Savulaik Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā šis muzikālais jaunietis ar latviešu mūzikā populāro uzvārdu Kalniņš iestājās kordiriģēšanas nodaļā, tobrīd mūzikas teorijas un kompozīcijas nodaļai sajuzdamies vēl par vāju. Taču jau 2. kursā viņš nonāca tur, kur arī bija Imanta Kalniņa īstā vieta – pie kompozīcijas, un jau tolaik esot apgalvojis, ka dienās būšot ievērojams komponists. Teiktais pilnā mērā piepildījās.
Par Imanta apbrīnojamo talantu neviens nešaubījās jau 1961. gadā, kad Kalniņš iestājās mūzikas augstskolā, toreizējā Latvijas Valsts konservatorijā, kuru piecu gadu vietā pabeidza četros. Viņš progresēja ārkārtīgi strauji, un Imanta Kalniņa pedagogs, simfoniķis Ādolfs Skulte ļāva un skubināja to darīt. 2. kursu jauneklis beidza ar klavieru sonāti. 3. kursā tapa Koncerts čellam ar simfonisko orķestri. Ceturtā kursa diplomdarbā 1964. gadā Imants Kalniņš sacerēja jau savu pirmo simfoniju.
„Ar 1. simfoniju Kalniņš pārsteidz pat skeptiķus. Tik spēcīgu, monumentālu un reizē laikmetīgu simfonisko domu uzrāda tikai pieredzējis meistars,” par jaunā skaņraža pirmo lielo veikumu toreiz recenzijā rakstīja muzikologs Oļģerts Grāvītis. Tomēr jau tobrīd Kultūras ministrija nevēlējās Kalniņu atstāt galvaspilsētā un ar tolaik obligāto norīkojumu komandēja uz Liepājas mūzikas vidusskolu, kur Imantam bija lemts kļūt par teorētisko priekšmetu pasniedzēju. Šos pienākumus Kalniņš pildīja līdz 1967. gadam, taču pedagoga darbs nebija viņa lielais aicinājums. Tas sakāms arī par kordiriģēšanu – kora priekšā Imants Kalniņš stājies ļoti reti, lielākoties mūzikas vidusskolas gados, taču sapņos viņam esot gadījies diriģēt pat simfonisko orķestri.
Koris, skolnieki un Imanta Kalniņa mūzika – tas viss savērpjas kopā ieskaņojumā, ar kuru aizsākas cikls "Nezināmais Imants Kalniņš", un tā ir dziesma "Reiz bija" ar Ojāra Vācieša vārdiem. Tā skanēja 1983. gadā tapušajā animācijas filmā "Kabata", un droši vien kādam atmiņā būs palikusi arī nebēdnīgā melodija "Astoņi kustoņi" no šīs filmiņas.
