Veidojusies sadarbība ar pašmāju solistiem un viesiem – Pūšaminstrumentu kvintetu "Carion", "Trio Palladio", pianistiem Nikolasu Angeliču, Plamenu Mangovu, Andreju un Georgiju Osokiniem, ērģelnieci Ivetu Apkalnu, vijolniekiem Trīnu Rūbelu, Simonu Lamsmā, Sandi Šteinbergu, Darju Smirnovu, Kristīni Balanas, klarnetistu Mārtiņu Circeni, dziedātājiem Irēni Teorinu, Martinu Diki, Korbiju Velču, Egilu Siliņu, Mihailu Čuļpajevu, Lauru Grecku, Jolantu Strikaiti.
Orķestris atskaņojis 2019. gada jubilāru – Tēlivalža Ķeniņa, Alberta Jēruma simfoniskos opusus, bijis jaundarbu pasūtinātājs latviešu komponistiem Jurim Karlsonam, Lindai Leimanei, Andrim Dzenītim, Gundegai Šmitei.
Par LNSO aizvadītā gada košākajiem notikumiem pārdomās dalās diriģents, komponists, "Lielās mūzikas balvas" žūrijas priekšsēdētājs Andris Vecumnieks, kurš arī pats pagājušajā sezonā sadarbojies ar šo orķestri. Vai nominācija par izcilu sniegumu gada garumā viņam saistās ar īstenoto koncertsezonu kā tādu, vai tomēr uzreiz prātā nāk kādi konkrēti izcili koncerti? "Nominācija par sniegumu gada garumā tāda līmeņa kolektīvam kā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris – vai jebkuram citam kolektīvam – neaprobežojas tikai ar kādiem spilgtiem koncertiem gada garumā.
Tas būtībā ir rezultāts tam mērķtiecīgajam, rūpīgajam un kvalitatīvajam darbam, ko Andris Poga kā galvenais diriģents ir veicis, strādādams nu jau piecus gadus," atzīmē Vecumnieks.
Viņš arī uzsver: "Jo orķestris pats par sevi jau nav nekas – summu veido orķestra sadarbība, pirmkārt, ar diriģentiem, otrkārt, ar solistiem. Un trešām kārtām, kas arī nav mazsvarīgi – tā ir vieda programmas izvēle, programmas sakārtojums. Būsim atklāti – cik tad orķestris nopelna? Tas ir ļoti svarīgi! Tukšas zāles nevienam nepatīk, un mūsu publikas vēlmes ne vienmēr mudina piedāvāt kaut ko inovatīvu un radošu. Tajā pašā laikā svarīgas ir arī tādas programmas, kas publiku varētu arī audzināt – piemēram, ar jauniem darbiem. Šeit jāuzteic tas, ka Nacionālais simfoniskais orķestris regulāri pasūta komponistiem skaņdarbus – gan sezonas atklāšanai un noslēgumam, gan atzīmējot gadskārtu kādam latviešu komponistam, un vispār tur roku uz latviešu mūzikas pulsa. Tāpat orķestris piedāvā pasaules klasikas darbus, kas Latvijā skanējuši samērā reti."
Vecumnieks atzīmē arī tik svarīgo sadarbību ar dažādiem izciliem diriģentiem. "Piemēram, ja runājam par diriģentiem – regulārā veiksmīgā sadarbība gan ar Vasiliju Sinaiski, gan Vladimiru Fedosejevu viņiem tuvajā repertuārā ir milzīgs pienesums orķestrim, jo tā ir vēsture, ar ko saskaras jaunie orķestra mūziķi un kas faktiski ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra – toreiz vēl Radio televīzijas orķestra – pamatu pamats un kvalitātes garants."
Ļoti būtiska ir arī sadarbība ar solistiem. "Kaut vai Nikolass Angeličs, kurš ir pasaules klases pianists – sadarbība ar viņu vienmēr ir svētki. Noteikti minēšu arī mūsu pašu solistus – piemēram, Elīnu Bērtiņu, kura spoži nospēlēja skaņdarbu, kas pasaulē ieņem stabilu vietu orķestra repertuārā, bet pie mums skan ļoti reti – Karola Šimanovska "Sinfonia Concertante" klavierēm ar orķestri jeb Ceturto simfoniju. Uzskaitījumu turpināt varētu ilgi. Rezumēšu tikai to, ka
šī nominācija ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mērķtiecīgas attīstības rezultāts Andra Pogas vadībā pēdējo četru piecu gadu laikā.
Atšķirībā no nominācijas par interpretāciju, kas ir kaut kas vienreizējs, sniegums gada garumā ir regularitāte, pārliecība un stabilitāte. Tāda firmas zīme. Kā Zaļā karotīte. Prece, kas tiešām pelna, lai to novērtētu."
