Kultūras ziņas

Rudens kamermūzikas festivāls aicina uz koncertu "Čells un latvieši"

Kultūras ziņas

Iznāk grāmata par Nacionālo operu.

Rīt pirmizrāde mūziklam "Cukurs.Herberts Cukurs"

Mūzikls par Herbertu Cukuru izraisa vētru, vēl nepiedzīvojis pirmizrādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Muzikālā izrāde “Cukurs. Herberts Cukurs” vēl pat nav piedzīvojusi pirmizrādi, bet jau paspējusi izraisīt ažiotāžu un konfliktējošu viedokļu vētru. Izrādes galvenā varoņa - lidotāja un aviokonstruktora Herberta Cukura saistība ar nacistu pakļautībā bijušo, genocīda noziegumus pastrādājušo Viktora Arāja komandu, ir radījusi jautājumu, vai par Cukuru būtu jāveido izrāde.

Kā iepriekš jau vēstīts, mūzikla "Cukurs. Herberts Cukurs" pirmizrāde notiks izrādes galvenā varoņa dzimtajā Liepājā 11. oktobrī.

Par Herberta Cukura pastrādātajiem noziegumiem 1941. gada vasarā un rudenī trūkst precīzu datu. Vēsturnieks Inesis Feldmanis atzīst - mūsu vēsturnieki līdz šim nav vispusīgi un neapstrīdami izvērtējuši pretrunīgās liecības, kuras te mīkstina, te apsūdz lidotāja un inženiera darbību Arāja komandas sastāvā. Ir skaidrs, ka viņš pie Arāja darbojies autotransporta nodaļā: viņa sagādātajos, bēdīgi slavenajos zilajos autobusos Arāja komanda devās ebreju šaušanas ekspedīcijās.

Tomēr izrādes „Cukurs.Herberts Cukurs” producents Juris Millers norāda, ka  Ģenerālprokuratūra teju desmit gadus no Izraēlas tiesībsargājošajām instancēm nav saņēmusi pieprasītos materiālus par Cukura lietu.

"Kopš viņa nogalināšanas „Mossad” operācijas laikā 1965. gadā joprojām Herberts Cukurs juridiski nav notiesāts," skaidro mūzikla producents Juris Millers. "Šo darbu nevajag uzskatīt par Herberta Cukura reabilitēšanu vai notiesāšanu, šis ir darbs, kas parāda viena cilvēka likteni, vienas valsts likteni, mainoties dažādām varām un, protams, uzdod daudzus jautājumus."

Herberta Cukura lomas atveidotājs Juris Jope stāsta, ka ticies ar Cukura bērniem - ar  Herbertu Cukuru junioru un Doloresu Cukurs, kas visu mūžu cīnās par to, lai viņu tēvs tiktu attaisnots.

"Es gribu atkārtot, ka šis ir mākslas darbs – mēs piedāvājam savu versiju par lietām, kā tās varēja notikt," uzsver Jope.

Tikmēr Ventspils Krievu biedrība Drošības policijai nosūtījusi vēstuli ar lūgumu aizliegt mūzikla izrādīšanu Ventspilī.

No Ukrainas notikumu fona raugoties, brīvprātīgā leģionāra Herberta Cukura slavināšana noteikti izraisīs negatīvu reakciju, izveidos negatīvu priekšstatu pasaules sabiedrības acīs par Ventspils pilsētu un Latviju kopumā," uzskata biedrības pārstāvji.

Vēsturnieks Kaspars Zellis nespriež par mūzikla saturu, jo nav to redzējis, taču uzskata, ka šāda rakstura tematikas parādīšanās pašreizējā politiskajā kontekstā ir vairāk nekā nevietā.

"Sakarā ar milzīgo propagandas karu, kas notiek starp Krieviju un, teiksim, pārējām apkārtējām valstīm, tai skaitā – arī Latviju, šim te mūziklam noteikti būs pievērsta ļoti milzīga Krievijas masu informācijas līdzekļu uzmanība, kas vēlreiz ļaus apvainot Latviju dažādos noziegumos, tai skaitā SS kara noziedznieku reabilitācijā," skaidro vēsturnieks Kaspars Zellis. "No otras puses raugoties, šāda te mūzikla parādīšanās, viņa var nest arī varbūt kaut ko pozitīvu šai sabiedrībai, vienkārši veicinot sarunas, veicinot diskusijas."

Mūziklu "Cukurs. Herberts Cukurs" paredzēts izrādīt arī 12.oktobrī Ventspilī, 16.oktobrī un 1.decembrī Rīgā, 17.oktobrī Valmierā un 24.oktobrī Jelgavā.

Herberta Cukura lomu atveidos aktieris Juris Jope, viņa dzīvesbiedri Mildu atveidos Jolanta Strikaite, bet iestudējuma sarežģītāko lomu - Latvijas vēstnieku Francijā Valdi Mutiņu, kurš vēlāk pārtop par NKVD virsnieku Vladimiru Mutinu un SS unteroficieri Voldemāru Muttinu - atveidos dziedātājs Atis Auzāns.

Pārējās lomās būs redzami Ivo Grīsniņš-Grīslis, Imants Vekmanis, Miervaldis Jenčs vai Jānis Skanis, Gatis Supe, Mariss Daniels Ķirsis, Madars Zvagulis, Beāte Zviedre, Rūta Dūduma un Elza Natha, kā arī kordebaleta grupa - Liene Grava, Līga Kavace, Evita Birule, Kristaps Ceļmalnieks, Ruslans Kurlovičs un Reinis Rešetins horeogrāfes Lienes Stepenas vadībā.

Mūzikla autori ir komponists Jānis Ķirsis, dzejnieks Pēteris Draguns un dialogu autors Juris Millers. Iestudējuma režisors ir Ivars Lūsis, vokālā pedagoģe - Andžella Goba.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti