NBS orķestris savā simtgadē muzicē Liepājā

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra koncerts, kas veltīts Latvijas armijas un bruņoto spēku orķestra – kā vienas no pirmajām dibinātajām vienībām – simtgadei.

“Koncertzāles izvēle nav nejauša, jo tieši Liepājā tālajā 1919. gadā jaunformējamo spēku komandieris Ludvigs Bolšteins izdeva pavēli par muzikantu komandas izveidi, kā rezultātā radās Latvijas armijas pirmais Kara orķestris,” stāsta Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšnieka vietnieks kapteiņleitnants Guntis Kumačevs.

“Koncerta pirmā daļa veidota kā militāro orķestru muzikālais ceļš cauri gadu simtam Latvijā, proti, Jāņa Aizpurieša skaņdarbs “Triumfa maršs” attēlo notikumus, kad Latvijas aizstāvji izcīnīja mūsu valsts neatkarību, solista Gata Supes izpildītā tautasdziesma apliecina, ka karavīru kaujā un dzīvē vienmēr pavadījusi mūzika, vēstures notikumos iesaistīto cilvēku iekšējo pasauli ataino Kaspara Orehova tubas solo, bet komponista Imanta Kalniņa 4. simfonija atklāj sarežģīto padomju okupācijas laiku. Koncertā atskaņosim arī veltījumu mūsu kaimiņiem igauņiem, jo bez viņu atbalsta Latvijas brīvības cīņās mūsu valsts vēsture, iespējams, būtu citāda,” uzsver kapteiņleitnants G. Kumačevs.

Savukārt koncerta otrajā daļā Nacionālo bruņoto spēku bigbends kopā ar džeza dziedātāju Evilenu Protektori klausītājiem piedāvās mūsdienu skaņdarbus, noslēdzot militāro orķestru muzikālo ceļu.

Koncerts notiks trešdien, 6. februārī, plkst. 19.00. Ievērojot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertā – bez maksas, iepriekš saņemot ielūgumus Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Aiva Kokoriša.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers, un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

 

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt