Latvijas Nacionālās operas (LNO) darbu turpmāk vadīs operas valde trīs valdes locekļu sastāvā, kurus amatā uz trim gadiem atklāta konkursa rezultātā iecels kultūras ministrs. Tas paredzēts ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajos LNO likuma grozījumos, Latvijas Televīziju informēja Saeimas Preses dienestā.
Grozījumi nosaka, ka uz operas valdes locekļa amatu Kultūras ministrijai būs jāizsludina atklāts konkurss. Uz LNO valdes locekļa amatu varēs pretendēt persona, kas ieguvusi augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību un kurai ir piecu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldību iestādē, vidējā vai lielā kapitālsabiedrībā. Pretendentam brīvi jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas, kā arī jābūt zināšanām un izpratnei par kultūras nozari, īpaši par mūzikas un skatuves mākslu.
Kandidātu atbilstību vērtēs īpaša konkursa komisija, kurai būs jāvērtē arī konkursa dalībnieku izstrādāts Nacionālās operas turpmākās darbības attīstības piedāvājums.
Saskaņā ar likuma izmaiņām LNO valdes darbu vadīs valdes priekšsēdētājs, kuru no valdes locekļu vidus iecels kultūras ministrs. Valde būs atbildīga par īstenoto operas māksliniecisko un kultūrizglītojošo darbību, līdzsvarota operas un baleta žanra attīstību, kā arī par perspektīvo un sezonas repertuāru.
Atklāts konkurss uz nacionālās operas valdes locekļu amatiem Kultūras ministrijai būs jāizsludina līdz 2013.gada 30.jūnijam, un jauna operas valde kultūras ministram jāieceļ līdz šī gada 31.decembrim. Līdzšinējā LNO vadība savus pienākumus turpinās pildīt, līdz tiek iecelta jauna valde.
"Būtiski, kāds būs konkursa nolikums un kādi būs statūti, kurus apspriest un akceptēt Kultūras ministrija mūs solīja pieaicināt. Ja operai ir tāda privilēģija, ka mums ir savs likums, tad mēs prasījām nedaudz vairāk likumu grozīt un paredzēt daudzas lietas. Kā, piemēram, par galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju, par kuru šobrīd likumā tāda jēdziena nav. Galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs varētu būt viena persona, kura nebūtu valdē. Šis mūsu viedoklis netika uzklausīts," intervijā Latvija Radio norādīja LNO orķestra arodbiedrības vadītājs Aldis Grunde.
"Galvenais diriģents ir tas cilvēks, kas strādā ar baletu, solistiem, kori, orķestri un rada šos mākslas darbus un tātad viņam būtu jābūt mākslinieciskajam vadītājam. Nekā šobrīd, kad galvenais diriģents nemaz netiek pieaicināts pie plānošanas," skaidroja Grunde.
Likums grozīts, jo līdz šim pastāvošās problēmas LNO pārvaldībā liedz īstenot operas stratēģijā izvirzītos mērķus. Ņemot vērā LNO līdzšinējo pārvaldības struktūru, kurā ir tikai operas direktors, lēmumu pieņemšanas process ne vienmēr ir caurspīdīgs un nenodrošina nepieciešamo dažādu speciālistu pārstāvniecību. Turklāt nepilnības pārvaldības principos rada riskus LNO darbības uzraudzībā un caurskatāmības procesu nodrošināšanā, iepriekš par likumprojektu atbildīgajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja likumprojekta autori.
Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā stāsies spēkā šī gada 1.martā.
