angliski, būs interesanti tajā ieskatīties un atrast kaut ko tieši sev saistošu. Piemēram, tiem, kuriem interesē ritma lietas, saistoša varētu būt Tonija Lūisa analīze par dažādām ritma struktūrām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt