Raimonds Pauls un kino – šāda tēma būtu pelnījusi vismaz doktora disertāciju, lai pārskatītu kaut vai daļu no apjomīgā skaņdarbu klāsta. Tās ir vairāk nekā 30 spēlfilmas, kuru vidū tādi visiem zināmi un iemīļoti darbi kā "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās", "Dāvana vientuļai sievietei", "Melnā vēža spīlēs", "Tauriņdeja", "Likteņdzirnas", seriāls "Ilgais ceļš kāpās", kā arī leļļu un dokumentālās filmas.
Piemēram, kādā 1978. gada intervijā Maestro izteicies, ka togad vien bija spiests atraidīt septiņus kinematogrāfistu piedāvājumus rakstīt mūziku filmām, aprobežodamies vien ar partitūru filmai "Nepabeigtās vakariņas".
Raimonda Paula mūzika skan arī kinolentēs "Nāve zem buras", "Robina Huda bultas", "Klāvs Mārtiņa dēls", "Zem apgāztā mēness", "Aiz stikla durvīm", un šo sarakstu varētu turpināt ilgi.
Pati pirmā filma Rīgas kinostudijā, kur titros bija lasāms Raimonda Paula vārds, tapusi 1964. gadā, tā bija Aloiza Brenča režisēta kinolente "Līdz rudenim vēl tālu", savukārt viens no apjomīgākajiem darbiem bija pilnmetrāžas divsēriju dokumentālā filma "235 miljoni seju", kam Pauls sacerēja apmēram 30 dažādu noskaņu tēmu.
1971. gadā pēc Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījuma tapa muzikālā komēdija "Lielais dzintars" – to pēc Jāzepa Osmaņa scenārija režisēja Aloizs Brenčs, un filmā skanēja Raimonda Paula dziesmas un instrumentāli skaņdarbi. Interesanti, ka filmas sižets attāli līdzinās jau 80. gados tapušajai muzikālajai filmai "Vajadzīga soliste" – tas ir stāsts par jaunajiem mūziķiem, konkursu un pārpratumiem. Šai filmā Paula dziesmas krievu valodā dziedāja Valērijs Obodzinskis un Margarita Vilcāne, bet vēlāk tās latviešu valodā ar Alfrēda Krūkļa vārdiem radio studijā ieskaņoja jau Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Viena no filmas "Lielais dzintars" melodijām – "Pie lielā pulksteņa" (1971. gads).
