Programma veidota kā muzikāls dievkalpojums, kas aicina klausītāju uz brīdi apstāties. Ideja par sadarbību radusies pēc kopīgas saspēles Zemgales ērģeļu dienās, un tagad Lieldienu laikam tapusī programma “Musica Divina” sāks ceļu pa Latviju.
Tajā dzied profesionālu Latvijas koru dziedātājas, un repertuārā ir ļoti dažādi muzikālie laikmeti. Viena no lielajām mīlestībām ir tieši senā mūzika.
“It sevišķi pēdējā laikā mēs esam aizrāvušās ar Svētās Bingenes Hildegardes dziedājumiem, kas ir faktiski vienīgā 11. gadsimtā profesionāli sieviešu balsīm komponēta vienbalsīga mūzika. Pretstatā visiem zināmajam gregoriskajam korālim tā ir ārkārtīgi virtuoza, diapazona ziņā ļoti plaša un, es gribētu teikt, sievišķīga mūzika,” norāda Dreģe.
Bingenes Hildegarde (Hildegard von Bingen) bija ļoti neparasta un daudzpusīga sava laika personība – komponiste, literāte, zinātniece un vairāku klosteru dibinātāja 12. gadsimta vidū. Viņas mūzika tieši sieviešu balsīm ir retums. Līdzās tai skanēs arī vairāku pazīstamu renesanses komponistu darbu pārlikumi.
“Programmā ir, piemēram, Orlando di Lasso un Jakoba Gallusa darbi – tie ir jaukto koru literatūrā diezgan pazīstami vārdi. Domāju, ka tie, kas dzied koros, šajā koncertā noteikti atpazīs sev zināmus skaņdarbus,” atklāj Dreģe.
A cappella skaņdarbi koncertā mīsies ar starpspēlēm, ko pārvaldīs ērģelniece Larisa Carjkova.
“Man šķiet, ka programma ir tiešām izdevusies – tā ir gaiša, garīga rakstura mūzika, meditatīva apcere, bet tā nav garlaicīga. Brīžam šķiet – ja tās ir tikai sieviešu balsis, tad vienu brīdi paliks ja ne gluži garlaicīgi, tad tā skaņveide būs vienveidīga. Bet ar “Putniem” tā nav. Pirmkārt, Antra ir ģeniāli savirknējusi tos gabaliņus kopā tā, ka tie plūstoši pāriet viens otrā. Ne tikai no muzikālā, bet arī no tekstuālā satura viedokļa viens otru papildina. Un ērģeļu starpspēles ir kā atslodze pārdomām,” uzskata Larisa Carjkova.
Koncerts veidots kā muzikāls dievkalpojums, kura kārtība rada asociācijas ar cilvēka dzīvi.
“Katra dzīvē ir kāds lūzuma punkts, kad ir jāatmet viss vecais, jāpārveidojas un jākļūst labāk. Un, ņemot vērā, ka mūsu Eiropas kultūra – mūzika, māksla un citi izpausmes veidi – ir pamatā bāzēta tieši kristietībā, man likās, ka būtu labi to visu savienot. Dievkalpojums – tas ir viens, tur pamatā ir tieši dievišķais vārds un daudz intelektuālas piepūles, ir jāstrādā ar sevi. Un varbūt dažreiz cilvēkus tas atbaida. Bet, ja to mēģina interpretēt tieši caur mūziku, ar nelielu teksta palīdzību, tad cilvēkam tīri intuitīvi tas varētu būt vieglāk uztverams,” stāsta Dreģe.
Kad vaicā Antrai Dreģei, kas viņu tā uzrunā viduslaiku un renesanses mūzikā, viņa atbild – tā ir mūzikas absolūtā tīrība.
“Varbūt tā šķiet tāpēc, ka šo mūziku no mūsdienām šķir daudzi gadsimti. Jo var jau būt, ka autori, to radot, tajā ielika visas savas iespējamās kaislības un emocijas. Bet mēs to attālināti uztveram kā tādu objektīvu, tīru konsonansi. Īstenībā šajā mūzikā konsonanse – kvintu, oktāvu saskaņa, unisons – bija ļoti, ļoti būtiska. Mūsdienās mūs vairs īpaši nepārsteidz dažādu veidu disonanses, mēs tās atrisinām vai neatrisinām, vai visbiežāk paturam šo spriedzi savā ikdienā. Manuprāt, šī mūzika sniedz mieru gan izpildītājam, gan klausītājam,” skaidro Dreģe.
Svētdien, 7. aprīlī, koncerts skanēs Rīgas Svētā Pāvila baznīcā, nedēļu vēlāk – Aizputes Svētā Jāņa baznīcā, Otrajās Lieldienās – Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā, bet 11.maijā – Ugāles baznīcā. Ērģelniece Larisa Carjkova atzīst, ka Ugāles koncertu gaida īpaši.
“Tā būs vieta, kur mūzika tiks atskaņota tiešām autentiski, jo Ugāles baznīca ir celta 17. gadsimtā un ērģeles tur ir iebūvētas 17. gadsimta beigās. Ērģeļmūzika precīzi pēc gadskaitļiem sakrīt. Tas nozīmē, ka mēs dzirdēsim tieši to, ko komponists ir dzirdējis tajā laikā,” viņa skaidro.
Koncertus noslēgs pazīstamais korālis no Baha 147. kantātes, kur ērģeļu un dziedātāju balsis satiksies kopīgā skanējumā.
