Pārmijas

Ne tikai piparmētras. Studijā - Operetes teātra direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska

Pārmijas

Par izstādi "Portrets portretā" stāsta Diāna Dimza-Dimme

Melnās vēstures mēnesis un mūzika dvēselei. Studijā Deniss Paškevičs un Nefs Irizarri

Mūzika dvēselei un melnā vēsture. Saruna ar džezmeņiem Nefu Irizarri un Denisu Paškeviču

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Piektdien, 15. februārī, plkst. 20.00 klubā "Hamlets" skanēs koncerts "Mūzika dvēselei" ("Sound for the Soul"), kas tiek rīkots, atzīmējot afroamerikāņu vēstures mēnesi "Black History Month". Koncerta idejas autors ir ģitārists Nefs Irizarri - afroamerikānis, kurš dzimis Karību salās, skolojies leģendārajā Bērklija Mūzikas koledžā, teju divdesmit gadu strādājis Helsinku Popa un Džeza konservatorijā, bet šobrīd džeza mākslu māca mūsu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļā.

"Tas ir projekts, kas cieši saistīts ar afroamerikāņu "soul gospel", džeza mūzikas kultūru un tās saknēm. Un tas noteikti ir saistīts arī ar to, ko mēs saprotam ar afroamerikāņu kultūru un mūziku kopumā. Un Nefs, būdams Amerikas mūzikas vēstnesis, šeit, Latvijā, radījis šo brīnišķīgo notikumu," skaidro saksofonists Deniss Paškevičs. Arī viņš piedalīsies šajā koncertā, kurā uzstāsies vēl divi afroamerikāņu mūziķi – trompetists Džeisons Hanters un dziedātājs Džeimss Tomass Verts.

"Februāris Amerikas Savienotajās Valstīs ir Melnās vēstures atceres mēnesis, un arī viena no šī gada viena no šīgada tēmām Amerikā ir veltīta migrācijas un minoritāšu tiesību problēmām. Šīs pārdomas arī rosināja veidot koncertu, atceroties afroamerikāņu vēstures mēnesi," atklāj Irizarri.

Kas tad ir šis Melnās vēstures mēnesis jeb Amerikāņu vēstures mēnesis? "Afromerikāņu vēstures mēnesis, ko ik gadu atzīmē Amerikā un Kanādā, februārī stāsta par sarežģītu un sāpīgu afroamerikāņu vēstures lappusi.

Man grūti runāt par šo tēmu, jo arī manas dzimtas saknes ir saistītas ar imigrācijas problēmu un verdzības iekārtu, pie kam esmu dzimis Karību salās, manas dzimtas saknes veido gan spāņu iekarotāji, gan arī Amerikas iedzimtie, kuri gan toreiz, gan arī tagad tiek vajāti un apspiesti, un ir minoritāte savā dzimtajā zemē.

Bet, atgriežoties pie afroamerikāņiem, pie tās nožēlojamās situācijas, kad viņi tika padarīti par preci, vergiem... Manuprāt, gan toreiz, gan arī šodien pasaule risina tos pašus jautājumus, kas saistīti gan ar rasismu un izglītību minoritātēm, gan arī ar vienlīdzīgām tiesībām. Kļūstu sentimentāls, jo man ir liels gods runāt par šīm tēmām. Masu migrācijas rezultātā daudzi izglītoti un gudri prāti aizceļoja uz ziemeļu zemēm, lai atrastu darbu un varētu attīstīt savas radošās idejas, lai strādātu džeza un blūza mūzikā un rakstītu dziesmas par dzīvi, kuras, lai gan mēs dažkārt aizmirstam, lielākoties ir šīs dvēseles melodijas, kas aicina cilvēkus muzikālā ceļojumā, kā arī atgādina par vēstures notikumiem un cīņām.

Lai arī mums aiz muguras ir jau neskaitāmas paaudzes, apspiestības un nevienlīdzības pārdzīvotais atstāj pēdas cilvēku psihē," uzskata Irizarri.

Mūziķis stāsta, ka dziesmas, kas izvēlētas 15. februāra koncertam, vieno lipīgais Āfrikas ritmu piesitiens, kas nāk no afrikāņu tautas folkloras.

Dziesmu autoriem ir jābūt lakoniskiem, ja viņi vēlas runāt par brīvību vai kāda veida rasu nevienlīdzību, un viņi mūs inficē ar šo ritmu piesitieniem.

"Rasisms un šī vēsturiskā segregācija tika uzspiesta cilvēkiem, bet mēs gribam būt mūzikā un dziedāt. Mēs nerunāsim tikai par negatīvo.

Katrai lietai ir sava sudraba oderīte, ko mēs spējam ieraudzīt, un šo notikumu izvērtējums var notikt tikai pēc ilgāka laika, pēc vairāku gadu pauzes."

Nefs Irizarri, satiekot Denisu Paškeviču, mīļi un sirsnīgi sauc viņu par brāli. Tas nozīmē, ka šī nav abu mūziķu pirmā satikšanās un Nefs Latvijā nav pirmo reizi.

"Ar Denisu pirmo reizi satikāmies 2005. gadā Madonas ģitāristu festivālā – toreiz biju mācībspēks Helsinkos, un mani studenti sacīja, ka man noteikti jāsatiek Deniss. Esam kopā ceļojuši, koncertējuši, ierakstījuši vairākus albumus," stāsta Irizarri.

"Nefs ir arī viens no Jolantas Gulbes-Paškevičas ģitāristiem. Mums ir kolosāli projekti, kopā veicam ierakstus. Protams, draudzējamies," atzīmē Paškevičs.

Šobrīd Nefs Iriazarri strādā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, un par to ir ārkārtīgi priecīgs! Viņš māca latino kombo ansambli džeza mūzikas klasē, un marta beigās kopā ar Latvijas studentiem dosies uz Dāniju, lai piedalītos ģitāristu festivālā.

Kāds ir šīs latviešu studentu paaudzes lielākais izaicinājums un kā viņš raksturotu mūsu studentus? "Jūtu, ka studenti man lieliski uzticas, un sadarbība ir brīnišķīga.

Pats lielākais studentu izaicinājums šodien - rast prasmi neapmaldīties informācijas gūzmā, ko piedāvā šodiena.

Nedrīkst to visu salīdzināt ar laikiem, kurā studējām mēs, kad bija informācijas vakuums. Studentiem jāprot atšķirt, kas tad būs derīgs un kas nē. Viņi ir ļoti talantīgi, un, tikko viņi atradīs savu vietu uz koncertu skatuvēm, tā būs redzami arī rezultāti."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti