Diena sākusies

Dace Vīgante: Man ir svarīgi iejusties visos cilvēkos, kas piedalās manā stāstā

Diena sākusies

Mūzikas skolotāja un Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece – Irēna Nelsone

Elmārs Zemovičs un fotoalbums "Muzikālā Latvija attēlos: orķestri, diriģenti, solisti"

«Muzikālā Latvija attēlos» – ar jauno fotoalbumu iepazīstina autors Elmārs Zemovičs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Izdevniecībā “Laika grāmata” klajā nācis fotoalbums "Muzikālā Latvija attēlos: orķestri, diriģenti, solisti", kuru pēc savulaik populārā 1930. gada Jēkaba Vītoliņa un Roberta Krodera izdevuma "Latvju skaņu mākslinieku portrejas" parauga veidojis kādreizējais Rakstniecības un mūzikas muzeja Mūzikas nodaļas vadītājs Elmārs Zemovičs.

Jaunajā albumā fotoattēlos ar īsu informāciju redzami ievērojamākie 20. gadsimta Latvijas simfoniskie orķestri, to diriģenti, viesdiriģenti, vietējie un aizrobežu solisti, kuri kopā ar šiem kolektīviem sadarbojušies līdz 1944. gadam.

Ilga Auguste: Katrai grāmatai ir savs tapšanas stāsts. Kāds tas ir šim izdevumam?

Elmārs Zemovičs: Šo izdevumu es uztvēru kā apkopojumu visām trim iepriekšējām grāmatām, ko esmu uzrakstījis gan par Jūrmalas simfonisko koncertdzīvi, gan trim Rīgas orķestriem un arī Jelgavu. Šķiet, ka “aiz borta” ir palikusi grāmatiņa par Liepājas muzikālo dzīvi, bet jau sen jutu, ka agri vai vēlu liepājnieki to paveiks. Tā arī noticis, jo pirms koncertzāles “Lielais dzintars” piecu gadu jubilejas pie manis brauca liepājnieces un ļoti sīki un smalki izprašņāja par vēsturi un cilvēkiem. Tad es viņas rosināju – ja jau tik daudz kas apkopots, tad vajadzētu arī tapt šādai grāmatai par Liepājas muzikālo dzīvi.

Kas rosināja jūs pašu uz albuma "Muzikālā Latvija attēlos" tapšanai? Vai bija kāds impulss no malas?

Tā bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas nodaļas darbiniece Marina Mihaiļeca. Viņai ir pieejamas manas iepriekšējās grāmatas un tāpēc radās ideja – kā būtu, ja es uztaisītu šādu albumu par visiem mūsu izpildītājiem un orķestriem? Padomāju, kāpēc ne? Latvijas laikā izdeva albumus "Latvju mūziķi fotoattēlos".

Iedomājos, ka pēc šāda formāta varētu izveidot izdevumu, kas apkopotu visu Latvijas koncertdzīvē notikušo.

Kādu laikaposmu aptver šī atskaņotājmākslas vēsture?

Šis laikposms jārēķina apmēram no 1910. gada, kad pirmo Rīgas simfonisko orķestri dibināja tolaik ļoti slavens diriģents Georgs Šnēfogs, kurš šeit Latvijā darbojās vairāk nekā desmit gadus līdz Pirmajam pasaules karam un vēl arī 30. gadu sākumā. Strādāja arī mūsu konservatorijā kā pasniedzējs, un pēc viņa iniciatīvas šis orķestris arī tapa. Toreiz sagadījās tāda situācija, ka Rīgas Vācu teātra direkcija nesaskaņu dēļ atlaida gandrīz visu tā laika Vācu operas orķestri. Un tad šie cilvēki, kas palika bez darba, izmantoja situāciju un izveidoja Rīgas simfonisko orķestri. Tajā spēlēja ļoti augsti kvalificēts mūziķi, un laika posms līdz Pirmajam pasaules karam bija ļoti spilgta mūsu koncertdzīves lapaspuse. Latvijas laikā bija vēl viens Rīgas simfoniskais orķestris, kurš vasarās vairāk koncertēja Rīgas parkos – Vērmaņdārzā, Arkādijas parkā un citos dārzos, un tas arī bija Rīgas simfoniskais orķestris. Tā kā praktiski mums ir bijuši divi simfoniskie orķestri ar vienādu nosaukumu.

Izdevumā atrodama bagātīga fotoattēlu kolekcija. Zem vairākiem attēliem ir ieraksts “No personiskā arhīva”.

Jā, savulaik ļoti apzināti sāku vākt visus iespējamos materiālus, fotogrāfijas par orķestru un mūziķu dzīvi, un tā, paralēli darbam muzejā, man faktiski bija otra darba diena.

Pēc oficiālā darbalaika es apciemoju vecākās paaudzes mūziķus un no viņiem ļoti daudz interesantu fotomateriālu esmu ieguvis. Ir arī bilde, kur, piemēram, Aleksandrs Glazunovs diriģē Nacionālajā operā. Daļu bilžu es atradu gan Nacionālajā bibliotēkā, gan arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumos, šo to atradu arī internetā.

Meklējot šos materiālus, apstaigājot vecos mūziķus un iegūstot, varētu teikt, vēsturiskās relikvijas savā īpašumā, vai jums pašam bija kādi atklājumi?

Protams, lielākoties man tas viss bija jaunatklājums! Pārsteidzošas bildes, piemēram, kaut vai no Ķemeru simfoniskā orķestra. Pie viena mūziķa atradu veselu bilžu sēriju "Jautrās Vīnes meitenes". Izrādās, ka Ķemeru orķestris kādā benefices koncertā 1930. gados bija izklaidējušies. Benefices koncerts ir tāds, kur ienākumi no šī koncerta aiziet mūziķu apmaksai tīrā veidā. Tā trešajā daļā mūziķi bija uztaisījuši tādu kā šoviņu, kā mūsdienās mēdz teikt, kur visi mūziķi pārģērbās kā nu kurš. Mežradznieks Jānis Zicmanis tur ir tāds kā jūras laupītājs, Sāra Rašina paņēmusi nevis vijoli, bet trompeti vienā bildē, bet citur tēlo diriģenti. Mūziķi samainījušies vietām, un liela problēma man bija daudzus atšifrēt. Kad visi nomaskējušies ar parūkām, atpazīt nemaz nav tik vienkārši. (smejas)

Ievērojamāko viesdiriģentu vidū ir daudz Eiropas mēroga slavenību – Hermans Ābendrots, Leo Blehs, Aleksandrs Glazunovs, arī Ēriks Klaibers, Oto Klemperers, Emīls Kupers,  Bruno Valters, pat Igors Stravinskis, kurš šeit ir ciemojies un diriģējis 1934. gadā  ar apvienotajiem Nacionālās operas un Radio simfoniskajiem orķestriem. Arī Žans Sibēliuss tāpat. Kādus secinājumus varam izdarīt kaut vai pēc šiem vārdiem, kas ir viesojušies Latvijā?

Jā, Sibēliuss Latvijā bija pirms Pirmā pasaules kara. Cik noprotu, viņš ir bijis trīs reizes. Divreiz viņš diriģējis koncertus, bet trešajā reizē bijis šeit kā klausītājs. Es varētu teikt vienīgi to, ka arī pirms Pirmā pasaules kara šeit brauca tiešām ļoti augstas klases mūziķi – gan diriģenti, gan arī solisti. Stravinskis, kura vārds daudz nozīmē gan pasaules, gan mūsu mūzikas kultūrā, nav daudz uzstājies kā diriģents un diriģējis tikai savus skaņdarbus. Viņš šeit bija atbraucis kopā ar dēlu, kurš bija uzstājies kā pianists.

Domāju, ka 20. gadsimta 20. un 30. gadi bija zelta laikmets latviešu mūzikas dzīvē.

Toreiz šie mākslinieki bija nesalīdzināmi vairāk un plašāk pazīstami nekā zvaigznes, kuras ierodas pie mums šodien. Kaut vai vijolnieki Jaša Heifecs jau pirms Pirmā pasaules kara un Broņislavs Hubermans arī.

Pazīstot jūsu darbīgumu, jau paredzu, ka jums padomā ir ja ne nākamā grāmata, tad noteikti kāds nākamais darbiņš, pie kura strādājat.

Tagad mazliet atkāpšos no izpildītājmākslas un orķestriem. Man ir iestrādes arī vēl citās jomās, ko negribētu palaist garām. Strādādams muzejā, es daudz vācu informāciju arī par mūzikas instrumentu būvētājiem. Tā kā Rakstniecības un mūzikas muzejam 2025. gadā būs liela jubileja, ir iecere apzināt mūzikas instrumentus visos Latvijas muzejos. Arī es pieteicos palīdzēt, jo esmu savācis daudz informācijas un izveidojis rādītāju "Latvijas mūzikas instrumentu būvētāji un meistari". To varētu papildināt ar fotoattēliem un izdot kā atsevišķu lielu, pamatīgu darbu.

Domāju, ka tas būtu ļoti noderīgi, jo līdz šim Latvijas mūzikas instrumentu būves vēsture ir maz pētīta.

Šis tas ir darīts, piemēram, par ērģeļbūvētājiem. Arī Inesei Žunei ir grāmata par vijoļbūvi, bet vienā izdevumā visi instrumentu būvētāji Latvijā līdz šim apkopoti nav. Īpaši aizmirsta ir klavierbūves tēma. Latvijai būtu, par ko palepoties tieši mūzikas instrumentu būvniecībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti