Festivāla producente Anna Veismane uzsver: "Latvijas Komponistu savienības festivāls ir ar moto, ar vadtēmu "Pulss" – pulsē gan mūzika, gan pulsē daba ārā, un pulsē visi šie koncerti gan Cēsīs, gan Rīgā. Un šodien mēs tikāmies Latvijas Radio 1 . studijā ar tādu mūziku, kas tiešām nav ilgi skanējusi."
Savukārt muzikologs, Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītājs Orests Silabriedis pēc koncerta apmeklējuma spriež: "Šī koncerta nosaukums bija "Atradumi", neoficiālais nosaukums "Ievas atvilktne", bet visprecīzāk būtu teikt – Ievas balss. Tas, ka komponisti parāda pusotrā stundā Ievas balss fenomenālo daudzveidīgumu, viņas aktieriskā talanta daudzpusīgumu, pilnīgi neaptveramo, tas bija tāds aizkustinājums, tas bija kaut kas tik tīrs, tur bija mazliet no modernisma, mazliet no lirikas, mazliet gandrīz vai no popmūzikas, un apbrīnojamā kārtā tas saauga vienā kopīgā organismā, kura centrs, kura kodols ir Ieva Parša un viņas izcilais skatuves devums."
Latvijas Radio 1. studijā koncertā "Atradumi" oficiālu pirmatskaņojumu piedzīvoja septiņu dažādu paaudžu latviešu komponistu kompozīcijas. Vēl nedzirdētu mūziku bija sarūpējuši komponisti Mārīte Dombrovska un Leons Amoliņš, skanēja arī Aldoņa Kalniņa, Jura Kulakova dziesmas ar Jāņa Akuratera vārdiem, Gundegas Šmites vokālā lirika un Jura Karlsona un Rutas Paideres instrumentāli darbi.
"Šīs abas mūzas, kas viena vairāk ir literatūras mūza, otra mūzikas mūza, viņas jau runā par to pašu – tās ir emocijas, pasaules izjūta, viena tiek saistīta ar skaņām, kas ir tāda abstraktāka valoda otra ar vārdiem, kas ir konkrētāka un konkrētāk uztverama māksla," par darbu "Divas ziemīgas mīlas bagatelles" saka komponiste Gundega Šmite. "Bagatelle kā mūzikas žanrs ir forma, kas saistīta ar ļoti konspektīvu, īsu izteiksmi, bet man jāsaka, ka jau pāris gadus pirms mūzikas tapa divi īsi mīlas dzejoļi, kuru es vēlāk iemiesoju savā mūzikā."
Komponists Leons Amoliņš ir pārliecināts: ""Lieliem komponistiem" patīk modernā mūzika tik ilgi, kamēr viņi var uzrakstīt kārtīgu mūziku."
"Mūzika piedzimst tikai tajā brīdī, kad viņu izņem no tās atvilktnes. Ir jānotiek pirmatskaņojumam, tajā brīdī mūzika piedzimst, tālāk šīs mūzikas jaunīgumu vai jauneklīgumu nosaka tas, cik tā ir dzīvotspējīga un vai tā vienā mirklī nekļūst vecmodīga. Mēs ļoti labi zinām – ir skaņdarbi, kas pēc dažiem gadu desmitiem zaudē aktualitāti, šis kungs vai kundze savu laiku ir nodzīvojuši, un ir tādi, kuri jebkurā laikmetā skan absolūti svaigi un kur katra laikmeta interprets pilnīgi citādi, bet ieliek arvien jaunu un jaunu informāciju un tie dzimst kā dzīvi. To nevar raksturot ar definīcijām, to var tikai sajust tajā brīdī, kad klausāmies – ka šis organisms ir dzīvs," saka Orests Silabriedis.
Latvijas Jaunās mūzikas dienas turpināsies līdz 30. aprīlim, vēl gaidāmi trīs koncerti, 27. aprīlī Rīgas Reformātu baznīcā, 28. aprīlī Rīgas Mākslas telpā un 30. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības namā.
