Fakts (īstajā vārdā Jānis Šmēdiņš) ir producents un mūziķis, kas savās dziesmās nereti izmanto dažādus hiphopa elementus un ar mūziku nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Par spīti ilgajam laikam un vairākiem izlaistajiem mazalbumiem, tikai šogad viņš ir izdevis savu debijas albumu “Vainīgs tu”. Albumā ir manāmas iezīmes no mūsdienu repa un Fakta unikālā pieeja skaņas apstrādē, kas ir labskanīga, profesionāla un pārdomāta. Tas pats ir sakāms par Fakta pieeju, producējot pavadījumus dziesmām, kas skan pasaules kvalitātē.
Neilgi pēc albuma “Vainīgs tu” prezentācijas koncerta klubā “Coyote Fly” tikāmies ar Faktu viņa ierakstu studijā “Prime Time Records”, lai aprunātos par skaņu apstrādi, producēšanu un viņa ieto ceļu.
- Tava ierakstu studija "Prime Time Records" ir dibināta 2013. gadā. Kāds ir bijis šis, nu jau četru gadu, ilgais ceļš?
- Ceļš ir bijis dažāds. "Prime Time Records" sākumā Latvijas mūziķi ieradās pie manis, lai ierakstītu dziesmas manā studijā Jelgavas Pasta ēkā. Tur tā bija divus gadus, tad tika ieturēta gada pauze, un nu mēs esam šeit, citās un jaunās telpās. Tagad, jau varu sacīt, ka studija ir kļuvusi ievērojami plašāka.
- Vai šis darbs ir tava pamatnodarbošanās?
- Es sacītu, ka man ir trīs pamatnodarbošanās – skaņu inženieris, producents un mūziķis.
- Tad nu jautājums tev kā profesionālim. Kādi būtu tavi ieteikumi izpildītājiem, kas vēlas ar mūziku nodarboties profesionāli? Ar ko ir jārēķinās ceļā?
- Pirmkārt, tam ir jābūt tavai sirdslietai. Ja tu būsi iedomājies – es kļūšu par labāko producentu, visi pirks manus pavadījumus un es kļūšu bagāts – tā, visticamāk, nenotiks.
Es sāku taisīt mūziku, kad man bija četrpadsmit gadu. Tolaik es vispār nedomāju par nekādu karjeru, galvenais bija tas, ka man patīk taisīt bītus, izlikt tajos sevi.
Tā, pakāpeniski ejot uz priekšu un publicējoties internetā, uzradās arvien vairāk cilvēku, kas mani sadzirdēja un es ieguvu noderīgus kontaktus. Var teikt, ka šajā ziņā man palaimējās.
Satikt pareizos cilvēkus ir svarīgi, tāpat arī pacietība un finanses. Ja šie trīs faktori kopā nelīmējas, tad ceļš līdz mūzikai kā profesionālai nodarbei būs noteikti garāks.
- Ap kuru laiku sāki publicēties internetā?
- Es sāku publicēties “hhradio.lv” ap 2006. gadu. Man bija 16 gadu un es ierakstīju tekstus ar "Philips" mikrofonu, kurš maksāja ap septiņiem latiem. Tolaik man un biedriem bija aktuāls vilnis – rakstīt "disus" citiem reperiem. Pakāpeniski tas attīstījās un mēs arī nonācām līdz normālām dziesmām. Protams, tagad es vairs tās dziesmas nevēlos dzirdēt.
Tas viss nopietnāk aizgāja ap 2009. gadu, es biju iepazinies ar Gacho, un sāku ar viņu kopīgi koncertēt, būdams "haipmens" viņa albuma “Privātais radio” tūrei. No šī punkta man pamainījās skatījums uz lietām – Gatis mani pamācīja, ko man vajag darīt un ko nedarīt. Kaut tolaik biju jauns un mēdzu rīkoties muļķīgi, kaut kas no tā mani uzrunāja un es sāku pieiet mūzikai citādi.
- Tu jau minēji, ka bītus sāki taisīt no četrpadsmit gadu vecuma. Kur tu publicēji tos?
- Pirmos bītus, tāpat kā repu, es sāku likt vietnē “hhradio.lv”. Pēc kāda laika es sāku likt savus pavadījumus vietnē “Soundclick.com”, kur izpildītāji no visas pasaules varētu tos nopirkt. Esmu diezgan pārliecināts, ka biju viens no pirmajiem, kurš Latvijā to sāka darīt. Par “Soundclick” es pirmo reizi uzzināju ap 2007. gadu. Pēc kāda laika par spīti tam, ka mans materiāls internetā radīja lielu rezonansi, es izvēlējos izdzēsties no “Soundclick” un virzīties tālāk.
- Tad pieļauju, ka tavi bīti ir atskanējuši vairāku ārzemju izpildītāju albumos.
- Jā, man ir diezgan liela e-pastu liste ar reperiem no Amerikas, kas iegādājas manus pavadījumus. Protams, viņi nav pārāk plaši atpazīstami vārdi, bet varu sacīt, ka mani bīti skan arī otrpus okeānam.
- Kādas programmas tu izmanto darbā?
- Bītus taisu uz "FL Studio", ieraksti un apstrāde notiek uz pasaules standarta "ProTools".
- Tev noteikti ir bijušas vairākas pārmaiņas šī sakarā.
- Jā, kad es sāku taisīt bītus, tas bija tas pats "FL studio", viena no agrīnajām versijām. Pēc tam džeki bija padzirdējuši par "Reason", kur bija plašāks virtuālo instrumentu klāsts. Vēl pēc kāda laika mēs pārgājām uz "Cubase". Un tad viens no maniem labākajiem draugiem nodemonstrēja jaunāko "FL studio" versiju. Tā es atnācu atpakaļ un darbojos ar to arī līdz šim.
Tas viss notika vairāku gadu griezumā.
- Kuriem repa producentiem tu seko līdzi?
- Ļoti daudziem. Viens no maniem mīļākajiem producentiem ir Dr.Dre. Man arī ļoti patīk Scott Storch, ja pareizi atceros, viņš savulaik bija grupas “The Roots” pianists. No 2003. līdz 2006. gadam viņš principā ieņēma visu "Bilboard" topu, sadarbojoties ar tādiem māksliniekiem kā 50 cent, Beyonce u.c.
Atceros, ka vienu brīdi mani mazāk sāka uzrunāt sintētisks skanējums un es paplašināju savus apvāršņus. Ļoti pavilkos uz Kanye West, viņa pirmie trīs albumi ir traki. Tad, protams, mani saista arī J.Cole pavadījumi.
Jā, par mūsdienīgajiem producentiem - man patīk džeki, kas ir ar savu skanējumu un tendencēm. Piemēram, DJ Mustard. Ja kādam ir nepieciešams kluba hīts, tad viņš droši var doties pie DJ Mustard. Protams, uzrunā arī “trap” producenti, bet viņus es atsevišķi neatdalu. Katrs ir spējīgs uz labu sniegumu.
- Mazliet pievēršoties tavam debijas albumam “Vainīgs tu”. Tu esi izdevis samērā daudzus EP, taču albums tev ir iznācis pirmo reizi. Kāds bija tā izveides process?
- Es vienu brīdi biju ļoti noracies dažādos skaņas apstrādes darbos. Turklāt manā dzīvē mainījās cilvēku loks, un es vēlējos atsvešināties no pāris faktoriem, kurus piedzīvoju pagātnē.
Es secināju, ja tu par daudz iespringsti, tad mēdz zust tavs radošums. Un varbūt tieši tāpēc man šis albums arī patīk pašam.
- Kas ir atbildīgi par albuma pavadījumiem?
- Pārsvarā tie ir mani pavadījumi, daži ir no ārzemēm. Viens bīts ir no Riharda Štrausa (no grupas “Augša”). Es viņam pavaicāju: “Vai tev ir kas līdzīgs J.Cole bītiem?”, un viņš atsūtīja pavadījumu, kas rezultējās darbā “Uz Zemes”.
- Ja runājam par repu, tu ar miksu un masteru esi strādājis pie tādiem repa albumiem kā Augšas “Troksnis no bēniņiem” un Mesas “Mesa”. Saki, kā tu ieguvi šīs prasmes, kā uzsākās tava karjera kā skaņu inženierim?
- Man savulaik, ap 2011. gadu, bija miksteips, kurš tika ierakstīts Do studijā, un pēc miksteipa es visu sāku darīt pats, ja runājam par manu mūziku. Man šķiet, ka pat miksu šim ierakstam es sāku veikt pats, un Do uzņēmās masteringu. Citādi, pirms tam es biju skaņu inženieris atsevišķiem Gacho ierakstiem, tiesa, vairs neatceros, kurā gadā tas notika.
Es katru dienu skatos videolekcijas ar pasaules līmeņa skaņas inženieriem. Sekoju līdzi, lasu rakstus un tā tālāk.
Starp citu, man ir gadījies runāt ar vairākiem citiem skaņu inženieriem Latvijā, pārsvarā viņi ir paaudzi vecāki par mani. Šajās sarunās man ir bieži nācies saskarties ar šādu uzskatu – mūzika ir jāveido tā, lai tā skanētu “pareizi”. Manuprāt, šis “pareizi” ne vienmēr skan gaumīgi, dažreiz tas sanāk sausi un pliekani, tāpēc ir jābūt gatavam riskēt.
- Pašlaik, kamēr norit mūsu saruna, tu esi fonā uzlicis izpildītāja J. Cole dzīvo uzstāšanos. Saki, kurus no repa izpildītājiem tu vēl mēdz klausīties?
- Jā, par J. Cole runājot, var teikt, ka pēdējos divus, trīs gadus es pārsvarā klausos tieši viņu. Varu vēl papildus pieminēt Meek Mill un "The Game", kaut no viņa mani vairāk uzrunā tieši viņa agrākais materiāls. "The Game" debijas albums “Documentary” bija viens no pirmajiem albumiem, kas mani ievilka repā. Savulaik es ļoti daudz klausījos "Onyx" albumu “Bacdafucup”. Kad mācījos pamatskolā, man bija liels "Sony Walkman", ar kuru es klausījos viņus, kā arī Tupaku, it īpaši “Changes”. Atceros, kad nopirku "Onyx" disku, es pat nezināju, kas tas ir, man vienkārši likās interesants vāka noformējums. Vēl pēc kāda laika, kad man mājās parādījās dators ar internetu un mūzika tapa pieejamāka, es sāku meklēt, kas ir hiphops un atradu M.O.P. Man ļoti patika M.O.P., vispār savulaik es daudz klausījos smago hiphopu. Tagad gan vairs tā nav.
- Vai tev, radot mūziku, ir kādi rituāli?
- Kafija un cigaretes. It kā nav veselīgi, bet bez tā iet daudz grūtāk. Tā ir ar gandrīz visu, izņemot miksu un masteru. Veidojot mūziku un rakstot tekstus, gandrīz vienmēr.
Ja runājam tieši par albumu, es izmēģināju ko jaunu – būt studijā vienlaikus ar saviem draugiem, uzturēt to "tusiņa" atmosfēru. Es arī saviem draugiem ieraksta laikā mēdzu jautāt: “Kā tev izklausījās šis? Kas skanēja labi, ko pamainīt?” Tā kopīgi mēs nokļūstam līdz labākajam skanējumam.
- Kāpēc radi mūziku un tekstus?
- Es vēlos radīt kaut ko pozitīvu un savā ziņā vienkāršu. Ja vaicā man par tekstiem, es necenšos kandidēt uz liriskākā emsija statusu.
Ja tā paskatās, nopietna konteksta Latvijas hiphopā jau ir daudz. Kā dažus piemērus varu minēt ansi, Skuteli un Edavārdus.
Un, kāpēc gan mums, kā izpildītājiem, būt vienveidīgiem, ja mēs katrs varam dot savu?
Mans mērķis radot mūziku ir, lai tā būtu kvalitatīva, skanīga, patiktu man pašam, un ja tā patīk arī kādam citam, tas ir patīkams bonuss.
- Albums ir iznācis, tāpat ir arī aizvadīts tā prezentācijas koncerts. Kādi soļi tālāk? Kur būsi manāms vasarā?
- Būšu redzams un dzirdams gandrīz visos festivālos. "Positivus", "Summersound", Tintes festivāls Valmierā, Tukumā, Ogrē, Ventspilī un septembrī arī "Arēnā Rīga". Viss būs manāms manos sociālajos tīklos.
