Ieceres atbalstītāji uzskata, ka šāda likuma prasība būtu atbalsts vietējiem mūziķiem, kuriem ir grūti konkurēt ar ārvalstu mūzikas milžiem. Cits viedoklis ir radiostacijām, jo tas ierobežojot klausītāju izvēles iespējas.
Gruzdiņš teju kā izdevis savu pirmo singlu. Tuvākajās dienās tas vēl tikai nonāks Latvijas radiostacijās.
Mākslinieka pieredze liecina, ka iekļūt radio apritē ir ļoti sarežģīti.
“Valda uzskats, ka rokmūzika nav radio formāts un to neviens negrib dzirdēt, visi grib dzirdēt popmūziku. Visi grib, lai fonā skan kaut kas mierīgs. Es domāju, ka tās ir muļķības. Pieredze rāda, kad mēs aizbraucam kaut kur spēlēt, tad visiem vajag rokmūziku, visiem vajag izkustēties,” sprieda Gruzdiņš.
Viens no radio, kurā ēterā jau šobrīd skan vismaz 20% Latvijā radītas mūzikas, ir “Radio Tev”. Tomēr komercstacijas programmu direktors Andris Jurga šādu uzspiestu kvotu sistēmu neatbalsta.
Viņaprāt, šādu likumu varētu pildīt valsts sabiedriskais medijs, kura paspārnē darbojas vairākas radio stacijas. Jurga uzsver, komercstacijas mūziku atskaņošanai izvēlas, vadoties pēc aptaujām, un ne vienmēr tajās iekļūst latviešu mūziķu skaņdarbi.
“Varbūt jāsāk no otras puses, sagatavojot latviešu populāro mūziku tādā līmenī un kvalitātē, lai tā neatšķirtos no pārējās pasaules mūzikas, un tad arī tas būtu izpildīts,” pauda Jurga.
Savukārt mūziķis un tekstu autors Guntars Račs uzsver, latviešu mūziķiem nav iespējams konkurēt ar ārvalstu mūzikas smagsvariem, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem.
“Es gribu atgādināt, ka šī ir Latvijas valsts, latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valoda, un, ja tas tiek ignorēts valstī piederošā ēterā, tad tas nav normāli. Tieši tāpēc ir šāds zināmā veidā nedemokrātisks risinājums, jo neko citu patlaban mēs izdomāt nevaram,” sacīja Račs.
Račs neuzskata, ka iecere vairot latviešu mūzikas īpatsvaru radiostacijās palielinātu latviešu mūziķu un autoru peļņu, drīzāk šāds likums mudinās programmu pārskatīt tām komercstacijām, kuras šobrīd latviešu mūziku neatskaņo vispār.
