65 daiļrades gadu laikā pianists un komponists Raimonds Pauls sacerējis apmēram 2000 melodiju, kas iemiesojušās dziesmās un instrumentālajā mūzikā, un to vidū bijuši daudzi jo daudzi skaņdarbi kino un teātrim. Vairāki no tiem kļuvuši plaši pazīstami, to vidū tēmas no filmām "Teātris" un "Ilgais ceļš kāpās", Vella kalpu dziesmas, nemaz nerunājot par dziesmām no izrādēm.
Raimonda Paula dziesmuspēles, sākot ar "Īsu pamācību mīlēšanā", kam Dailes teātrī sekoja mūzikls "Šerloks Holmss", allaž situšas pušu visus apmeklētības rekordus. Ļoti populārs bija tautiski sentimentālais uzvedums "Džons Neilands", līdzīgā garā sacerētas arī dziesmas radiouzvedumam "Mucenieks un muceniece". Un kur tad vēl publikas iemīļotie mūzikli "Māsa Kerija", "Nāc pie puikām" un "Meža gulbji".
1987. gada mūzikls "Vella būšana" ar Jāņa Jurkāna dziesmu vārdiem gan nebija ļoti apmeklēts Operetes teātrī, jo tam pietrūka saistoša sižeta pavediena, taču mūzikla dziesmas dzīvo un ir ierindojušās populārāko Paula melodiju vidū kā, piemēram, "Baltas ābeles zied", "Liec pie lūpām kausu", "Jel pažēlo" un citas.
Ar plašu skanējumu nevarēja lepoties arī 1977. gadā turpat Operetes teātrī veidotais Margas Teteres dramatizējums "Pāri, kas dabonas" Annas Brigaderes lugai „Lielais loms”. Tetere bija arī uzveduma režisore, viņas sacerēti ir tautiskie teksti, kuru ritms un metrs, kā arī izteiksmes līdzekļi atdarina latviešu tautasdziesmas. Šajā dziesmuspēlē bija daudz dažādu personāžu – Elza, Ance, Emīls, Miķelis, Arnolds, Jāni, kopā astoņas sieviešu un 10 vīru lomas – un katru komponists Raimonds Pauls centās apveltīt ar kādu oriģināldziesmu.
Šai trīs cēlienos tapušajai operetei komponists radījis vairāk nekā 30 skaņdarbu, kuru notis par laimi saglabājušās Nacionālajā bibliotēkā, un toreiz izdevusies tautiska, mīļa un dzīvespriecīga izrāde par ļaudīm, kas meklē savu otro pusīti. Dziesmuspēlei "Pāri, kas dabonas" tika izveidots arī īpašs radiovariants. Par vispopulārāko radiovarianta fragmentu kļuva "Anša dziesma" Harija Misiņa izpildījumā.
