Pēdējās desmit dienas Auces un Dobeles mūzikas skolu audzēkņiem bijušas īpaši interesantas un arī saspringtas.
“Man liekas, ka ir mazlietiņ starpība, vai spēlēt ar zināmiem vai nezināmiem [cilvēkiem]. Spēlējot ar zināmiem, ir mazlietiņ drošāk, bet, spēlējot ar nezināmiem, nav tik droši,” uzskata Dobeles mūzikas skolas audzēkne Anna.
Un beidzot lielais brīdis ir klāt. Jaunie mūziķi ieņem savas vietas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra sastāvā, lai atzīta diriģenta vadībā atskaņotu Edvarda Grīga ''Rīts'' un ''Kalnu karaļa alā'' no svītas ''Pērs Gints''.
“Sajūtas, pirmoreiz spēlējot, bija tādas neaprakstāmas, jo bija arī liels uztraukums pie reizes,” iespaidos dalījās Auces mūzikas skolas audzēknis Endijs.
Ideja par to, ka studenti varētu plecu pie pleca spēlēt ar jaunajiem mūziķiem no reģionālajām mūzikas skolām, radusies simfoniskā orķestra direktoram, kad pagājušā gada rudenī Rīgā viesojies orķestris no Nīderlandes.
“Viņi arī vienu skaņdarbu atskaņoja kopā ar jaunajiem mūziķiem. Pēc pāris dienām, satiekot mūsu studentus Mūzikas akadēmijā, viņi bija vienkārši stāvā sajūsmā par to projektu. Es tā gāju un domāju... pag, pag, bet kāpēc mūsu orķestris nevarētu taisīt tādu projektu sadarbībā ar tām vietām, uz kurieni mēs braucam. Mēs jau kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas orķestris regulāri braucam pa Latviju,” par ideju stāstīja JVLMA asociētais profesors, orķestra direktors Jānis Puriņš.
Diriģents Kaspars Ādamsons, kuram ir pieredze ar daudziem slaveniem orķestriem, atzīst, ka skolēni bijuši ļoti centīgi, un pat tik īsā laikā jūtams, kā uzlabojas tehniskās prasmes. Tomēr ieguvējēi bijuši arī Mūzikas akadēmijas studenti.
“Šī ir tā iespēja būt lielajam brālim vai māsai. Protams, tehniskā ziņā varošākiem par mazajiem bērniem, bet, dodot ļoti konkrētas norādes, var uzlabot viņu spēli,” teica diriģents.
Jau rudenī projekts ''Plecu pie pleca'' tikšot turpināts un simfoniskais orķestris viesosies kādā citā novadā.
