Aptuveni 40 viņa dzīves gadi ir saistīti ar skatuvi, visspilgtāk viņa īpašais balss skanējums atklājies, dziedot Imanta Kalniņa radītajā grupā ''Turaidas Roze''.
Uģis Roze Latvijas Radio stāstīja, ka laiku pirms jubilejas pavada mierīgi: “Miera pilni, bez stresa, bez satraukuma. Mazliet savādāk, protams, nekā parasti. Bet arī tur ir sava burvība.”
Jubilejas koncertprogrammai Roze bija izvēlējies zīmīgu nosaukumu – “Uzdāvini man šo pasauli čukstus”. Mūziķis atzīmēja: “Uz to gāja, jā. Pasaule iet kaut kā pavisam uz citu pusi, nekā vajadzētu, un tāpēc arī šobrīd tie vārdi liekas zīmīgi un šim laikam piemēroti.
Bet vienmēr ir gribējies tā, lai tā pasaule [ir] mazliet klusāka.”
Roze atzina – no ātruma un skaļuma esot bijis noguris: “Protams, tāpēc, ka mēs jau nedzīvojam vieni pasaulē, un pasaules, tā teikt, aura uz tevi iedarbojas un liek tev - nezin kāpēc - skriet pakaļ visiem tempiem un ātrumiem, kas katru dienu pieaug. Tāpēc man vienmēr bijusi vēlēšanās nolīst maliņā nost no tā visa. Tāpēc es arī nedzīvoju Rīgā, bet ārpus Rīgas, kur es varu vismaz tajos brīžos, kad nav jābūt darbā, mierā pavadīt savu laiku.”
Pirms aptuveni septiņiem gadiem Uģis Roze intervijā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” teicis, ka viņa dzīves moto ir nekļūt vecam. Vai mūziķis joprojām turas pie šī moto? Viņš uzsvēra: “Es jau nevaru nekā iespaidot to procesu – nekļūt vecam. Bet visādā gadījumā es līdz šai dienai vēl kaut kā nejūtos vecs. Nezinu, uz mani tas kaut kā neiedarbojas. Varbūt tas tikai man tā ir.
Man ir tāda pati sajūta, kā tad, kad bija 24 gadi. Man nav nekādas tādas globālas izmaiņas radušās ne manā fiziskajā, ne pasaules uztverē.
Varbūt esmu palicis dažās lietās gudrāks un viedāks, bet visādā gadījumā fiziski viss ir kārtībā.”
