Reperis, mūziķis, producents, aranžētājs, kas tagad lieto vārdu Arstarulsmirus, iepriekš bija Gustavo, bet pasē joprojām rakstīts – Gustavs Butelis – radījis trešo daļu albumu sērijā "Vēlējumu dziesmas", kas veltīta četrām stihijām. Pirmais, "Skatu punkti" (2020), atspoguļoja ūdeni, otrā albuma nosaukums runā pats par sevi – "Pie zemes" (2021). Savukārt mūziķa jaunākais veikums albums "Dedz" veltīts uguns stihijai. Tā programma skanēs arī vairākos koncertos vasarā, piemēram, Bauskas festivālā "Taste".
Arstarulsmirus jaunā albuma "Dedz" ierakstā un projektā "Vēlējumu dziesmas" piedalījušies dziedātāji Lauris Valters, Laima Dimanta, Madara Orola, Rihards Bērziņš, mūziķi Mārcis Auziņš, Staņislavs Judins, Edvīns Ozols, Artūrs Sebris, Uldis Ziediņš, Normunds Piesis, Elvis Lintiņš u.c.
Pirmais skaņdarbs, kas iepazīstināja ar projektu, bija "Citādi", un šos albumus Arstarulsmirus sauc par stāstu par cilvēka iekšējo pasauli, par iekšējo konfliktu mazināšanu, centieniem virzīties uz cieņpilnām attiecībām ar sevi un apkārtējiem:
"Tur ir daudz ko runāt un rakstīt. Un šie četri elementi – uguns, ūdens, zeme, gaiss – man palīdzēja noenkuroties, rakstot šos stāstus. Pie stihiju izmantošanas nonācu tad, kad bija gatavs pirmais albums. Caurskatot tekstus, pamanīju, ka albumā "Skatu punkti" esmu pieminējis vairākus ūdens elementus.
Runājot par uguns stihiju, es jau biju apkopojis ļoti daudz materiālus, ko tas simbolismos nozīmē, kādas ir uguns izpausmes iekšējā pasaulē. Mēģināju salikt kopā šos elementus – kustība, impulsivitāte, pārliecība."
Albuma "Dedz" otrais singls bija Arstarulsmirus versija par Raimonda Paula dziesmas "Atvadas vasarai" tēmu, savukārt pirmais singls bija dziesma "Baterija" par iekšējo enerģiju.
"Raimonda Paula kompozīcija mani uzrunāja jau pirms gadiem 20, un tikai šobrīd es nonācu līdz tam, ka tas viss kaut kā saslēdzās un kļuva skaidrs, kā varētu izveidot šīs dziesmas interpretāciju, bet domas par to jau man bija ļoti sen," pauž mūziķis.
Arstarulsmirus ir beidzis Pāvula Jurjāna mūzikas skolas saksofona klase, bet kā saka pats mūziķis – ar lielām grūtībām gan. Pēc tam mākslinieks mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas stikla nodaļā. Repa grupā "Fact", kura uzsāka darbību 1998. gadā, viņu uzņēma kā saksofonistu, bet drīz pēc tam Gustavs Butelis sāka dziedāt, rīmēt, repot, jo pats savus pantus rakstīja jau sen:
"Esmu vairāk mūziķis, nekā reperis, jo nodarbojos gan ar tekstu, gan mūzikas rakstīšanu, aranžiju, esmu līdzdalīgs skaņu režijas un ierakstu procesos.
Es ik pa laikam paskatos, vai man mazinās tas profesiju apjoms, ko es esmu uzņēmies savā projektā. Un es tā kā lūkoju noreducēt savu profesiju klāstu ierakstos."
Arstarulsmirus uzskata, ka ritms repā nav galvenais. Tas nebūt nav dzejas skaitīšana ātrrunā, un, pēc mūziķa domām, nepieciešams arī pārsteiguma moments, saki vienu, tad izrādās, esi vēlējies teikt ko citu: "Atšķirība no dzejas nav formā, tā slēpjas rīmju komplicētībā, jo dzejnieks uz to neliek akcentu. Šajā ziņā repā pēdējo 20 gadu laikā ir noticis liels lēciens.
Repošana, rečetēšana jeb tekstu izpildīšana noteikti ir sarežģītākā šķautne manā daiļradē, jo sarakstīt mūziku un to aranžēt – tur var vairāk ļauties plūsmai un interpretēt, tur nav tik striktu rāmju, kādu uzliek teksta sarakstīšana. Lai viss ir vienā ritmā, lai neatkārtojas vārdi."
Sākumā Gustavo un grupa "Fact", kur arī piedalījās reperis Ozols jeb Ģirts Rozentāls, bija jaunieši, kas gribēja repot angliski, un viņu izpildītā mūzika bija agresīva ne tikai skanējumā, bet arī tekstos, jo bija iekšēja vajadzība pēc provokācijas. Tāpat Arstarulsmirus tajā pat laikā virpuļoja TV ekrānos, reklamējot "Ādažu čipsus", bet šī gadsimta sākumā mūzikas dzīvi satricināja Gustavo un Ozola konflikts, kas izpaudās repa divkaujās, kā tas pieņemts hiphopa žanrā.
"Mūsu attiecības risinājām šajās vārdu divkaujās – rakstījām vairākas viens otram adresētas kompozīcijas. Likās, ka tolaik uzrunājām ļoti šauru auditoriju, tikai ar laiku uzzināju, ka klausītāju ir vairāk," stāsta reperis, atzīstot, ka konflikts ar Ozolu jau sen ir ticis atrisināts.
Daudz cienītāju mūziķis Arstarulsmirus ieguva, kad kā Gustavo producēja "Prāta vētras" albumu "Tur kaut kam ir jābūt" (2008), piedalījās šīs un arī nākamo turneju koncertos. Iepriekš šāda līmeņa sadarbības producenta amatā viņam nebija, sākotnēji gan bija doma par tikai vienu dziesmu. Pēc tam tapa vēl viena kompozīcija, un tad jau sākās sarunas par vesela albuma veidošanu.
"Sadarbība ar "Prāta vētru" vislielāko iespaidu atstāja tieši, runājot par iekšējo komunikāciju un sadarbību, kur kolektīvā satiekas tik dažādi cilvēki. Nekad iepriekš nebiju piedzīvojis, ar cik lielu pietāti, vērību un pašatdevi grupa spēj strādāt savstarpēji.
Jo manā, tas ir "Fact" pieredzē tas bija pavisam citādāk, bija ļoti daudz neiecietības. Tā bija galvenā lieta, kuru toreiz iemācījos mūsu sadarbības procesā ar "Prāta vētru"," par savu pieredzi stāsta Arstarulsmirus.
Tāpat arī mūziķis norāda, ka radošā darbošanās kopā ar "Prāta vētru" muzikāli parādījusi jaunas šķautnes: "Tur bija dziesma "Vaļā", kas sākumā bija plānota "Prāta vētras" albumam, bet tā tika iekļauta manā albumā, kas bija jau trešais – 2010. gadā. Šīs dziesmas stūrakmens, ap kuru šī dziesma izauga, bija Raimonda Paula klavieru motīvs – tango no filmas teātris, kam pa virsu tika spēlēti instrumenti – bungas, basģitāra u.c."
Arstarulsmirus kā reperis Gustavo uzsācis solokarjeru jau 2004. gadā, turpina strādāt individuāli, projektiem pieaicinot viesmūziķus. Pāreja no viena skatuves vārda pie nākamā notika pakāpeniski, sākot ar 2005. gada, kad mūziķis saprata, ka tālākai virzībai nepieciešams pārskatīt daudzus no saviem ieradumiem un attieksmēm. Arstarulsmirus savā daiļradē atteicies no destruktīvām emocijām, to daudzināšanas mūzikā: "Sāku pārskatīt, ko tad gribu dziesmās teikt un pēc tam vēl daudzreiz atkārtot – simts, divsimts reizes un vēl pēc daudziem gadiem. Šis kļuva par atskaites punktu, jo, ja teksts neiet cauri šim filtram, tad dziesma netop. Es uzdodu sev jautājumu – vai man tas tiešām ir interesanti?"
Interesanti, ka dziesmā "Paldies, ka esat" mūziķis risina dialogu starp ex-Gustavo un Arstarulsmirus – joprojām ir tādi, kad ļoti ciena viņa Gustavo daiļrades periodu, un saturiski mūzikā, protams, ir daudz tēlu un nostāju atšķirību.
"Tas ir dialogs – vienā pusē ir tēls, kas ir samērā nosvērts un vairāk filozofiski pieiet jautājumiem, bet otrā pusē ir tēls, kas ironizē, kam vairāk interesē izpaust asāku emociju skaņdarbā," pauž reperis.
Tādas kā agrāk, jaunībā, mūziķis Arstarulsmirus dziesmas vairs neradīs, un viņš noteikti turpinās darbu pie sava projekta "Vēlējuma dziesmas", kuru cikls jānoslēdz nākamgad. Daudz laika prasa arī darbs pie Raimonda Paula mūzikas lielkoncerta, kas gaidāms Daugavas stadionā 10. septembrī – Arstarulsmirus ir tā radošais direktors, veido koncerta dramaturģiju, izraugās repertuāru. Un arī tur skanēs arī viņa versija Paula dziesmai "Atvadas vasarai ‘22":
"Tas ir liels pagodinājums, ka mani izraudzījās šajā amatā. Koncertā būs vairāk nekā 30 dziesmu, un mūziķu atlasē mēs fokusējāmies uz tiem, kas līdz šim nebija Paula dziesmu izpildītāji. Reizēm uz skatuves vienlaikus būs 100 cilvēku, kas būs grandiozi!"
