No Fēru salām līdz Brazīlijai – Rīgu pārpludina visdažādāko nāciju koristi

Šonedēļ daudzviet Latvijā un īpaši Rīgā teju uz soļa dzirdamas dažādu pasaules valstu koristu balsis, jo mūsu galvaspilsēta kļuvusi par 3. Eiropas koru olimpiādes un “Nāciju Grand Prix Rīga 2017” norises vietu. Pēc rīkotāju aplēsēm Rīgā ieradušies apmēram 10 000 koristu no malu malām.

Pirms trīs gadiem Rīga pierādīja, ka spēj noorganizēt lielāko un veiksmīgāko Pasaules koru olimpiādi, tolaik pulcējot 27 000 koristu. Tieši tāpēc Latvijas galvaspilsēta ir ieguvusi tiesības šeit uzņemt 3. Eiropas koru olimpiādi un “Nāciju Grand Prix”.

Šīs dziedāšanas sacensības uz Rīgu no visām pasaules malām šogad atvedušas ap 10 000 koristu, kuri no pirmdienas dažādās galvaspilsētas vietās priecē klausītājus arī draudzības bezmaksas koncertos.

Piemēram, ceturtdien, 20. jūlijā, teltī pie Kongresu nama šādā koncertā bija iespēja satikt kori no Fēru salām.

“Mēs dzīvojam valstī, kur ir tikai 50 000 iedzīvotāju un nav daudz šādu koru, tāpēc olimpiāde mums ir iespēja par kordziedāšanu uzzināt un iemācīties ko vairāk,”

saka kora “Gøtu Kirkju Ungdómskór” diriģents Simūns.

Viņam pievienojas kora dalībniece Normija. “Šeit jūtamies ļoti labi. Mums te patiešām patīk. Pat laikapstākļi ir līdzīgi kā mājās, jo nekad nevar zināt, vai līs vai spīdēs saule,” stāsta Normija. Savukārt Mirjama no Fēru salu kora norāda, ka tāpat kā Latvijā arī viņas dzimtenē koriem ir liela nozīme. “Arī mūsu kultūrā Fēru salās dziedāšanai ir liela nozīme. Mums patīk sanākt kopā un uzdziedāt,” pauž Mirjama.

“Īstenībā dalība olimpiādē nav nemaz tik viegla, jo divreiz dienā mums ir mēģinājumi un tiešām cenšamies izdarīt labāko, ko spējam. Salīdzinājām sevi ar citiem koriem un secinājām, ka esam gana labi,” sava un citu koru sniegumu jau salīdzinājusi “Gøtu Kirkju Ungdómskór” dalībniece Estere.

Trešdien noslēgusies arī koru olimpiādes pirmā konkursa daļa, un tagad sākas nākamā, kurā žūrija 30 cilvēku sastāvā korus vērtēs 10 kategorijās. Šāda koru sacensība notiek ik pēc diviem gadiem, un tās galvenais mērķis – celt kordziedāšanas latiņu. “Nāciju “Grand Prix” ir visaugstākās kvalitātes sacensība, kur piedalās Eiropas koru spēļu un pasaules koru spēļu vai Āzijas koru spēļu uzvarētāji,” saka diriģente un žūrijas pārstāve Ilze Valce.

Tā kā ir arī atvērtā kategorija, sacensībās var piedalīties arī kori, kas nav no Eiropas. Piemēram, 11 000 kilometru līdz Latvijai mērojis jauktais koris no Brazīlijas.

“Būt šeit ir brīnišķīgi! Mēs esam tik tālu prom no mājām un esam pagodināti pārstāvēt Dienvidameriku,” neslēpj Brazīlijas kora “Boca Que Usa” dalībniece Flāvija.

“Mēs piedalāmies koru olimpiādē šejienes kordziedāšanas tradīciju dēļ un arī tāpēc, ka pasākums notiek Rīgā, kas noteikti ir kordziedāšanas galvaspilsēta,” saka vēl viena brazīliete Līna. “Tas mums kā korim no Brazīlijas ir ļoti svarīgi. Mūsu valstī nekas tamlīdzīgs līdz šim nav noticis. Pie mums arī kordziedāšana nav tik populāra kā Eiropā, bet pamazām kļūst,” viņa klāsta.

Ceturtdien draudzības koncertos satikt dažādu pasaules valstu korus bija arī Vērmanes dārzā. “Pērn mēs piedalījāmies Pasaules koru olimpiādē, kas notika Sočos. Kad braucām uz šejieni, zinājām, ka būs brīnišķīgi. Pierādās tas, ka kultūra ir universāla un vienojoša – ka cilvēki no dažādiem kontinentiem satiekas, dzied, saprot cits citu,” stāsta koriste no Krievijas Vera.

Tāpat uz svētkiem no Toronto ir ieradies 91 gadu vecais Ojārs. Viņš vērtē, ka latvieši aizvien ir dūšīgi dziedātāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti