Šis izdevums ir Latvijas mūzikas vēstures sējums par desmit gadu laikposmu no sovjetiskās varas atjaunošanas Rīgā 1944. gadā līdz Staļina nāvei (1953), informēja institūta pārstāve, pētniece Madara Eversone. Pētījums hronoloģiski turpina izzināt Latvijas mūziku politiskas un radošas nebrīves apstākļos, ko grāmatas autors uzsāka darīt monogrāfijā “Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945” (2011).
Politisko un sociālo norišu fonā un kontekstā tiek sniegta mūzikas dzīves un jaunrades panorāma – mūzika koncertos, operā, radio, sadzīvē un izklaidē, koros un dziesmu svētkos.
Tiek raksturota mūzikas izglītība un audzināšana, atskaņotājmāksla, mūzikas kritika un prese, Komponistu savienības darbība, publikas attieksme pret sava laika mūzikas norisēm. Ir aplūkots komponistu devums, latviešu mūzikas stila attīstība. Skarti jautājumi par mūziķu pretošanos režīmam un kolaborāciju.
Pētījumā sniegtā informācija galvenokārt pamatojas arhīvu avotos, kritiski un ierobežoti izmantoti preses materiāli, kā arī memuārliteratūra. Grāmata adresēta nebūt ne mūzikas speciālistiem vien, tās satura izklāsts pielāgots plašākām aprindām – žurnālistiem, koncertu un teātru apmeklētājiem, ikvienam mākslinieciskās kultūras interesentam.
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
