Nu laiks pakavēties 1956. gadā, kad kursabiedri – pianists Pauls un kontrabasists Egils Švarcs - devās uz Latvijas Radio pie tā muzikālā un mākslinieciskā vadītāja, simfoniķa Jāņa Ivanova, lai stādītos priekšā un ierosinātu līdzšinējo deju mūziku pacelt jaunā, profesionālā līmenī, lai to varētu atskaņot arī radio.
Švarcs Būvstrādnieku klubā bija izveidojis Konservatorijas studentu orķestri, kurā klavieres spēlēja Pauls, bet Raimonds vēlējās izveidot kādu mazāku sastāvu. Abi bija ieguvuši krietnu pieredzei ballīšu repertuāra un džeza spēlēšanā, un Pauls tūdaļ piesēdās pie Ivanova kabinetā esošajām klavierēm, lai celtu priekšā arī pats savu kompozīciju.
Saņēmuši profesora akceptu, jaunieši izveidoja estrādes sekstetu un ķērās pie ierakstiem studijā. Diemžēl zudībā gājis pats pirmais Raimonda Paula oriģinālmūzikas ieraksts – 1956. gadā tapusi "Parafrāze par Iva Montāna dziesmu tēmām", tāpat nodzēsti agrīno dziesmu "Purenes" un "Dzērves" ieraksti. Dziesmas jau pēc nošu pierakstiem vēlāk atjaunojuši vairāki izpildītāji, par pirmajiem Paula dziesmu dziedoņiem kļuva opermākslinieki Vera Davidone un Artūrs Vanags, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka ar tik akadēmiskām balsīm plaukstošajā estrādes žanrā klāsies grūti – talkā tika saukta kursabiedrene Valentīna Butāne un arī Rīgas Muzikālās komēdijas teātra aktieris Edgars Zveja, kura priekšnesumā Raimonda Paula dziesma "Ziemas vakars" izpelnījusies tik lielu atzinību no Jāņa Ivanova puses, ka viņš devies uz grāmatvedību un izlūdzies jaunajam komponistam dubultu honorāru.
1958. gadā Raimonds Pauls spoži bija nospēlējis savu beigšanas eksāmenu programmu konservatorijā, taču pēc diploma saņemšanas jauneklis atteicās turpinās studijas aspirantūrā, ko vēlāk gan nožēloja. Taču tolaik visu dzīvi jaunajam pianistam aizpildīja dzīvā muzicēšana – radio estrādes sekstetā un 1957. gadā izveidotajā Rīgas estrādes orķestrī – togad tapis Raimonda Paula skaņdarba "Virpulī" ieraksts ar viņa sekstetu.
