Raimonds Lagimovs, Latvijas mūzikas aprindās vairāk pazīstams ar vārdu Dambis, ir mūziķis, kā arī "Radio Naba" ētera personība. Viņš ir grupas "Inokentijs Mārpls" veidotājs, kas ir viena no leģendārākajām Latvijas pagrīdes grupām un tiek uzskatīta par PSRS smagā pankroka aizsācējiem. Tāpat šī grupa ir devusi lielu ieguldījumu pankroka attīstībā Latvijā. Dambis ilgus gadus pazīstams kā Latvijas pagrīdes mūzikas dzīves vadītājs – daudzu nozīmīgu mūzikas sarīkojumu rīkotājs un ierakstu izdevējs. Viņš ir latviešu mūzikas ierakstu kolekcionārs un pētnieks.
"Kad mēs sākām spēlēt, mums vispār nebija domas, ka mēs vispār kādreiz tiksim uz skatuves spēlēt. Mājas, radoša ņemšanās mūzikas ietekmē. No sākuma tā bija brīvā laika pavadīšana, bet tad tas sāka mainīties.
1986. gadā mēs ''poligrāfiķos'' disenē pa vidu trāpījām uzspēlēt, tad kaut kādā skolā kaut kādā ballītē. Tā publika, īpaši tajā skolā, bija sajūsmā par to. Un tas arī iedvesmoja, ka kādam tas patīk, un tad jau mēs paši sākām štukot, kur varētu uztaisīt koncertus," par savu muzikālās karjeras sākumu Latvijas Radio raidījumā "Monopols" stāsta grupas "Inokentijs Mārpls" līderis Dambis.
Mūziķis norāda, ka viņa dzīvē mūzikai ir patiesi liela nozīme, un tā ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, bez kā Dambis nespēj iztēloties savu ikdienu. Viņš ne tikai gūst gandarījumu no radošajiem procesiem, bet mūzika Dambim ir forma, kā sazināties un izteikt savu viedokli.
"Es biju saklausījies tā perioda kaut kādu smago mūziku, un kā mācēju, tā veidoju to caur sevi. Atceros, kad mēs to sākām darīt, tad tādā stilā neviens to nedarīja.
Latvijas mērogā tā varētu teikt, ka mēs kaut kādā ziņā bijām pionieri, kas iesāka kaut kādas stila iezīmes, kas saistītas ar hardcore un pankroku," atceras Dambis.
Tēvam ir bijusi nozīmīga loma mūziķa bērnībā, jo mājās ļoti aktīvi tika atskaņota dažāda mūzika, it īpaši Rietumu mūzika. Tāpat arī tēva bērnība bijusi saistīta ar mūziku, jo Dambja tēvs kopā ar savu brālēnu, komponistu Aleksandru Kublinski, mācījies spēlēt klavieres. Kā atzīst pats Dambis, tad ļoti iespējams, ka tieši šī dažādība, ko bērnībā radīja tēvs, viņu vēlāk noveda pie jauninājumiem viņa paša daiļradē: "Viņš tāpat ļoti mīlēja mūziku un turpināja nodarboties ar visādiem ierakstiem. Viņam bija klasesbiedrs, kas bija emigrējis 50. gados uz Vāciju un sūtīja plates. Un tad mūzikas fani arī nāca ciemos pie viņa un visu kaut ko runāja. Es bērnībā saklausījos visas tās runas, kā pieauguši džeki klausās mūziku un spriedelē par mūziku, kā tur ko katrs dara."
1984. gadā Dambis kopā ar Māri Švernu izvēlējās savu skolas stipendiju tērēt, nevis kopā ar kursabiedriem dodoties dzert alu, bet gan nopērkot savas pirmās akustiskās ģitāras. Savukārt 1985. gadā tika ierakstīts pirmais mājas magnetofona albums. Taču sākotnēji vēl netika izmantots nosaukums "Inokentijs Mārpls" – grupu dēvēja par "Aklo zarnu". 1989. gadā grupa tiek uzaicināta uz "Ostankino" televīziju Maskavā, lai ierakstītu un veidotu video raidījumam "Velna rats".
"Mums īsti nebija nekādu ierakstu. Mums likās, ka tur vajag kvalitatīvu, lai rādītu visai Padomju Savienībai. Gribējām rakstīt dziesmu "Āmurs un sirpis", un mūsu bundzinieks pēkšņi nevarēja braukt. Sarunājām citu, bet tad viņš noklausījās mēģinājumu un arī saprata, ka negrib braukt uz Maskavu. Bet mūsu jaunības degsme ir tik liela, ka kaut kas ir jādara, un tad beigās basists, kas toreiz bija Didzis Erra, iespēlēja bungas. Bet tā kā Didzis nemācēja tik ātri ritmu spēlēt, kā vajag, tad nācās ierakstīt citu dziesmu. Bet to raidījumu tāpat aizliedza. Tur bija visas tās Atmodas laika noskaņas, ka nolēma, ka nav ko tos latviešus rādīt," stāsta Dambis.
Grupas "Inokentijs Mārpls" līderis Dambis ik reizi, kad saskāries ar to, ka kādas iestādes vai radio nevēlas sadarboties, ir meklējis alternatīvas. Tā viņš izveidoja radio šovu "Bitīt matos", kas veltīts Latvijas mūzikai – raidījums debitēja 1995. gadā radio “Skonto”, pēc dažiem mēnešiem tika noņemts no trases, bet atdzima līdz ar radio “KNZ” pirmo dienu 2000. gadā un pēc “KNZ” viļņa pārdošanas turpina skanēt "Radio Naba”.
"Tagad es esmu diezgan tāds, kas pieturas pie pierastām lietām, ļoti daudz ko negribu mainīt, pie kā esmu pieradis. Bet jaunībā mēs dzīvojām tādā laikā, kad bija Atmoda, un tas iekšā ir palicis, ka ir jāmaina un jācīnās par labāku dzīvi. Tas droši vien dažreiz izpaužas kādā dziesmā," stāsta Dambis, kura dziesmu tekstos bieži vien ir sastopama ironija.
Jāizceļ arī mūziķa Dambja spēja saglabāt interesi par dažādu paaudžu mūziķiem. Viņš norāda, ka, iespējams, tas ir tāpēc, ka viņš nedala cilvēkus paaudzēs: "Man nav nekādu aizspriedumu, piemēram, iet uz tīneidžeru koncertu. Man vienkārši interesē, ko mūsdienās viņi dara, spēlē, par ko dzied. Varbūt no sākuma viņiem ir kaut kāda pietāte pret mani, bet beigās, kad parunājas kopā, tad viss ir okei."
Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons 2022" kategorijā "Roka vai metāla mūzikas albums" ir nominējusi grupas "Inokentijs Mārpls" albumu "Kauliņi ir mesti".
"No šī gada es gaidu vasarā atkal festivālus, lai var spēlēt un satikties, čupoties. Mēs tur uz dažām vietām esam uzaicināti, ceru, ka viss plānotais notiks. Gaidu jaunas, interesantas grupas, kuras būtu interesanti klausīties. Bet par gada balvu – lai saņem balvu tie, kas to ir pelnījuši," saka mūziķis.
