Pārmijas

Komponists Jēkabs Jančevskis un "Brands" Dailes teātrī: Metos iekšā nezināmajā

Pārmijas

Nepieradinātais. Mākslinieks Jānis Straupe un viņa Brīnumzeme

Netēlot, bet dzīvot. Intervija ar operdīvu Kristīni Opolais

Netēlot, bet dzīvot. Intervija ar operdīvu Kristīni Opolais

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Ir jauki, ja ej pa vienu un to pašu ceļu, dziedi vienas un tās pašas lomas – viss mierīgi, bez liekas nervozitātes, bet... Pēdējā laikā man bieži kļūst garlaicīgi: varbūt tas saistīts ar manu raksturu, bet visu laiku gribas piedzīvot un nodziedāt ko jaunu. Gribas izmēģināt ko tādu, kas nav loģisks," smej pasaulslavenā latviešu operdziedātāja Kristīne Opolais, kura šogad debitēs Karmenas lomā.

Mākslinieces tuvākajos plānos ir solokoncerts Latvijas Nacionālajā operā 3. februāra vakarā, kuru viņa veltīs Andreja Žagara piemiņai. "Man viņa ļoti pietrūkst – kā drauga, kā dzīves skolotāja. (..) Līdz ar Andreja aiziešanu mūsu opera man kļuvusi tukša un tumša, un es nekautrējos to teikt – bez Andreja tai pietrūkst enerģijas. Tā kā ar savu solokoncertu gribu atcerēties Andreju, un ceru, ka arī zālē būs cilvēki, kas viņu mīlēja un cienīja. Šis solokoncerts – man tas ir emocionāli ļoti svarīgs lēmums... Būs diezgan grūti atrasties uz šīs skatuves, jo pietrūks Andreja enerģijas. Bet zinu – viņš tomēr būs ar mums!"

Anete Ašmane-Vilsone: Vai tiesa, ka pagājuši jau desmit gadi kopš jūsu iepriekšējā solokoncerta Latvijas Nacionālajā operā? Vismaz tā vēsta koncerta publicitātes materiāli. 

Kristīne Opolais: Man šķiet, šis cipars ir mazliet pārspīlēts. (smejas) Mans iepriekšējais solokoncerts Operā bija 2016. gadā, un to vēl organizēja Andrejs Žagars. Tā kā desmit gadi laikam tomēr vēl nebūs. (smejas

2018. gada 28. aprīlis. Andrejs Žagars un Kristīne Opolais piedalās preses konferencē, kurā informē...
2018. gada 28. aprīlis. Andrejs Žagars un Kristīne Opolais piedalās preses konferencē, kurā informē par rudenī gaidāmajiem Kristīnes Opolais solokoncertiem

Andrejs Žagars tiks godināts jūsu jaunākajā koncertprogrammā. Tas jums noteikti ir īpaši – atgriežoties uz Nacionālās operas skatuves, atcerēties arī Andreju…

Jā, noteikti… Tas arī bija svarīgākais iemesls, kāpēc gribēju atgriezties uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Ne reizi vien esmu teikusi, ka man itin viss ir saistīts ar Andreju un iespējām, ko viņš man devis… Man viņa ļoti trūkst – kā drauga, kā dzīves skolotāja. Viņš vienmēr sekoja līdzi maniem braucieniem un lomu debijām. Līdz ar Andreja aiziešanu mūsu opera man kļuvusi tukša un tumša, un es nekautrējos to teikt – bez  Andreja tai trūkst enerģijas. Tā kā ar savu solokoncertu gribu atcerēties Andreju, un ceru, ka zālē būs cilvēki, kas viņu mīlēja un cienīja. Solokoncerts – man tas ir emocionāli ļoti svarīgs lēmums, jo man ir diezgan grūti atrasties uz šīs skatuves, jo zinu, ka man pietrūks Andreja enerģijas. Bet zinu – viņš tomēr būs ar mums! Tāpēc dziedāšu ne tikai maniem mīļajiem skatītājiem, kuri ir noilgojušies pēc manis, tāpat kā es esmu ļoti noilgojusies pēc viņiem – man liekas, ka visi, kas mīl mani, cienīja un mīlēja arī Andreju. Tāpēc ceru uz skaistu vakaru, kurā būs jauka enerģijas apmaiņa.

Vai arī sava solokoncerta programmu izauklējāt, domājot par Andreju Žagaru? Skanēs fragmenti no Frančesko Čilleas, Džuzepes Verdi, Pjetro Maskanji, Džakomo Pučīni, Antonīna Dvoržāka operām, kas bijušas un ir aktuālas jūsu radošajā ikdienā.

Pirmām kārtām gribēju nodziedāt tās ārijas, kuras man ļoti patīk un kuras mani uzrunā – Andrejs vienmēr ļoti uzticējās manai intuīcijai. Bet būs arī ārijas, kuras Andrejs ļoti gribēja, lai dziedu nākotnē – mēs daudz runājām par nākotni, par turpmākajiem projektiem, sapņojām, ka varēsim uztaisīt foršu Manonu Lesko. Tāpēc kaut kas obligāti būs arī no Pučīni.

Dziedāšu arī vienu āriju, kura skanēja 2011. gadā – manā pirmajā solokoncertā, ko mūsu Operā rīkoja Andrejs. Mums abiem ļoti patika reti atskaņotā Fidēlijas ārija no Pučīni operas "Edgars". Andrejam ļoti tā patika… Tāpēc ļoti gribu to atkārtot – kopš 2011. gada tā arī neesmu to dziedājusi. Tas man būs  ļoti emocionāls brīdis...

2011. gada 7. marts. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un operdziedātāja Kristīne...
2011. gada 7. marts. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un operdziedātāja Kristīne Opolais piedalās preses konferencē, kurā informē par operdziedātājas pirmo solokoncertu 12.martā Latvijas Nacionālajā operā

Vēl būs Adriana Lekuvrēra – vēl joprojām mana jaunā loma, jo mums, dziedātājiem, vajadzīgs laiks, lai lomas iedziedātu, tāpēc labprāt nodziedāšu arī kaut ko no sava jaunā repertuāra, tāpat dažas ārijas, par kurām zinu – tās dziedāšu nākotnē. Piemēram, dažas ārijas no Verdi. Tā kā programma būs krāsaina, ļoti dažāda. Noteikti būs arī Dvoržāka Nāras ārija. Bez Nāras nenotiek neviens mans koncerts! (smejas) Andrejs to zināja un bija klāt gan Minhenē, gan Ņujorkā, kad jauniestudējumos dziedāju Nāru: viņam ļoti patika, kā veidoju šo lomu. Un vienmēr viņš man mācīja – neesi tikai salda, mīļa vai vāja, katrā raksturā vienmēr atrodi arī savas stiprās puses! Pat ja šķiet, ka tas ir ļoti romantisks un salds tēls, vienmēr tajā jāatrod arī zemteksts. Mēs daudz par to runājām. Nu, un ja viss ies labi, kaut kas būs arī piedevās – kaut kas tāds, ko pazīst visi opermīļi.

Ja vēl pakavējamies pie Andreja Žagara: ko vēl bez jau minētajām atziņām viņš jums iemācījis? Varbūt vēl ir kāds spilgts viņa dots padoms, kas ikdienā noder?

Tas, ko Andrejs man mācīja no paša sākuma – kā uzvesties uz skatuves, kā tēlot, bet palikt patiesai. Kā tēlot bez tēlošanas un tamlīdzīgi noslēpumi, kurus viņš man ir atklājis. Tas man joprojām palīdz pilnībā atdoties lomai. Katrai lomai atvērt savu dvēseli. Netēlot, bet dzīvot. Izdzīvot konkrēto raksturu, izdzīvot konkrēto dzīvi. Un man liekas, ka

tas arī ir galvenais, kas mani saista šajā mākslā – nevis tikai dziedāšana, bet tieši brīnišķīgā sajūta, ko piedzīvo arī visi dramatiskie aktieri: tā ir brīnišķīga pasaule, kurā varam dzīvot – mēs saprotam cilvēkus ar dažādiem raksturiem un likteņiem.

Mēs varam to visu izdzīvot trijās stundās vai arī vienā ārijā, dziedot konkrētu tekstu un veidojot konkrētu raksturu uz īsu brīdi. Tas ir skaistākais un svarīgākais, kas mani vienmēr sauc atgriezties uz skatuves – šajā ziņā nekas nav mainījies. Tā ir iespēja izdzīvot dažādus raksturus.

Un šajā piektdienā jūs varēsiet izdzīvot gana dažādus raksturus kopā ar mūsu Nacionālās operas orķestri un diriģentu Mārtiņu Ozoliņu. Parasti saka, ka mūziķiem, kuri savu māksliniecisko karjeru izvērsuši ārpus dzimtenes, ir grūti atgriezties mājās un dziedāt saviem klausītājiem. Bet kā ir sadarboties ar mūziķiem dzimtenē?

Ir grūti, jā. Nezinu, ar ko tas saistīts, bet man daudz vieglāk būtu aizbraukt un nodziedāt, piemēram, Londonā. Tikko biju Lisabonā. Citur uztraukuma nav, bet mājās tas ir vienmēr. Domāju, tas saistīts ar to, ka

cilvēki konkrēto mākslinieku vienmēr mēdz salīdzināt ar viņa sniegumu, kuru dzirdējuši iepriekš. Cilvēki neuztver tevi tādu, kāda esi šobrīd, bet vienmēr salīdzina. Tāpēc mājās vienmēr ir grūti dziedāt, jo mājās mums līdz ar komplimentiem pasaka, ka "ir uzlabojies tas un tas". (smejas) Tevi īsti neuztver kā personību.

Bet tas, protams, neattiecas uz cilvēkiem, kuri tevi mīl. Cilvēki ir dažādi, un tas jāpieņem. Mans uzdevums ir atvērt visas sirdis. Bet mūsu Operas orķestris ir mans pirmais orķestris, man tā būs kā atgriešanās mājās. Un rezultātā – tur, kur daudz emociju, vienmēr ir uztraukums. Arī ar Mārtiņu ļoti sen neesam kopā muzicējuši. Bet domāju, ka viss būs labi. Pirmā mēģinājuma diena varētu būt dīvaina, bet visi esam profesionāļi, un galvenais tiešām ir muzicēt – nemēģināt kontrolēt procesu, bet baudīt. Izbaudīt mūziku.

Aptuveni pirms gada intervēju jūs gan "Klasikā", gan Latvijas Televīzijā. Viens no spilgtākajiem notikumiem, par ko stāstījāt, bija iestudējums "Marijas Kallasas septiņas nāves", kas bija gaidāms pagājušā gada maijā. Kāds tas izvērtās?

Pieņēmu šo piedāvājumu tikai tāpēc, ka gribēju paskatīties uz Abramovičas kundzi dzīvajā: viņa ir brīnums, kā būtne ne no šīs pasaules. Vairumā mēģinājumu viņa pati nepiedalījās, bet mums bija atsevišķi mēģinājumi un daži interesanti momenti, kad mums izdevās arī parunāties. Uzdevu viņai dažus jautājumus, kas saistīti ar viņas karjeru un personību. Gribēju gūt iedvesmu, kas māksliniekam ir ļoti svarīga. Ir jauki, ja ej pa vienu un to pašu ceļu, dziedi vienas un tās pašas lomas – viss mierīgi, bez liekas nervozitātes, bet...

Pēdējā laikā man bieži kļūst garlaicīgi: varbūt tas saistīts ar manu raksturu, bet visu laiku gribas piedzīvot un nodziedāt kaut ko jaunu. Man viss ir skaidrs par manu profesiju, dziedāšanu, operas biznesu, un gribas vienkārši kaut ko jaunu.

Šis projekts bija ļoti interesants, jo Marina Abramoviča tēloja uz skatuves, bet mēs, septiņas meitenes, dziedājām dažādas ārijas. Bija dažādi efekti – klasiskajā operā tas izskatījās ļoti iespaidīgi. Bet man pašai svarīgākais bija vairāk izprast viņu kā cilvēku, nevis mākslinieci. Tas bija ļoti interesants projekts… Daudz ko iemācījos, redzot, kā viņa tēlo un kā viņa uzvedas uz skatuves. Pašdisciplīna, neaprakstāma harisma. Ļoti spēcīga sieviete, un to var just arī sadzīvē, lai gan sarunās viņa ir ļoti vienkārša. Taču viņas enerģētika ir ļoti spēcīga.

Aizvadītajā pusgadā jums bijusi gan "Toska", gan "Madama Butterfly", arī vairāki koncerti. Bet vai izvairīšanās no garlaicības ir galvenais iemesls jūsu debijai Karmenas lomā, kas notiks šīgada jūlijā?

Jā, runa ir tieši par to! Man gribas izmēģināt kaut ko tādu, kas nav loģisks... (smejas) Kāpēc Karmena? Es nezinu! Sākotnēji tādas idejas man nebija – uz to mani pierunāja Daniels Serafins, dziedātājs un festivāla direktors. Vairākas reizes! Tobrīd biju aizņemta – ar Andri Nelsonu bija ieplānots "Otello", ko tagad pārlikām gadu vēlāk. Kaut kā man likās jocīgi, ka Serafins atkārtoti man jautā par Karmenu. Biju jau viņam trīs vai četras reizes atteikusi, jo [laika trūkuma dēļ] nevarēju, bet tad runāju ar Andri, kurš man teica – zini, man ir tāda sajūta, ka tev tas ir jāizdara! Es saku – bet mums taču ir "Otello", gribu Dezdemonu nodziedāt, uz ko Andris saka – zinot, kā tev patīk tēlot, Karmena tev būs jauns tēls! Tomēr atlikām šo sarunu uz vēlāku laiku. Tad sāku domāt un sapratu: ne velti tas viss man apkārt lido... Andris ierosināja pārcelt "Otello" projektu uz vēlāku laiku, bet es teicu – trīs reizes esmu atteikusi, diezin vai Karmenu Serafins man piedāvās vēlreiz. Bet tad nejauši uzzināju no aģenta asistenta, ka Daniels Serafins vēl joprojām jautā [par mani]! Viņam jākomplektē sastāvs – kopumā "Karmenas" iestudējumam būs trīs sastāvi, un, kad viņš man atkal jautāja, es teicu – nu, labi, varbūt tad arī ņemam to Karmenu. Viņš bija tik laimīgs! Es arī pajautāju par iestudējumu – man negribējās, lai tas būtu klasisks.

Klasiskā iestudējumā viss ir skaidrs, bet man kaut kā gribas iedziļināties Karmenas raksturā un atrast kaut ko savu. Man gribas izvilkt mazliet citas rakstura īpašības – ne tās, pie kurām esam pieraduši. Karmenas gadījumā visiem acu priekšā ir konkrēts tēls. Bet man gribas atrast kaut ko pretēju.

Nezinu, vai man iznāks, bet gribu pamēģināt – tas ir kaut kas jauns. Jo Karmenu dziedājuši arī daži ļoti slaveni soprāni. Ja šī loma man iznāks, varētu to savienot ar savām soprāna lomām. Protams, tesitūra ir diezgan zema, bet raksturā tur ir kaut kas interesants. Tā kā interese ir liela, un cerēsim, ka izdosies.

Un tad jau pēc jūlija mēs varbūt varēsim teikt, ka pasaulē jau ir divas ārkārtīgi spēcīgas latviešu Karmenas!

Elīna [Garanča] ir Elīna – nesalīdzināsim, jo tas ir cits stāsts! Bet – jā, ir sakritis tā, ka abas esam no Latvijas – protams, par to rakstīs un runās. Bet es par to nedomāju: vienkārši gribu to darīt.

Vairs neesmu blonda, man tagad atkal ir diezgan tumša matu krāsa – varbūt vismaz to nesalīdzinās. (smejas) Lai gan, ņemot vērā, ka žurnālistiem patīk šādas lietas – divas blondas Karmenas no Latvijas…

Bet nedomāju, ka tas tā būs. Un, ja arī salīdzinās, man negribas par to domāt: pirmkārt domāju par mūziku, par lomu, jo kā māksliniece vienkārši gribu piedzīvot citu pieredzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti