Grupa “Rihards Lībietis Orchestra” spēlē instrumentālu mūziku, kas dod brīvu iespēju katram klausītājam tajā sadzirdēt savu stāstu. Tomēr mūzikas autoram Rihardam Lībietim ir arī savi stāsti par dažādiem impulsiem, kas iedvesmo kompozīciju tapšanu.
Piemēram, ejot gar jūru, viņam allaž fascinējoši šķiet vērot no jūras izskalotus kokus, iztēloties to stāstus, un kaut kas no šīm sajūtām saklausāms arī tikko publiski klajā laistajā kompozīcijā “Driftwood Island”.
Rihards Lībietis stāsta: ''Angliski vārds “driftwood” apzīmē krastā izskalotus kokus, kas atrodas jūras krastā un kas ir pabijuši viss kaut kur pasaulē, dažādās pasaules jūrās, un mani ļoti fascinē šī doma, ka, pastaigājoties gar jūras krastu, tu redzi šos kokus un tu vari iztēloties, ka viens no viņiem ir bijis varbūt pat otrā pasaules malā un ka tajā koka veidolā ir tik daudz stāstu, laika, piedzīvojumu. Un tad man šī noskaņa pārnesās uz skaņdarbu.”
“Driftwood Island” un kopumā lielākā daļa jaunā albuma kompozīciju tapa pagājušā gada pavasarī, pirmo stingro ierobežojumu laikā, kad arī Riharda Lībieša līdz tam dinamiski piesātinātā koncertdzīve pēkšņi apstājās un radās vairāk laika, lai ļautos filozofiskām pārdomām un iedziļinātos sevī.
Mūziķis atzīmē: “Man liekas, vienojošā tēma un noskaņa šim darbam ir tieši tas plūdums, viļņošanās, laika ritējums.
Kaut kā tas viss “izauga” no pārdomām par laiku, par ilgtspēju, par pielāgošanos pārmaiņām, ko mums šī brīža pasaulē visiem ir jāprot izdarīt un katru dienu šķiet, ka jāmācās no jauna.”
Līdz ar audioversiju klajā nāk arī jaunās kompozīcijas videoklips. Filmēts kādā ziemīgā dienā Vakarbuļļu pludmalē, un pēc tam klipa režisore Laima Jaunā tam uzslāņojusi savu vizuālo vīziju, aizvedot mazliet sirreālā un iluzorā pasaulē.
Grupas dalībniece, čelliste Erna Daugaviete uzskata, ka klips labi raksturo visa gaidāmā albuma noskaņu kopumā. Viņa stāsta: “Šo klipu filmēja Laima Jaunā, viņa gribēja vairāk dabas ielikt iekšā. Arī klusumu un sajūtu, ka cilvēks saplūst kopā ar dabu. Ka nav viens galvenais varonis šajā klipā, ka mēs visi esam vienlīdzīgi un ka daba ir tikpat vienlīdzīga kā mēs. Tas albums vispār tāds ļoti pārdomu pilns.
Un būtībā šis otrais skaņdarbs “Driftwood Island” apkopo visa albuma sajūtu. Tāds noslēpumains, tāds kluss, tāds pārdomu pilns.”
Albums ir noslēpumains arī tādēļ, ka katra tā dziesma klausītājiem ir pilnīgs jaunums, jo – tā kā koncerti nenotiek – tās iepriekš nevar ieskandināt publiski. Arī lielākā daļa albuma tapusi, grupas dalībniekiem darbojoties attālināti, bet – kā atzīst Erna – tas nekāds šķērslis nebija: “Mēs jau muzicējam kopā piecus gadus, un dažreiz ir tāda sajūta, ka mēs lasām viens otra domas. Es nerunāju tikai par sevi, es domāju, ka visi grupas biedri arī piekritīs man šajā jautājumā.”
“Night Follow Me” bija pirmā kompozīcija, ar ko grupa pieteica jauno albumu, tagad tai seko otrā, un līdz albuma izdošanai grupa iepazīstinās vēl ar trešo skaņdarbu. Albuma nosaukums “Willful Blindness” jeb “Apzināts aklums” ir atsauce uz to, ka mums ir tendence pievērt acis uz dažādām globāli un individuāli satraucošām lietām, jo tā ir ērtāk, bet dažkārt ir pat ļoti svarīgi skatīties ar plaši un drosmīgi atvērtām acīm.
Rihards Lībietis skaidro: “Kaut vai šis pats jautājums par klimata pārmaiņām un to, ka būtu nepieciešams dzīvot zaļāk. Mēs it kā visi to apzināmies, bet jautājums – cik daudz katrs no mums ikdienā aizdomājas par sekām.
Respektīvi, ir gan gaišā, gan tumšā puse katrā no mums, un ir ļoti būtiski neslēpties no tumšās puses, bet gan to iepazīt, izprast un tad izvēlēties būt labākam un augt.”
Grupas “Rihards Lībietis Orchestra” jaunais albums “Willful Blindness” klajā nāks maijā, un kopumā tas būs jau ceturtais grupas albums.