Mūzikas akadēmija tikusi pie āmuriņklavierēm - 1780. gada instrumenta kopijas

Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas nodaļas telpā skan āmuriņklavieres, kas tikai pavisam nesen atceļojušas uz Rīgu no Vācijas. Tā ir 1780. gada „Stein” modeļa kopija, uz kura svētdien klavieru prezentācijas koncertā spēlēs arī Vīnē studējošais Ernests Neimanis.

„Šis instruments ir piemērots tieši šai mūzikai, un man tā ļoti patīk. Tādēļ Mocartu un Vīnes klasiku man patīk izpildīt tieši uz šī instrumenta,” saka mūziķis. „Atšķiras skaņa un arī tehnika. Uz šī instrumenta var parādīt ļoti smalkas detaļas. Manuprāt, modernajām klavierēm ir skaņas lielā masa un nav tik konkrētas skaidrības. Protams, ir iespējams visādi spēlēt arī uz modernajām klavierēm, bet uz šī instrumenta, man šķiet, tas sanāk ļoti dabīgi un vienkārši,” spriež mūziķis. Vīnes augstskolā viņš var spēlēt uz vairāku veidu vēsturiskajām klavierēm, bet Latvijas Mūzikas akadēmijā tās ir pirmās.

„Pēc ilgāka laika, pēc 10 gadiem, atkal varējām izčīkstēt dažus jaunus instrumentus,” smaida Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs, kura vadībā notikusi āmuriņklavieru un arī divu klasicisma klarnešu iegāde.

Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu sarūpētās āmuriņklavieres izgatavotas Vācijā pirms apmēram 40 gadiem kā vēsturiskā instrumenta kopija.

„Tā bija tolaik labākā kopija „Stein” instrumentam, un man bija ļoti svarīgi, lai būtu tieši šis modelis. Tam ir citādāka skaņa nekā pazīstamākajām „Walter” klavierēm, ko gatavoja daudz lētāks meistars un tādēļ tās Vīnē bija populārākas. Arī pats Mocarts nevarēja atļauties „Stein” modeli, kas viņam ļoti patika. Viņš bija spiests nopirkt lietotu „Walter” instrumentu,” zina stāstīt Kupčs.

Āmuriņklavieres mūzikas ainavā ienāk 18.gadsimtā, un to nosaukums pasvītro atšķirību no klavesīna – tās ieskandina nevis mehānismā iestiprināti putna spalvu stobriņi, kas rausta stīgu, bet gan mazi āmuriņi, kas pa to uzsit. Māris Kupčs atzīst, ka par āmuriņklavierēm sapņojis jau kopš 80.gadiem.

„Un jaunieši, kas tagad varēs šo instrumentu mācīties, dziedātāji, kas varēs dziedāt ar to solodziesmas vai spēlēt ansambļos – tas ir pilnīgi kaut kas cits. Tā ir nenovērtējama lieta! Esmu šausmīgi laimīgs,” atzīst Senās mūzikas katedras vadītājs.

Āmuriņklavieru prezentācijas koncertā svētdien Mazajā ģildē skanēs Volfganga Amadeja Mocarta un viņa iedvesmotāja, Latvijā maz zināmā Johana Šobēra mūzika.

„Šobērs ir vācu izcelsmes francūzis, kurš mūža lielāko daļu nodzīvoja Parīzē un ir uzskatāms par agrīnā pianisma iedvesmotāju tieši Francijā. Mocarts viņu satika Parīzes braucienā un bija bezgala aizgrābts no viņa mūzikas, spēlētprasmes un idejām. Šī mūziķa ceļš varēja turpināties pavisam citā virzienā, ja vien viņš nebūtu tik nelaimīgi aizgājis bojā. Tā ir viena no skumjajām mūziķu nāvēm – viņš mīlēja ēst sēnes…” sev raksturīgi krāsainā stāstā ar Šobēra personību iepazīstina Māris Kupčs.

Šobēra un Mocarta mūziku kopā ar baroka orķestri „Collegium Musicum Riga” Māra Kupča vadībā atskaņos jaunie klavesīnisti Gertruda Jeromenko un Ernests Neimanis, piedalīsies arī soprāns Elīna Šimkus, vēsturisko klarneti spēlēs Jānis Tretjuks, (senās mūzikas atskaņotājmākslinieku rīcībā ir nonākušas divas speciāli Latvijas Mūzikas akadēmijai būvētas Rudolf Tutz klasicisma klarnetes), traversflautu – Kristīne Stumbure un Maija Kļaviņa. Koncertā ieeja ir bez maksas.