Nepieradinātas sajūtas un dziļi bīti – kas skan pašmāju elektroniskās mūzikas pazinēju «pleilistēs»

Elektroniskā mūzika ir individuāla, eksperimentāla, izpausmēs un instrumentos skrien laikam pa priekšu, tāpēc plašai auditorijai nav viegli kategorizējama un bieži paliek andergroundā. Tādēļ lūdzām ieteikt trīs nozīmīgus Latvijas elektroniskās mūzikas ierakstus pašiem elektroniskās mūzikas māksliniekiem un žanram pietuvinātiem cilvēkiem, lai iepazītu pašmāju elektronisko mūziku visā tās daudzveidībā.

Pirms apkopoju ieteikumus, pašai atbildot uz jautājumu, prātā uzreiz nāk divi, visvairāk klausītākie: "Rosewater" albums "Kursk" (2001) – trokšņainais, tomēr kontrolētais, ļoti jaudīgais skaņas kopums, un "Gas of Latvia" albums "Compressor" (2012) – enerģisks un daudzslāņains, ar lielo hitu "Preses nams". No pēdējās desmitgades varētu ieteikt daudz, tajā skaitā Kodek albumu "Cheesy Rider" (2020), kas ir intensīva skaņas masāža, pilna ar asprātīgiem manevriem skaņu, ritmu, efektu veidolā.  

Elektroniskās mūzikas ierakstus iesaka:

Kurus elektroniskās mūzikas albumus iesaka mūziķi Labais Dāma, NiklāvZ, Oriole, Mikus Solovejs, Roberts Kemzāns, Sabīne Moore jeb Waterflower, Toms Auniņš un festivāla “Skaņu mežs” rīkotājs Rihards T. Endriksons lasi rakstā "Ko klausās Oriole, Labais Dāma un Waterflower? Pašmāju elektroniskās mūzikas ierakstus iesaka zinātāji".

Iesaka Andris Indāns jeb "Gas of Latvia"

Pirmkārt, jebkurš albums no "NSRD" un Hardija Lediņa, kas ir arī mana pamatskola, vidusskola un augstskola Latvijas mūzikā vispār. 

("NSRD" diskogrāfija klausāma Hardija Lediņa un Jura Boiko piemiņai veltītajā vietnē.)

Otrkārt, Ingus Baušķenieks – "Mājas dzīve" (1988), manuprāt, pats klasiskākais un manā gadījumā visvairāk klausītākais LV mūzikas albums, Ingus Baušķenieka talanta un meistarības koncentrāts.

Treškārt, Error – "Aizlūgsim" (2001), kurš jāklausās bez komentāriem.

Un, tā kā es nespēju izvēlēties konkrētu albumu no "NSRD", tad, ceturtkārt, GNC – "Aizsnigušā kosmodroma stāsti" (2002), ja vien to varat kaut kur atrast. Šobrīd to internetā vairs neatradu, bet ir publicēti citi autora un viņa kolēģu ieraksti.

Iesaka Bogdans Tarans

Man patīk zinātniskā fantastika un skaņu ainavas, un Oriole albums "1989" (2020), kas, starp citu, tika nominēts arī "Zelta mikrofonam", šķiet ideāls skaņu celiņš kādam zinātniskās fantastikas gabalam. Turklāt šī fantastika var būt gan grāmata, gan vizuāļi. Manuprāt, tas ir lielisks producenta darbs.

Nikola Negorod – "The Gimp" (2021): Nikola Negorod konsekventi un mērķtiecīgi attīstās elektroniskās mūzikas radīšanā. Ierakstīšanā un izpildījumā viņš izmanto modulāros sintezatorus un spēlē interesantus dzīvos priekšnesumus. Šo albumu, kurā ir veiksmīgas melodijas, viņš ierakstīja 2021. gada sākumā, un šogad ar pūļa finansējuma palīdzību to izdeva arī vinila plates formā.

Ksenia Kamikaza – "Pirveli Sitkvebi" (2022): No pavisam svaigiem izdevumiem es ieteiktu iepazīties ar mūsu latviešu reiva lokomotīves Ksenijas Kamikazas un viņas gruzīnu drauga "Antiproject" albumu. Šajā albumā neskan reivs. Tas ir ierakstīts vidējā tempā, diezgan melanholisks un interesants melodiski. Atsevišķi atzīmēju, ka dziesmas tajā skan četrās valodās: latviešu, gruzīnu, angļu un krievu.

Iesaka Elizabete Balčus

"Domenique Dumont" – "People on Sunday" (2020): Šis ir neparasts albums. To klausoties,  ap tevi izveidojas tāds kā kupols-pietuvinātājs, kas pietuvina tuvāk sev, un līdz ar to arī visam, kas apkārt. Viss paliek dzīvs un draudzīgs, un tā apziņa ir burvīga. Lai gan albums rakstīts kā skaņu celiņš 1930. gada mēmā kino filmai "Menschen am Sonntag", tas dzīvo savu patstāvīgo dzīvi arī bez video. Artūrs [Liepiņš – red.] brīnišķīgi apvienojis dažādu sintezatoru tembrus un radījis vienotu sonoriku – pūšaminstrumenti, rotaļīgi zvaniņi, hipnotiskas arpēdžijas ambienti tropiskā elektronikā. Iesaku izbaudīt, bet ar pilnu fokusu – līdzīgi kā lasot grāmatu, nevis tā kaut kā garām skrienot, līdzīgi kā skrollējot "TikTok".

"NSRD" – "Dr. Enesera binokulāro deju kursi" (1987): Hardijs Lediņš un NSRD ir nepieradināto sajūtu pamatlicējs Latvijas elektroniskajā mūzikā, un tāds, manuprāt, ir arī mūzikas galvenais uzdevums – restaurēt nepieradinātas sajūtas. Viņa aizsāktie eksperimenti un avangards ir nostalģiski un futūriski. Tie iedvesmojuši arī mani uz lietu "brīvāku plūdumu" un pavēruši arī manas acis ikdienišķajās lietās ieraudzīt mākslu, kā arī viegli paironizēt par lietu kārtību. Albuma "Dr.Enesera binokulāro deju kursi" ir brīvas, dzīvas un tajā pašā laikā konstruktīvas psihedēlijas plūdums. "Ieklausieties mūzikā, visu priekšā saka tā..!" – un tā arī ir, viņiem ar binokulāro redzi un nodošanos mūzikai viss kārtībā, bet katram savi mākoņi.

("NSRD" diskogrāfija klausāma Hardija Lediņa un Jura Boiko piemiņai veltītajā vietnē.)

"Paralēlā pilsēta" – "Sapnis par metakrupi" (2008): Es praktiski neko nezinu par to, kas ir "Paralēlā pilsēta", taču uzdūros uz diviem ierakstiem, kas noteikti ir uzmanības cienīgi. Vispirms mani uzrunāja kompozīcija "Apēd" no viņu otrā albuma "Soļi", bet tomēr ieteikšu pirmo albumu tā koncepcijas dēļ. Man ir sajūta, ka šī persona ir dzērusi krupja indi, satikusi sevi pagājušajā dzīvē un reizē tiekas arī ar nākotnes draugiem. "Sapnis par metakrupi" ir konceptuāls albums, ko "Paralēlā pasaule" esot nosapņojusi "Meža Vīksnās".

Iesaka Kashuks

Ingus Baušķenieks – "Mājas dzīve" (1988) ir meditācijas albums. Analogo sintezatoru slāņi ar sulīgām bungām un dabīgi jaukajiem vokāliem manām ausīm ir perfektais salikums. Ļoti patīk. 

"Dzeltenie pastnieki" – "Vienmēr klusi" (2004) ir hitu albums. Grūvīgi un atmiņā paliekoši meldiņi, kam arī forši padziedāt līdzi. Latvijas elektroniskās mūzikas DŪŽI! 

Oriole – "The Mushroom Music Vol. 1" (2011): Lauztie ritmi man vienmēr gājuši pie sirds. Šīs cilpas ir pilnas ar kosmosu un bagātīgiem sintezatoriem, kas arī nemudina nemaz pārslēgties uz nākamo dziesmu. Oriole vienmēr ir pratis lauzt sprandas ar saviem dziļajiem bītiem. Ceru dzirdēt vēl daudz no viņa! 

Iesaka Kaspars Rolšteins

Lai nebrauktu pārāk tālā pagātnē, šoreiz rakstīšu par Latvijas elektroniskās mūzikas albumiem, kas mani iespaidojuši pēdējos divos, trijos gados.

Platons Buravickis – "ConCord  sinfonietta 16 oscilatoriem" (2020): Kā apliecinājums tam, ka tīra, "raupja" oscilatoru skaņa ir TĀ skaņa, ja runājam par modularajiem sintezatoriem. "No filters,"  kā saka.

Kodek – "Cheasy Rider" (2020): Kodek ir elektroniskās mūzikas starptautiskās klases lielmeistars Latvijā. Ritmi, melodijas, kontrapunkti, droni... Viņš žanru pārvalda no A līdz Z.

"Gas of Latvia" – "Sirēnu sala" (2022): Elektroniskajai mūzikai Latvijā nav paveicies ar telpām, kur sastapt klausītājus. Var teikt, ka tādu nav. Tādēļ šis albums ir svarīgs ne tikai muzikālā ziņā, bet arī kā jaunu iespējamu un neiespējamu elektroniskās mūzikas koncertu vietu un telpu meklējums.

Iesaka Kaspars Tobis

Iespējams, būšu mazliet tendenciozs, bet šoreiz ieteikšu trīs albumus no viena projekta – "STandART". Tas nebūs tāpēc, ka esmu visos trijos piedalījies kā producents, ar sintezatoru un pat balsi, bet gan tāpēc, ka labprāt atsvaidzinātu atmiņā sev un klausītājiem šos neparastos ierakstus.

Grupa man piesaistīja uzmanību tālajā 2007. gadā ar dažādu vintage un arī jaunāku sintezatoru pielietojumu savā mūzikā – albums "Australia" (2007). Protams, skanējumam ļoti labi piestāvēja Kalvja balss, kurš kā labs angļu valodas pratējs, izdeva albumus divās valodās. Tāpat bija jaušamas "Depeche Mode" un "Camouflage" noskaņas. Dziesmas bija arī ļoti melodiskas, ar mistērisku dzeju un vēlāk pat literatūras klasiķu tekstu pielietojumu – albums "Jūras putnu mistērijas" (2017). Tieši šī albums atgādināja lielas gleznas lēnu, rūpīgu radīšanu. Un, protams, arī albums "Rudens vēstis" (2011), kas vēsta  par lietām un notikumiem kā paralēlā dzīve savai. Neskatoties uz elektronikas plašo pielietojumu, šajos albumos aranžējumus caurvij arī dažādi akustiskie instrumenti, dabas skaņas un neparastas idejas.

Iesaka Kristaps Puķītis

Tas ir grūts uzdevums no visa Latvijas elektroniskās mūzikas raibā klāsta ko ieteikt noklausīties un izvēlēties tikai trīs albumus. Vēlētos šajā sarakstā iekļaut arī Kodek, Oriole, NiklāvZ, TV Maskava, Kashuks un PRAGAII, Glociks, Ohmtek, Posverdad Trax, "Domenique Dumont", Sign Libra, "ELVI", "Figūras", Tomu Auniņu, -=UHU=-, Ingu Baušķenieku, "Kolka Music" izlases, "Gas of Latvia", "SKD", Marta Smilga, "Minciisha ieraksti", Multilux, NGC-5128, Nikola Negorod, maniken05, prgmat, "Āres" un daudzus citus, bet te būs izvēle.

ansis – "1004 LENTE" (2014): Latvijas bītmūzikas klasika vieglam garastāvoklim un iedvesmai. 

Mori Mori – "Aurora" (2021): Bezsvara stāvokļa albums saldsērīgiem, dzīvi apcerošiem ikdienas brīžiem. 

N1L – "Water Memory" (2018): Distopisks šausmu stāsts skaņas formātā. Vajadzīgs atbilstošs garastāvoklis, lai šo ierakstu noklausītos. Tas var likt asinīm burbuļot un pastiprināt naida sajūtu. Šo ierakstu labāk neklausīties, braucot mašīnā pie stūres.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt