Neraugoties uz Krievijas lomu Ukrainas konfliktā, nākamā koru olimpiāde notiks Sočos

Jau vairākus gadus zināms, ka nākamā pēc diviem gadiem tiks rīkota Krievijā, Sočos. Ņemot vērā Krievijas neglaimojošo lomu Ukrainas notikumos un arī ceturtdien notikušajā traģēdijā, kad virs Ukrainas, iespējams, ar krievu zenītraķeti tika uzspridzināta Malaizijas pasažieru lidmašīna, galvenais jautājums, ko piektdien uzdeva preses konferencē olimpiādes rīkotājiem: vai tomēr nākamā olimpiādes vieta netiks mainīta.

Lielākā koru notikuma rīkotāju sasauktajā konferencē atklājās, ka viņu nākotnes plānos nekas nav mainījies. Jaunākie notikumi Ukrainā nav mainījuši Pasaules koru olimpiādes viedokli par to, ka nākamajai olimpiādei jānotiek Sočos. “Mēs visu darām, lai mūsu viesi realitātē paši savām acīm ieraudzītu īsto Krieviju, nevis to, par kuru raksta drukātajā presē. Labāk vienreiz redzēt, nekā desmit reizes saklausīties,” norāda Soču mērs Anatolijs Pahomovs.

Visaugstākajā līmenī tika organizēta sporta olimpiskās spēles, un visaugstākajā, viscienījamākajā līmenī notiks arī Pasaules koru olimpiāde.

“Pirmā lieta, ko gribas uzreiz teikt, ka šī izvēle ir nesaprotama, jo pasākums, kura mērķis ir veicināt mieru un draudzību starp valstīm un vienot tautas, notiek valstī, kura burtiski tikko kā ir īstenojusi vardarbīgu citas valsts teritorijas aneksiju (..) Te, protams, jāuzsver tas, ka šo Pasaules koru olimpiādi rīko neatkarīga organizācija, kuras sēdeklis atrodas Vācijā, un šī organizācija varētu skaidrot šīs izvēles pamatojumu,” norāda kultūras ministre Dace Melbārde.

Koru olimpiādes rīkotājorganizācijas “Interkultur” prezidents Ginters Tīčs skaidro, ka vieta lielajam pasākumam tiek izvēlēta ļoti laicīgi. Soči konkurēja ar Rīgu jau par šī gada pasākuma rīkošanu, bet pieteicās tai jau pirms desmit gadiem. Tīčs neuzskata, ka viņa organizācijai būtu jāmaina lēmums 2016.gadā rīkot olimpiādi Sočos, ietekmējoties no aktuālajiem politiskajiem notikumiem.

“Nē, šis lēmums netiks mainīts.Pasaules koru olimpiādes jēga ir būt par paraugu jauniešiem un bērniem. Ne jau bērni un jaunieši ir tie, kas izraisa karus, tie ir pieaugušie. Mēs gribam būt par piemēru tam, ka konfliktus var risināt arī citā ceļā, un tie nespēlē nekādu lomu mūsu izvēlē,” uzsver Tīčs.

Ne visi tautieši, kuri piedalās Koru olimpiādē Rīgā, piekrīt Tīčam. “Patlaban, es domāju, ka mēs nedotos uz Krieviju, jo situācija nav vienkārša. Bet tas ir liels jautājums, ja es domāju par to, cik maksā pasaules koru olimpiāde, kaut kas ap 50 miljoniem dolāru,” atzīst kāda vācu koriste.

Ārlietu ministra reakcija uz traģēdiju Ukrainas gaisa telpā ir visai skarba, lai arī telefona sarunā no Gruzijas Edgars Rinkēvičs norādīja, ka vispirms jāveic notikuma izmeklēšana. Pēc viņa domām, Latvijai valsts līmenī jābūt ļoti rezervētai pret dalību pasākumā Krievijā. “Tas nenozīmē, ka mēs kaut kādā veidā aizliedzam pašiem koriem tur piedalīties. Tā ir viņu pašu izvēle, bet, vai tas būtu jāapmaksā no Latvijas valsts nodokļu maksātāju līdzekļiem - par to man būtu šaubas,” norāda Rinkēvičs un atzīst: “Es pilnīgi noteikti, ja pats dziedātu korī, pie tādiem apstākļiem nebrauktu uz Sočiem”.

Politologu uzskats tomēr ir, ka uz Sočiem labāk braukt un runāt ar Krievijas sabiedrību, nevis uzgriezt tai muguru. Tomēr tas esot individuālas izvēles jautājums. Attiecībā uz to, vai braukt vai nebraukt uz kaut kādu vietu, cilvēks var izvērtēt, vai viņam būs iespēja paust savu viedokli, vai viņam pietiks drosmes paust savu viedokli, un, ja viņš saprot, ka nepietiks, tad savas sejas saglabāšanas nolūkos viņš var izvēlēties nebraukt. Tas ir otrs sliktākais variants,” norāda komunikācijas eksperte Olga Procevska.

“Diezin vai, ja mēs pārtrauksim kultūras kontaktus ar Krieviju, no tā varētu kaut kas mainīties. Es domāju, mums ir jārunā ar cilvēkiem. Attiecībā uz baltiešiem tā ir pietiekoši liela problēma, ka, pateicoties šim informatīvajam karam, mēs esam nodzīvojušies līdz tādai pozīcijai, ka Krievijas iedzīvotāji sāk domāt, ka Baltijā dzīvo fašisti, SS cilvēki pa ielām staigā...” atzīst politologs Ivars Ījabs.

“Ja divu gadu laikā kaut kas mainās, režīms paliek aizvien trauslāks, ar lielāko prieku mēs brauktu. Bet pie šī režīma tas būtu man iekšēji sarežģīti,” atzīst diriģents Ivars Cinkuss, ka pašreizējā situācijā uz Krieviju diez vai brauktu.

:Jā, mēs esam no Vācijas un tas nav tik vienkārši. Attiecības starp Vāciju un Krieviju nav tik vienkāršas, es nezinu, vai mēs šobrīd dotos,” pauž vācu koriste.

Tomēr ārlietu ministrs aicina būt piesardzīgiem. “Ir skaidrs, ka morāla atbildība noteikti gulstas arī uz Krieviju, kaut vai tāpēc, ka šo teroristu un separātistu rīcībā bija nonākuši tāda veida ieroči. Ja mēs skatāmies no tāda viedokļa: protams, nevienam nevar aizliegt piedalīties pasākumos, vai tā būtu koru olimpiāde vai kas cits. Bet vai dalību šādos pasākumos vajadzētu finansēt no Latvijas valsts budžeta, es teiktu: ja man uz to brīdi būtu gods atrasties valdībā, es būtu ļoti rezervēts un skeptisks pret to, lai Latvija finansētu mūsu dalību šādā pasākumā,” norāda Rinkēvičs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt