Grāmatai pa pēdām

Pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata tā arī Rīgā nekad nenonāca

Grāmatai pa pēdām

"Rīgas misāle" ir arī politiskās kultūras piesātināta liecība. Andra Levāna stāsts

Missale Rigense: kā mūsdienās lasīt Latvijā senāko mūzikas vēstures liecību

Mūzika viduslaiku Rīgā – piedzīvojama šodien? «Missale Rigense» stāsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Būt informētam vai piedzīvot – tās ir divas ļoti atšķirīgas dimensijas, kā cilvēks dažādos laikos ir uztvēris pasauli un visu ap sevi notiekošo. Refleksijās par vēsturi informatīvā un faktoloģiskā dimensija ir noteicošā, taču ne vienīgā iespējamā. Tieši mūzikas vēsture šai ziņā sniedz iespējas "piedzīvot, kā tas kādreiz ir bijis". Tas notiek tad, kad kāds sens nošuraksts kļūst par skaņu, savienojot divas pasaules – toreiz un tagad. Klausoties, uztverot, varbūt pat līdzdziedot, skaņas piedzīvojums ļauj piedalīties šai norisē pavisam citā, daudz personīgākā līmenī. Tieši šādu iespēju sniedz senākā rakstiskā Latvijas mūzikas vēstures liecība – 15. gadsimta manuskripts Missale Rigense.

"Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"

Kā mūsdienās lasāms teksts un teksta marginālijas Latvijā senākajā mūzikas vēstures liecībā "Rīgas misāle", kura izmantota Rīgas Domā 15. gadsimta otrajā pusē? Raidījumā “Grāmatai pa pēdām” dodamies uz Rīgas Domu un Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku, lai izzinātu, kādas garīgās kultūras un mūzikas vēstures liecības mūsdienu pētniekiem sniedz šis viduslaiku manuskripts.

Viduslaiku manuskripts “Rīgas misāle” ir grāmata ar kultūrvēsturisku nozīmi, Rīgas pilsētas un Livonijas garīgās kultūras relikvija. Lietota 15. gadsimta otrajā pusē baznīcas vajadzībām, tajā ir lūgšanu liturģiskie teksti un notis.

Gregoriskais korālis kā kultūrvēsturisks fenomens ieņem unikālu vietu pasaules mūzikas vēsturē, taču salīdzinoši nesen esam aptvēruši, ka ar to saistāmi arī Latvijas profesionālās mūzikas pirmsākumi, kas atrodami jau viduslaiku Rīgas muzikālajās norisēs. Missale Rigense, kas datējama ar 15. gadsimta 60.–90. gadiem, atklāj ne tikai faktu, ka gregoriskajiem dziedājumiem bijusi nozīmīga loma viduslaiku Rīgas mūzikas dzīvē, bet arī to, ka šeit tie skanējuši nedaudz savādāk – savā lokālā muzikālā versijā. Līdzīgi kā viena un tā pati tautasdziesma dažādās ģeogrāfiskās vietās tekstuāli un melodiski tomēr var skanēt nedaudz atšķirīgi.

Kā viens no nedaudzajiem viduslaiku Livonijas liturģiskajiem rokrakstiem, kas saglabājies līdz mūsdienām, tas spilgti parāda, ka viduslaiku Rīgas kultūras norises ir cieši saistītas ar tā laika Eiropas mūzikas kultūras un reliģiskās dzīves izpausmēm un to, ka tolaik Rīgas katedrālē kūsāja aktīva mūzikas dzīve, kuras veidotāji bija augsti izglītoti mūziķi ar smalku mūzikas nianšu uztveri un profesionālu dziedātprasmi. Misāles nošu pieraksti savukārt atklāj mutvārdu tradīcijas klātbūtni atskaņošanas procesā. Īpaši daudzās dziedājumu intonācijas, kurās fiksēts tikai dziedājuma pats sākums, ir liecība par to, ka tika dziedāts "no galvas". Tas ļauj domāt par zināmas improvizācijas prakses un mainīguma klātbūtni dziedājumos, kas netika dogmatiski reproducēti, bet gan radoši interpretēti. Manuskripts dod iespēju pamatot šo mainīgumu un kārtējo reizi pierāda, ka

arī viduslaiku dziedājumi ir pakļauti likumam, kam ir pakļauts visas cilvēces dzīvais radīšanas gars: kas dzīvo un plaukst, attīstās; tikai tas, kas ir miris un auksts, paliek sastindzis un nemainīgs.

Virzošais spēks, kas ir aktīvs visos laikos un kalpo mākslai, darbojas arī gregoriskā korāļa tradīcijā.1

Missale Rigense stāsta par muzikāli liturģisko dzīvi Livonijas metropoles Rīgas arhibīskapa katedrālē – Sv. Marijas Domā vēlīnajos viduslaikos, kurā aktīva loma bija Rīgas domkapitula locekļiem. Blakus lūgšanu un lasījumu tekstiem atrodamie dziedājumu pieraksti veikti gotiskajā pakavnaglu notācijā, kas atbilst tradīcijas plašākam reģionālajam kontekstam. Muzikālās marginālijas un daudzās teksta marginālijas – īsas piezīmes uz lappušu malām – liecina par izteiktu to praktisku nozīmi liturģiskā rituāla vajadzībām. Grāmatā fiksētais saturs atklājas kā dzīvs teksts, kas atradās kustībā, respektīvi, laika gaitā tas varēja mainīties. Par to liecina arī viena un tā paša dziedājuma vairākas melodiskās versijas. Manuskriptā dokumentētie dziedājumi un pavisam nesen jaunatklātās dziedājumu marginālijas visai labi iezīmē Rīgas lokālo gregorisko tradīciju, kas nav no citviet sastopamajiem vēlīno viduslaiku rokrakstu variantiem izteikti atšķirīga, tomēr tieši niansēs ietver spilgti individuālus elementus gan dziedājumu melodijas, gan ritma aspektā.

Šis unikālais manuskripts ir arī senākā rakstiskā mūzikas vēstures liecība visas Baltijas mērogā.

Tā ir liecība, kas ir ne tikai apskatāma, bet arī izdziedama, saklausāma un piedzīvojama.

Rīgas misāle ir arī politiskās kultūras piesātināta liecība. Plašākam skatam uz vēsturi un laiku, kas saistīts ar Rīgas misāli piedāvājam LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesora Andra Levāna stāstīto:

"Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"

Gatavojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" pēta, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanu, ideju un jaunrades dinamiku Latvijā un veicinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.


1 Peter Wagner Neumenkunde. Ein Handbuch der Choralwissenschaft. Georg Olms, 1970.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti