Maestro Edgars Račevskis ir dibinājis un vadījis vairākus Latvijā mākslinieciski augstvērtīgus korus, kā arī ierosinājis un uzturējis kultūrvēsturiskus pasākumus. Izveidojis un vadījis Rīgas Politehniskā institūta vīru kori "Gaudeamus", Tukuma rajona skolotāju kori "Vanema", Rīgas kultūras un mākslas centra "Mazā ģilde" jaukto kori "Sonore", Rīgas Latviešu biedrības nama vīru kori. Kopš 1970. gada, esot vairākkārtējs virsdiriģents, viņš ir devis neatsveramu ieguldījumu tautas apziņai vienmēr nozīmīgās Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā.
Daudzkārtējā Dziesmu svētku kordiriģenta Edgara Račevska karjerā nozīmīgu lomu ieņem Valtera Kaminska vīru korim radītā dziesma "Mūžu mūžos būs dziesma" ar Imanta Ziedoņa dzeju. Tā tapusi tieši Dziesmu svētku simtgadē 1973. gadā kā Valtera Kaminska dāvinājums vīru korim "Gaudeamus" un diriģentam Edgaram Račevskim. Un tā šī dziesma nemainīgi katru gadu skan Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.
"Es esmu priecīgs, ka tā ir viena no jauno laiku dziesmām, kas ir izturējusi laika pārbaudi un kopš 1973. gada ir palikusi Dziesmu svētku programmā. Es biju pirmais, kas to izpildīja, un vairākkārt arī diriģēju Dziesmu svētkos.
Lielākais sasniegums – 2014. gadā bija pasaules koru olimpiāde, vīru kori bija jau mazumā gājuši, un organizatori bija izkārtojuši, ka arī visi jauktā kora vīri iemācījās to dziesmu. Un es apbraukāju visu Latviju un iemācīju viņiem to, kas tur nepieciešams, lai varētu labi piedalīties. Un ieraksts ir superlabs," stāstīja diriģents Edgars Račevskis.
"Mūžu mūžos būs dziesma" – šī Dziemu svētku himna diriģenta un maestro Edgara Račevska vadībā iedvesmojusi tūkstošiem kordziedātāju. Kā norādīja diriģents, tad pandēmijas laiks noteikti ir ietekmējis Dziesmu svētku kustību, tomēr viņš bija cerību pilns:
"Tagad ir iestājies lielais klusuma periods. Kori ievelk elpu, atpūšas. Es gan vienmēr esmu bijis optimists, un es ceru, ka viņiem tā mūzikas mīlestība, tā kopā nākšanas dzirkstele nebūs apdzisusi. Es jau visu laiku esmu par to, ka kopā dziedāšana reizi piecos gados ir par maz.
Es esmu piedzīvojis visu to laiku, kad 44 gadus es biju Alūksnes rajona virsdiriģents, 10 gadus Tukumā, visur bija vairāki pasākumi gadā. Tādā veidā kopdziedāšana tiek veicināta, tiek nostiprināta un izkopta, repertuārs var tikt pārbaudīts. Es uzsveru – vērienīgs repertuārs ar vērienīgu mūziku."
Viena lieta ir repertuārs, bet tikpat svarīgi ir, lai būtu cilvēki – koristi, kas piepilda jauno Mežaparka estrādi. Ne tikai pandēmijas iespaidā, bet arī pirms tās vīru koru rindas kļuva arvien retākas un retākas. Diriģents Edgars Račevskis tomēr bija optimistiski noskaņots: "Kad es sazvanu savus draugus, savus dziedoņus un uzaicinu, viņi atsaucas un nāk. Mēs sagatavojam programmu vai koncertu. Bet zināma baža man ir par to, kas notiks. Pirmais notikums būs 4. jūnijs – būs vīru koru salidojums Tukumā. Tas parādīs, cik vīru būs palicis. Es jau ne par velti veicināju šo lietu, jo par maz ir oficiālo pasākumu. Man jau 10 gadu garumā ir mani Latvijas vīru koru dižkoncerti. Mazajā Gaujienā pat sabrauca 2000 dziedātāju. Manam aicinājumam atsaucās visa Latvijā."
Ne tikai dziesma "Mūžu mūžos būs dziesma" ir leģendāra Edgara Račevska karjerā, bet arī Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs". 1990. gadā ļoti izšķirīgi notikumi norisinājās ne tikai Latvijas, bet arī Dziesmu svētku vēsturē, un šajos svētkos būtisku lomu ieņēma Edgara Račevska diriģētā "Mūsu Tēvs debesīs".
"Tas bija šausmīgi dziļi, šausmīgi neaizmirstami.
Jau ar to, kā es gāju uz to sanāksmi, kur sadalījām visu programmu. Visi sanāca, vecākie pa priekšu – Vīgners, Mednis, Dūmiņš. Un kad pienāk mana rinda, es varēju izteikt savu vēlmi. Es ļoti gribēju "Mūsu Tēvs debesīs", gribēju, lai neviens to nepaņem. Un neviens nepaņēma. Un, paldies Dievam, man izdevās. Tā es nokļuvu līdz tam brīdim, kad 1990. gadā varēju diriģēt šo dziesmu. Toreiz visi dziedātāji ar asarām acīs to dziedāja," atmiņās dalījās Račevskis.
Pēdējos gadus diriģents dzīvoja ar optimistisku skatu uz dzīvi, kā arī enerģijas pilns, jo, viņaprāt, ar neapmierinātību nekur tālu nevar tikt – ir jādara, jākustas, jāveido. Lielu prieku Edgaram Račevskim sagādājuši viņa nošu krājumi, kas izdoti četrās grāmatās – gan jauktam koriem, vīru korim, sieviešu korim, bērnu korim, kā arī solo dziesmas. Taču visvairāk maestro novērtēja savus tuvos cilvēkus:
“Esmu ļoti priecīgs par savu ģimeni, ko esmu izveidojis.
Pateicoties manai meita Ilzei Ozoliņai, man izdevās aizvadīt manu nozīmīgāko koncertu 29. augustā, kad Akuratera mājā notika manas 85. jubilejas koncerts, kuru pamatā sagatavoja Ilze ar saviem draugiem, operas solistiem. Piedalījās arī mani draugi – vīru koris. Liela loma ir arī manai kundzei Dzidrai, ar kuru kopā nodzīvoti jau vairāk kā 60 gadi.”
