Līdz šim lielākais skaits Latvijas mūziķu apvienojušies vienā kopējā notikumā – dziesmas “Klusums” izdošanā. Tās iedvesmas avots ir mūziķu pārrunu neesamība ar valdību par atbalsta sniegšanu neakadēmiskās mūzikas nozarei. Dziesma “Klusums” simbolizē nesagaidīto atbildi.
“Mēs no mūzikas nozares esam nosūtījuši valdības pārstāvjiem vēstuli, lai vērstu uzmanību uz to, ka nozare ir gatava dialogam, lai vērstu uzmanību uz valdības rīcības nepieciešamību.
Mūzikas nozares pārstāvji nav nekāda mītiska parādība, tā ir tautsaimniecības nozare, kas nodrošina darbavietas, kas maksā nodokļus, dod pienesumu valsts ekonomikai, veido mūsu nacionālo identitāti un nes Latvijas vārdu pasaulē.
Šobrīd ir ļoti svarīgi, lai valdība rīkotos nekavējoties,” skaidroja Agnese Cimuška-Rekke.
Viņa atklāja – uz nosūtīto vēstuli saņemtas tikai formālas atbildes.
“Mēs šai vēstulē norādījām konkrētus rīcības soļus, ko mūzikas nozare redz. Sākot ar vietējā patēriņa veicināšanu, kā arī sākt sakārtot problēmjautājumus, kurus krīze šobrīd ir izgaismojusi. Mēs ceram, ka tiksim sadzirdēti un pēc iespējas ātrāk notiks rīcība. Jo šobrīd ir ļoti svarīgi nosargāt nozares profesionāļus," norādīja Cimuška-Rekke.
"Nozare – tie nav tikai mūziķi, tās ir koncertzāles, tie ir tehnisko kompāniju pārstāvji, gaismotāji, skaņotāji, pasākumu producenti un vēl daudzi citi, kuru darbs šobrīd ir aizliegts, ir apstājies."
Cimuška-Rekke uzsvēra – ir svarīgi ieklausīties un uzklausīt nozari, jo “nozare šobrīd var dot vērtīgu pienesumu šiem soļiem, jo viņi vislabāk pārzina to, kas ir aktuāls un ko šobrīd vajadzētu sakārtot.”
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija varēs notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Aptuvenās aplēses rāda, ka nozares zaudējumu kompensēšanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro, taču lielākās grūtības, lai aprēķinātu zaudējumus, rada neziņa, cik ilgi ierobežojumi varētu saglabāties.
