Pavasarīgo putnu čivināšanu spēji papildina motora rūkoņa, un Krimuldas muižas parkā iebrauc dziesminieks Kārlis Kazāks, kurš pavisam noteikti varētu patentēt arī jaunvārdu. Mūzicikls vai ģitārcikls? Tā pirms dažām nedēļām pie sociālajos tīklos publicētā braucamrīka fotogrāfijas vaicāja Kārlis Kazāks. Pašam labpatīkot to saukt par mūziciklu, kas radīts, lai dotos pie klausītājiem uz koncertiem. Tiesa, tas jāuzgaida, jo ārkārtējā situācija paguva iestāties pirmā, un arī Kārlim atcelti vairāki koncerti.
Mūziķis skaidro: “Es jau gatavoju to salikumu moci ar ģitāru kādu laiku, no pagājušās vasaras es mocījos, kā uz moča dabūt ģitāru virsū, tad atrisināju, izdomāju, te ir risinājums. Man tas vajadzīgs, lai brauktu satikt cilvēkus. Tāpat vien vadāt apkārt pa pasauli ģitāru… reizēm es to daru, aizbraucu kaut kur mežā uzspēlēt vai, ja apnīk mājas sienas, bet vairāk vai mazāk tas ir salikums, kurš tagad gaidīs savu brīdi, kad atkal varēs doties pie cilvēkiem.
Ar velosipēdu šī ģitāra ir nobraukusi 4500 km pa Latviju, bet ar moci tagad tikai sāks trenēties tā pa īstam.
Man šobrīd patiesībā ļoti patīk, jo es esmu no tiem, kas neraujas tāpat vien pie cilvēkiem, un man tā situācija ļoti patīk. Es iepazīstu savu ģimeni vairāk, varu vairāk pastrādāt dārzā, atbraukt uz saullēktiem (rāda), mēs ar meitu braucam - tur tālāk ir vecās pilsdrupas un aiz tām ir ļoti skaista ainava, kur lec saule. Daru tās lietas, kuras līdz tam nebija prātā. Es nevarētu teikt, ka tas ir īpaši radošs [laiks], bet es domāju, ka šis ir tas brīdis, kad uzpilda bāku. Nevajag spiest radīt, caur asinīm tagad izspiest kaut ko nebūt, bet uzpildīt bākas, saprast, kam mēs dziedam, kāpēc dziedam.”
Paralēli rit pirmie izziņas darbi pie raidījuma, kas savā ziņā ir turpinājums iepriekšējam projektam “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” un kas kādu dienu nonāks pie Latvijas Televīzijas skatītājiem.
“Manī pamodās droši vien tas, kas ir vēl mazāka daļa, kas liek man šobrīd meklēt rokā mazākumtautības un mēģināt atrast tās lietas, kas mums ir vērtīgas, ko mēs varam dot viens otram.
Un esmu ceļā šobrīd uz to, lai taisītu raidījumus par to, kā mēs dzirdam un kā, piemēram, čigāni dzird mūs, kā Latvijas poļi mūs dzird,” stāsta Kazāks.
“Kādi tie raidījumi iznāks, to laiks rādīs, bet es ar lielu interesi sāku to darīt. Es esmu audzis vidē, kur viss citādais ir noliedzams, es augu Jelgavā, kur latviskajā vidē visi pārējie ir slikti, un man pašam līdzīgi kā ar izloksnēm – neesmu izloksnēs runātājs, arī tie savi stereotipi jāpārskata, un man tas process ļoti patīk.”
Kārlis Kazāks nekādā ziņā negribētu šādus stāstus veidot virtuāli, bez iespējas satikt raidījuma varoņus klātienē. Tieši tāpat viņš ir kategorisks pret iespēju, ka varētu uzstāties tiešsaistē, jo svarīgs ir kontakts ar klausītāju.