Pa ceļam ar Klasiku

Daina Markova par operzvaigžņu koncertciklu "Kopā": Tas ir milzīgs eksperiments

Pa ceļam ar Klasiku

Tatjana Nežberte: Māksla palīdz mums realizēties un izteikt iekšējo sāpi

Diriģents Māris Kupčs: Kurš tad grib dzīvot putekļainā muzejā - kādreiz jāatver arī logs

Nedēļas nogalē Bauskā notiks senās mūzikas festivāls «Vivat Curlandia»

Senie mūzikas instrumenti, vēsturiski tērpi, ārzemju viduslaiku mūzikas grupas un pašmāju senās mūzikas atskaņotājmākslinieki jau piekto gadu Bausku pārvērtīs par vietu, kur iespēja redzēt, dzirdēt un izjust viduslaiku, renesanses un agrīnā baroka laika cilvēku ikdienu, senās mūzikas svētkos "Vivat Curlandia", kas norisināsies 18. un 19. jūlijā.

Svinot festivāla piecu gadu jubileju, divu dienu laikā Bauskas pilī, Bauskas Kultūras centrā un Bauskas Sv. Gara baznīcā mūziķi no Latvijas, Lietuvas, Šveices, Austrijas, Itālijas un Vācijas piedāvās deviņus koncertus, akcentējot viduslaiku mūzikas bagātības.

Festivāla gaidāms arī īpaši mazajiem klausītājiem veltīts bērnu rīts "Senie mūzikas instrumenti" un nakts koncerts "Basso ostinato sveču un elektronikas gaismā".

Festivālu organizē senās mūzikas pētnieks, diriģents Māris Kupčs, sadarbībā ar Bauskas pils muzeju un Bauskas Kultūras centru.

Māris Kupčs sarunā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver: "Esam priecīgi, ka vispār varam rīkot festivālu – līdz pēdējam brīdim to negribējām pārcelt, lai nebūtu tās briesmīgās sajūtas, ka viss ir beidzies. Mums viss beidzies laimīgi, jo šajā festivālā esam atteikušies tikai no operizrādes, bet visa pārējā programma notiks simtprocentīgi. Operas pirmizrāde būs vēlāk, nākamsezon, kad mums būs veselas piecas izrādes. Pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam jaunajā programmā "Muzikālais teātris", esam ieguvuši piešķīrumu. Tā ir Antonio Sartori opera "Orfejs", kas Latvijā nekad nav izrādīta. Viņš ir fantastiski interesants komponists, kurš darbojies 17. gadsimta otrajā pusē. (..)

Šis ir piecu gadu jubilejas festivāls, kuram Covid-19 mazliet atņēma spozmi, kālab bijām spiesti mazliet samazināt amplitūdu, bet tas jau nekas."

Nule Latvijā ieradies arī festivāla rezidences ansamblis "Ensemble Caladrius" no Vācijas. "Viņi dzīvos šeit vairāk nekā nedēļu, mūsu vadībā sagatavos koncertprogrammu, ko pēc tam viņi arī rādīs citos pasaules festivālos. Tas ir mūsu atbildīgākais pasākums, un koncerts būs arī Kuldīgā," stāsta Kupčs.

"Bet "Alta Bellezza" spēlēs atklāšanas koncertā ārā. Domāju, tas visiem patiks. Šī mūzika īpaši piestāv pils vecajai daļai, bet tikpat labi tas der arī ārā pie jaunās daļas, zem balkoniem. Tā ir laba vieta, kur muzicēt – kā zināms, mēs nemīlam ne mikrofonus, ne elektrisko gaismu, cik nu vien tas iespējams, kaut gan šis gads ir izņēmums, jo koncerts "Basso ostinato sveču un elektronikas gaismā" vienpadsmitos vakarā, kurā piedalīsies dziedātāja Monta Martinsone, klavesīniste Gertruda Jerjomenko un lietuviešu komponists un skaņu mākslinieks Mantauts Krukausks, būs ar elektroniku. Mazliet reveransējam starpžanru formai, kas pasaulē kļūst ārkārtīgi populāra.

Mēs arī to uzskatām par savu pienākumu – parādīt, kā tas ir, ka viens nodarbojas ar absolūti kaut ko modernu un nepārtraukti ievieš jaunās tehnoloģijas – Mantauts ir Lietuvas Mūzikas akadēmijas jaunās kompozīcijas šefs, bet Monta ir mūsu Mūzikas akadēmijas maģistrante, kura studē vēsturisko mūziku. Dzīvē gadās viss – apvienojas pilnīgi pretpoli, vismaz muzikālajā ziņā. Galu galā, mēs visi spēlējam arī mūsdienu mūziku. Šis ir tāds sānsolis."

Arī pats Māris piedalījies šādos reveransos. "Jā, vēl aizvien Ziemassvētkus lielveikalos spēlē diskus, ko savulaik ierakstījām kopā ar producenti Ilzi Upacieri – ļoti agrā jaunībā ar "Collegium Musicum Riga" ar vēsturiskajiem instrumentiem spēlējām Ziemassvētku dziesmu aranžijas, ko iedziedājis Ainars Mielavs, Gvido Linga, Mirdza Zīvere, šķiet, arī "Līvi". Absolūti neesmu pret to. Esmu pret to, ka, piemēram, Hendeļa "Mesiju" spēlē kamerorķestris.

Bet, ja tas ir starpžanru meklējums, kur ir tīra manta ar tīru mantu, nevis kaut kas pa vidu, man tas liekas pat ļoti labi.

Jo mēs taču nedzīvojam muzejā – mēs jau, redz, senajā mūzikā dzīvojam savu dzīvi, un tajā "istabā" uzturamies dabīgi – elpojam, klepojam, darām visu kaut ko – mums arī paslīd kāja, un tas ir normāli. Kurš grib dzīvot putekļainā muzejā? Jāatver logs arī kādreiz. Bet ir tik daudz lietu, par kurām mēs nezinām – piemēram, kas ir zem tapetēm..."

Lai gan "Vivat Curlandia" ir teju vienīgais festivāls, kurā ieeja ir par brīvu, šoreiz rīkotāji bijuši spiesti paaugstināt biļešu cenas. "Šoreiz citādi nav iespējams. Tur ir 40 vietu vai pat mazāk, bet, kā par brīnumu, visas biļetes ir izpirktas," atklāj Kupčs.

"Cilvēki ir ļoti noilgojušies redzēt kaut ko dzīvu - cik var tos "konservus" skatīties – translācijām nav tās smaržas. Katru gadu šis festivāls mums ienes vienus vienīgus mīnusus, bet mēs to lielā mērā uztveram kā misiju – cilvēkus pie tā radinām un mēģinām iestāstīt, ka vajag izbaudīt kādus vēsturiskus mirkļus un pamēģināt pārcelties no tehnoloģijām un izbaudīt analogo, tāpēc mēs ar tām svecēm tur ņemamies, kas ir diezgan interesanti.

Bet no sākuma bija diezgan baisi – neviens no mūziķiem nebija priecīgs. Jo ir tumsa – nevar redzēt notis.

Ar teorbistu Mauro līdz pēdējam brīdim bija ķīviņi, līdz es viņu ar draudiem burtiski piespiedu, sakot, ka neliksim tur nekādu lampiņu. Nospēlējām. Tas ir kā lēciens aukstā ūdenī. Ir jāsaņemas. Ir pierasts pie komforta zonas – spēlēties un spēlēt ar "iPad", ar kāju pāršķirt notis, bet – mēs esam vēsturiskā vietā un darīsim tā, kā toreiz – nu, nav "iPad". Bet izrādās, ka nav tik vienkārši saņemties. Bet tad redzi un saproti, kāpēc ir tik lielas partijas, kā varēja rakstīt ar zoss spalvu, kāpēc divi nesēdēja pie vienas pults un tamlīdzīgi – jo vienkārši nevar redzēt. Pēc tam lasi grāmatā, ko viens gudrs cilvēks, kurš to nav izmēģinājis, raksta, kā bija."

Kā skaidro organizatori, par festivāla norises vietu ir izvēlēta Bauska, jo Kurzemes hercogu Ketleru Zemgalē celtās pilis bija pirmās, kas Latvijas teritorijā reprezentēja ziemeļu renesanses laicīgās arhitektūras un profesionālās mākslas izpausmes, atnesa līdzi renesanses laikmeta Eiropas domāšanu, kultūru un mākslas dīgļus, kas neapšaubāmi ietekmēja kultūras procesu attīstību ne tikai Zemgalē. Savukārt mūsdienās Bauskas pils ir vienīgais renesanses un manierisma perioda laicīgās arhitektūras mantojums, ko 17.-18. gadsimta kari nespēja iznīcināt pilnībā un kas materiāli pārstāv minēto periodu Latvijas kultūras vēsturē.

Festivāla programma

Sestdiena, 18. jūlijs

  • 13.00 - Bauskas Kultūras centrs: bērnu koncerts "Senie mūzikas instrumenti".
  • 15.30 - Bauskas pils pagalms: svinīgā uzruna.
  • 16.00 - Bauskas pils pagalms: festivāla atklāšanas koncerts "Triste Plaisir". Uzstājas viduslaiku mūzikas ansamblis “Alta Bellezza” (Šveice).
  • 18.00 - Bauskas pils: koncerts "Original vs Original". Atskaņo senās mūzikas ansamblis “Ensemble Caladrius” (Vācija).
  • 20.30 - Bauskas pils: koncerts "Chiara e lucente stella". Alina Rotaru (klavesīns, Lietuva).
  • 23.00 - Bauskas pils pagalms: koncerts "Basso ostinato sveču un elektronikas gaismā". Piedalās: Monta Martinsone (soprāns), Gertruda Jerjomenko (klavesīns), Mantauts Krukausks (komponists un skaņu mākslinieks, Lietuva).

Svētdiena, 19. jūlijs

  • 11.30 - Bauskas Sv. Gara baznīca: "Jauno talantu koncerts". Piedalās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti.
  • 13.30 - Bauskas pils: koncerts "L’anima della donna". Piedalās: Ieva Pļaviņa un Anete Viļuma (soprāni), Māra Botmane (baroka čells), Gertruda Jerjomenko (klavesīns).
  • 16.00 - Bauskas pils: koncerts "Moro per te e tu non lo sai…". Piedalās senās mūzikas ansamblis “Chiaroscuro” (Lietuva).
  • 18.30 Bauskas pils: festivāla noslēguma koncerts. Piedalās: Elīna Šimkus (soprāns), Agnese Kanniņa un Laura Šarova (baroka vijoles), Maria Danneberga (viola da gamba, Austrija), Mauro Pinciaroli (teorba, Itālija), Māris Kupčs (klavesīns).

 

Festivāla norisi atbalsta Bauskas pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Bauskas pils muzejs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti