Pa ceļam ar Klasiku

Amerikānis Kristofers Volšs-Sinka: Mīlu Latviju – mīlu šeit dzīvot, strādāt, muzicēt

Pa ceļam ar Klasiku

Stella Līpīte un Valdis Tomsons par Garlība Helviga Merķeļa 250. jubilejas koncertu

Mūzika kā atraušanās no zemes. «Ave Sol» 50. jubileju noslēgs ar grandiozu koncertu

Mūzika kā atraušanās no zemes. «Ave Sol» 50. jubileju noslēgs ar grandiozu koncertu

Rīgas kamerkora "Ave Sol" 50. jubilejas gads noslēgsies ar muzikāli vērienīgu un daudzveidīgu koncertu "Esi sveicināta, saule!", kas 2. novembrī pulksten 18.00 skanēs Latvijas Universitātes Lielajā aulā un LR3 "Klasika" tiešraidē. Par kora vēsturi, šodienu un nākotni "Klasikai" stāsta abi kora diriģenti – Andris Veismanis un Jurģis Cābulis, kā arī ilggadējā dziedātāja Laura Tumase.

Vai Jurģis Cābulis, kurš šajā kompānijā pārstāv jaunāko paaudzi, maz zina, ko nozīmē tāds zīmīgs vārds kā "bagātināšanās"? "Tur jābūt konkrētai atbildei, vai ne?" smejas diriģents. "Droši vien, ka nē..."

Tikām Laura Tumase labprāt piepalīdz ar šīs mīklas atminēšanu: "Bagātināšanās bija viens no Imanta Kokara iemīļotajiem teicieniem – mēs bieži bagātinājāmies pirms koncerta ar kopā sanākšanu un iedziedāšanos, došanos uz skatuvi un arī pēc koncerta tieši tāpat."

Andris Veismanis "Ave Sol" diriģents ir kopš 2013. gada, taču vēl brāļu Kokaru laikā bijis tā dziedātājs. "Bija ierasts, ka Imants Kokars visus savus audzēkņus, kas prata dziedāt, aicināja korī, un tā bija liela goda izrādīšana dziedātājiem, jo koris bija ļoti slavens, salīdzinoši ar citiem koriem tolaik bieži brauca uz ārzemēm," pauž Veismanis. Viņš uzskata – ja nebūtu koru kustības, ko 60. gadu beigās izveidoja "Ave Sol", arī tik plaša kormūzikas spektra parādīšanās 90. gados nebūtu bijusi iespējama."

Koris, kas noteica toni 

Valda uzskats, ka "Ave Sol" bijis koris, kas noteica kormūzikas toni vismaz bijušās Padomju Savienības teritorijā.

"Bijušās Padomju Savienības teritorijā pilnīgi droši," apliecina Veismanis.

"Pie tam domāju, ka tās dažas izraušanās reizes, kad "Ave Sol" tika uz ārzemēm, Imantam Kokaram ļāva bagātināt repertuāru, izpildījuma tradīciju, Kokars sāka mainīt kora skaņu un paņēmienus, īpaši vecklasikā. Tā bija jauna skola."

Tikām Jurģis Cābulis uz "Ave Sol" atnācis gandrīz vienlaikus ar Andri Veismani – šķiet, 2013. gadā. "Tas man bija liels pagodinājums no Andra puses – nākt strādāt kopā ar viņu," neslēpj Cābulis. "Atnācu uz šejieni kā students. To, ka "Ave Sol" vēsture ir ļoti bagāta un tas ir ļoti nozīmīgs latviešu kormūzikā, esmu apzinājies vienmēr. Daudz esmu par to lasījis un interesējies, diemžēl nav bijusi iespēja dzīvē redzēt Imantu un Gido Kokarus diriģējam "Ave Sol". Droši vien tas nav iespējams - darīt to, ko "Ave Sol" darīja pirms 30 vai 40 gadiem, un droši vien tas arī nav vajadzīgs, bet tas, kas šobrīd pēdējos sešos gados notiek korī "Ave Sol", ir mērķtiecīga virzīšanās pasaules klases skaņas un profesionālā virzienā. Dziedam arvien sarežģītāku mūziku un spējam to darīt."

"Laiks kopš 1968. gada ir pilnībā mainījies, tāpat kā kormūzikas rakstības stils," prāto Andris Veismanis.

"Šodien korim jāveic daudz sarežģītākas lietas. Bet, kā smejos, jaunā paaudze, ieskaitot Jurģi, ir indigo paaudze, kas spēj to darīt, acis nepamirkšķinot. Kad Imants Kokars ienāca ar savām inovācijām, visiem likās – neviens to nevarēs nodziedāt, tas nebūs iespējams. Tomēr varēja.

Un jūtu, ka tagad dziedātāji bez pūlēm var atskaņot daudz modernākas lietas, jo cilvēki ir ar ļoti labu izglītību."

Paņem pasi, rīt braucam uz Franciju!

"Lepojos ar to, ka esmu "Ave Sol" vienaudze," sirsnīgi saka dziedātāja Laura Tumase, kura kopš bērnības saistīta ar mūziku: "Bija mūzikas skola un vēlāk vidusskola, bija "Ave Sol" plates un koncerti – tas bija kaut kas. Kā šodien atceros vienu no pirmajiem Lūcijas Garūtas kantātes "Dievs, Tava zeme deg" uzvedumiem "Ave Sol" koncertzālē: tas tiešām bija efektīgs...

Tobrīd domāju – ak, Dievs, kaut es arī varētu kādreiz stāvēt uz skatuves! Un tā nu es uz šīs skatuves stāvu kopš 1994. gada oktobra. Imants toreiz lika nodziedāt "ā-ā-ā", teica – labi, der, rīt ar pasi braucam uz Franciju!"

Viņa arī atceras: "Viena no bagātināšanās niansēm, ko Imants iedevis kormūzikai, ir veidot kora priekšnesumu kā uzvedumu. Imants vienmēr uzsvēra, ka esam koristi, un mums ir jauns veids, kā mēs darbojamies. Mums bija jādejo, puiši ar kastaņetēm ir uzstājušies, mums bijis jādara viss! Katra programma bija kā mazs uzvedums, katrai programmai bija savi tērpi, esam veidojuši savas modes skates... Tā ir lieta, kas varbūt tagad pārgājusi uz citām skatuvēm, jo kori burtiskā nozīmē vairs tādus uzvedumus neveido, kā to darīja "Ave Sol"."

2014. gadā raidījumu ciklā "Mūsu leģendas", kas bija veltīts kamerkorim "Ave Sol", Gido Kokars teica – tā bija mūsu ēra un tagad nāk jauna ēra. Lai tā ir citāda, bet lai tā būtu spilgta."

"Jā, viņa viedie vārdi... Mēs mēģinām tā darīt," nosaka Andris Veismanis.

Jubilejas programmā  pirmatnējā sūtība

Rīgas kamerkora “Ave Sol” 50 gadu jubilejas koncertprogramma veidota, par pamatu ņemot kora vēsturisko un pirmatnējo sūtību – pasūtināt jaundarbus atzītiem latviešu komponistiem, kā arī demonstrēt kolektīva augsto māksliniecisko un profesionālo sagatavotību, atskaņojot 20. un 21. gadsimtā atzītu Eiropas komponistu kormūzikas šedevrus. Rīgas kamerkoris “Ave Sol” pievērsīsies latviešu kormūzikas retrospekcijai un kora zelta fondam, sākot no Jāzepa Vītola līdz pat Mārtiņam Braunam.

Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents Andris Veismanis, diriģents Jurģis Cābulis. Solisti: Gerda Griķe, Sniedze Kaņepe, Aija Veismane-Garkeviča, Ance Zavadska un Mārtiņš Zvīgulis. Koncerta viesi būs Vidzemes kamerorķestris, komponists Uģis Prauliņš, diriģents Mārtiņš Klišāns, pianiste Agnese Egliņa un čellists Ēriks Kiršfelds.

Koncerts sāksies ar Alfrēda Kalniņa kompozīciju “Esi sveicināta, Saule!”, ko maestro Imants Kokars pašrocīgi pārveidojis, un šobrīd šī versija kalpo kā visiem zināmais kora “Ave Sol” episkais un monumentālais moto. Koncertā Raiņa poēma “Ave Sol” izskanēs komponistu Andra Sējāna un Kārļa Lāča komponētajos jaundarbos.

Andris Veismanis atzīmē: "Šī koncerta nosaukums "Esi sveicināta, saule!" – tā nav vienkārša saules sveicināšana. Kā Imants teica pats – "Es esmu saule!" Tas sasauksies ar Imantu arī šajā koncertprogrammā."

Koncerta otrajā daļā koris par izaicinājumu sev ir izvēlējies 20. un 21. gadsimta Eiropas un Latvijas komponistu dažādu stilu kormūziku, lai atklātu kora unikalitāti, skanējuma robežu paplašināšanu līdz garīgo dimensiju augstākajiem horizontiem. Koncerta trešā daļa būs Latvijas mūzikas virsotnes no pēdējo gadu spilgtākajiem notikumiem līdz Rīgas kamerkora “Ave Sol” “zelta” repertuāram, ar kuru koris pārstāvējis Latviju neskaitāmos koncertos visā pasaulē. Izskanēs latviešu saules klasika kā Emīla Dārziņa “Minjona”, Jāņa Zālīša “Birztaliņa”, Jāņa Kalniņa “Apsniegošā pilsēta” un Latvijas mūsdienu komponistu – Mārtiņa Brauna, Uģa Prauliņa un Jura Karlsona – nepārspētie kora šedevri.

Koncerta fināls veidos tiltu starp Rīgas kamerkora “Ave Sol” visu laiku paaudzēm. To iesāks Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes “Dievs, Tava zeme deg!" lūgšanas “Mūsu Tēvs debesīs” atskaņojums. Jāzepa Vītola balādi ar Ausekļa vārdiem “Gaismas pils” un latviešu tautasdziesmu “Rīga dimd” būs aicināti dziedāt visu paaudžu kora dziedātāji un koncerta publika.

Dvēseles attālumā no realitātes

Kora "Ave Sol" repertuārs šobrīd aptver visus gadsimtus, un joprojām tas ir uzticīgs tradīcijai – ir jaundarbi, sadarbība ar komponistiem. Joprojām ir tā, ka plecu pie pleca te ir bijušie dziedātāji un nāk jauni, tā ka pārmantojamība rit nepārtraukti, nekas nesākas no nulles.

"Andris man kaut kādā ziņā varētu piekrist – to pēdējā laikā esmu secinājis savā darbībā – ka tas mūsu ceļš varētu būt tuvoties ideālajai skaņai. Kas tas ir – to nevaru atbildēt," saka Jurģis Cābulis.

"No ideālās skaņas vienmēr būsim simt kilometru attālumā, tā ir lieta, kas nekad nebeidzas – šis darbs ir mūžīga cīņa ar vējdzirnavām," uzskata Veismanis.

"Kodolizēšanos, arvien veidot mazākus sastāvus – to vajadzētu apstādināt, jo koris jau tuvojas ansambļa sastāvam. Diemžēl tā ir noticis. Kokara laikā bija 35 dziedātāji. Domāju, labāk ir, ja tas ir starp 30 un 40. Jo tad ir formas, ko daudz vieglāk un brīvāk interpretēt. Pie tam mūsu klimatiskajos apstākļos vienmēr kāds dziedātājs saslimst. Mēs šobrīd esam 26 dziedātāji, un tas jaukums ir tas, ka gan Jurģis, gan es dziedam korī tad, kad otrs diriģē. (..)

Kora ideja un veids, kā pamazām attīstīties, "raudzējams" kā labs vīns – ir vajadzīgs laiks. Daudzas lietas mainās, veidojas un tiek izkoptas, bet tas nevar notikt divu, trīs gadu laikā, tāpēc arī tie seši gadi, kuros kopā ar Jurģi esam strādājuši, nesuši pirmos rezultātus.

Nesen mums bija jāuzstājas starptautiskajā Jāzepa Vītola kordiriģentu konkursā, un žūrija bija stāvā sajūsmā par kora skaņu."

"Tas ir ļoti jauki, ka gan Andris, gan Jurģis dzied korī – no kordziedātāja viedokļa tā ir ideālā saskaņa," uzskata Laura. "Ir brīži, kad sajūties dvēseles attālumā no realitātes. Imanta Kokara laikā man bijuši divi tādi koncerti. Un ļoti priecājos, ka šī sajūta beidzamajos gados atgriežas uz "Ave Sol" skatuves. Lielākais kaifs ir tas, ka tu stāvi uz skatuves, esi sakoncentrējies, nospriegojies kā instrumenta stīga – tā sajūta ir fantastiska, kad stāvi blakus kolēģiem, kuri visi ievibrējas. Lūk, tas ir tas, kāpēc nevaru pamest kori. Un negribu. Mūzika jau ir atraušanās no zemes. To korī "Ave Sol", domāju, jūtu ne tikai es."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti