Jauniešu popgrupas "Nando" programmā "Man nav laika" apkopotas senas Raimonda Paula dziesmas producenta Jāņa Ķirša aranžējumā. Grupas dalībnieces saka: "Raimonds Pauls ir cilvēks, kurš nes Latvijas vārdu pasaulē, viņa dziesmas ir kļuvušas par katra latvieša dzīves sastāvdaļu – kopš bērnības mēs dziedam tās Līgo vakarā, Dziesmu svētkos, pat ikdienā! Mūsu koncertprogrammā ir ļoti daudz skaistu Raimonda Paula dziesmu, tajā skaitā arī senas un aizmirstas Paula dziesmas pavisam jaunās skaņās. Šīm aizmirstajām dziesmām vēlējāmies dot jaunas nokrāsas un noskaņas, lai vēl vairāk piesaistītu jauniešus kvalitatīvas mūzikas baudīšanai. Lai Paula dziesmas turpinātu dzīvot jaunās paaudzes sirdīs!"

"Pirmās Paula dziesmas atceros no bērnības. Tās bija, piemēram, dziesmas no izrādes "Velniņi" un dažādas dziesmas ansambļa "Dzeguzīte" izpildījumā. Manuprāt, Paula mūzika ir īpaši melodiska un skanīga. Parasti asociēju Paula mūziku ar dažādām latviešu kinofilmām, kurās Paula skaņdarbi dod vajadzīgo noskaņu. Iepriecina arī tas, ka Paula mūzika ir zināma arī ārpus mūsu valsts robežām. Gatavojoties skolēnu dziesmu un deju svētkiem, korī dziedam tādas Paula dziesmas kā "Aicinājums", "Dziedāt visai pasaulei" un "Tu esi", kas man pašai ir vistuvākā. Ārpus dziesmu svētku repertuāra no Raimonda Paula dziesmām man īpaši patīk "Atziedi, dvēsele", "Tai pilsētā", "Ai, dundur", "Balta saule" un "Mēmā dziesma". Manuprāt, vairums jauniešu ikdienā vairs īsti neklausās Raimonda Paula mūziku, tomēr daudzi klasiskie skaņdarbi, piemēram, Raimonda Paula dziesmu popūrijā iekļautie, ir ļoti iecienīti dažādos izbraucienos un pasākumos, jo ikvienam patīk dziedāt līdzi un izbaudīt skaistās melodijas!" spriež Elīza Zaļmeža, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolniece, kura apgūst dziedāšanu individuāli.

Arī dziedātāja un vokālā pedagoģe Beāte Zviedre, kas strādā ar jaunajiem dziedātājiem, ir ievērojusi, ka pārsvarā jaunieši paši nenāk ar iniciatīvu, ka vēlas dziedāt kādu Paula dziesmu – viņiem aktuālāks ir ārzemju mūzikas repertuārs. Protams, ar izņēmumiem. Un tomēr, kad jaunieši iepazīst Paula daiļradi, tie atzinīgi novērtē dziesmu melodiskumu un atpazīstamību plašākā auditorijā un šīs dziesmas iekļauj savā repertuārā. "Pauls ir liels atklājums, un pašām arī pielīp šīs dziesmas," savu audzēkņu reakciju raksturo Zviedre.

Jānis Ķirsis, producents, vokālās grupas "Framest" dalībnieks un mākslinieciskais vadītājs, norāda, ka jauniešiem uz mūziku ir atšķirīgs skatījums un tomēr Paula melodijas pavisam dabiski aug pāri visdažādākajiem laikiem.

"Vārds "komponists" mūsdienu jaunatnei, manuprāt, neko neizsaka. Kādreiz komponists arī tautas mūzikā bija kaut kas liels un augsts, savukārt mūsdienās estrādes mūziku komponē cilvēki arī bez muzikālās izglītības. Saukt sevi par komponistu, tā mūsdienās ir katra paša izvēle, un to dara ļoti maz mūzikas autoru. Tāpēc patēriņa kultūras un popkultūras sabiedrība nemaz nezina, kas ir komponists. Šis vārds saistās ar veciem vecīšiem, kas raksta notis. Domāju, ka Paula daiļrades saglabāšana kultūrā notiks kā dabisks process – Maestro sakomponētās melodijas ir kā koki mežā, ja tos neizcirtīs, tad tie turpinās augt. Protams, daiļrades saglabāšanai palīdzētu materiālu digitalizācija, arhivēšana un arī pieejamības nodrošināšana mūsdienīgos apstākļos, un tas ir likumsakarīgs process. Jebkurā gadījumā domāju, ka ir un būs tās simts Maestro sarakstītās melodijas, kas dzīvos mūžīgi, par to vispār nav nekādu šaubu. Jāatzīmē, ka mūzika iet kopā ar brīnišķīgu dzeju, kas dzīvo pāri laikiem," saka Ķirsis.

Mūziķis un skolotājs Jānis Niedra kā ieguvumu atzīmē to, ka Paula dziesmas ir apkopotas nošu grāmatās, kas atvieglo mācīšanās un dziedāšanas procesu. Niedra saka: "Man kā bērnudārza mūzikas skolotājam Raimonds Pauls ir superaktuāls! Domāju, ka Paula maģija ir tajā, ka viņš ir vienmēr te un tagad, strādājošs un jaunradošs. Bērni ar lielu prieku dzied viņa radītās dziesmas, jo dziesmās ir melodijas, kuras piesaista, ievelk sevī un ir jēgpilnas. Paula mūzikā ir mūsu, latviešu, DNS – gribam mēs to vai nē."

2020. gada Rīgas Doma kora skolas Mūziklu dziedātāju programmas absolvente, jaunā dziedātāja, vokālās grupas "Insomnia" dalībniece Emīlija Pavlovska atzīmē: "Viena no pirmajām apzinātajām atmiņām ar Paula mūziku ir koncerts kopā ar pašu Maestro – "Mēs Maestro mūzikā", kad ar meiteņu kori "Spīgo" dziedājām jau ļoti zināmas kora dziesmas, kā arī fragmentus no muzikālās izrādes "Mazais ganiņš". Jā, komponista mūzika izrādēm vienmēr bijusi īpaši tuva – bērnībā izrādes "Nāc pie puikām" un "Mazais ganiņš", vēlāk "Kabīrijas naktis" un "Māsa Kerija". Azarts rokenrola dziesmās par mazo ganiņu un babas meklējumiem, melanholija balādēs vai kabarē noskaņas, kas ļauj iztēloties, ka esmu kādā piesmēķētā klubā. Šī stipri saistošā mūzikas valoda noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc tagad mācos un pārstāvu tieši muzikālā teātra žanru. Maestro mūzikas atslēga ir tā, ka tai nav konkrēta laika un vecuma, kad to klausīties. Tā spēj dzīvot cauri paaudzēm un liek katram dzirdēt, just un saprast."

Jurģim Cābulim, Rīgas Doma kora skolas jauktā kora mākslinieciskajam vadītājam un Diriģēšanas nodaļas vadītājam, darba ikdiena saistās ar jauniešiem vecuma posmā no 16 līdz 20 gadiem. Viņš saka: "Ikdienas darba procesā visai reti nākas sastapties ar Maestro kormūziku, jo a cappella lauks viennozīmīgi nav bijis viņa daiļrades centrā. Un tomēr tas nenozīmē, ka tajā nevarētu atrast pietiekami daudz labas kormūzikas. Man personīgi pēdējā laikā interesants atklājums ir bijušas divas viņa kordziesmas – "Dārzs ziemā" un "Stiprā pils". Lai arī ar Raimondu Paulu neesmu pazīstams personīgi, tomēr ļoti augstu vērtēju viņa pasaules redzējumu un sadarbību ar jaunās paaudzes māksliniekiem un komponistiem, dodot iespēju pierādīt savu talantu un muzikālās idejas. Šādu sadarbības formu labprāt novēlu piekopt arī citiem savas un akadēmiskās mūzikas nozares organizatoriem kopumā. Runājot par aktualitāti šodienas jauniešos, domāju, ka viennozīmīgi tā ir dažādās formās un izpausmēs. Varbūt viena no šī brīža aktuālām formām ir a cappella vokālo grupu darbības žanrs, un nereti to izpildījumā dzirdama Paula mūzika dažādās aranžijās."

"Raimonds Pauls, manuprāt, ir viens no izcilākajiem latviešu komponistiem. Viņa mūzika, protams, ir ļoti daudzveidīga – gan tematiski, gan žanriski. Mēs, vokālā grupa "The Garden", vairāk esam pieskārušies Paula estrādes un džeza mūzikai. Paula estrādes mūzika ir ļoti piemērota vokālā ansambļa izpildījumam – aranžijas nāk pašas no sevis un mums kā ansamblim ir ļoti labskanīgas. Ansambļa "The Garden" vidū Paula mūzika ir saglabājusi savu aktualitāti, jo tā mums, jauniešiem, ir stāvējusi klāt visu mūsu mūžu. Pauls noteikti ir viens no spēcīgākajiem džeza mūzikas komponistiem Latvijā un laba džeza mūzika, tāpat kā arī laba klasiskā mūzika savu aktualitāti nezaudē," saka diriģents, vokālā ansambļa "The Garden" mākslinieciskais vadītājs Artūrs Švarcbahs.

Vokālā ansambļa "Radio Trio" dalībnieces, kuras bieži ir uzstājušās kopā ar Maestro, saka: "Mums Raimonds Pauls asociējas ar negaidītu iepriecināšanu, piemēram, dažkārt pirms koncertiem, Maestro ienāca ģērbtuvē un izstāstīja kādu smieklīgi anekdoti vai aizraujošu stāstu. Maestro vienmēr līdzi ir arī kāda "Laimas" šokolāde, ar kurām viņam patīk mūs cienāt, un tā jau ir, tie mazie sīkumi visvairāk iepriecina un arī paliek atmiņā. Un, protams, arī tas nerimstošais gars, kas liek neapstāties un turpināt radīt un koncertēt – tās ir tās lietas, kas bezgala iedvesmo. Maestro vienmēr ir ideja par to, kā viņš gribētu dzirdēt dziesmu, ko ir mūziķiem uzticējis, bet tai pašā laikā tiek dota arī liela brīvība. Savā ziņā uzticēšanās. Līdzīgi ir ar viņa melodijām, tās virspusēji ir vienkāršas un ir viegli atcerēties, bet tomēr katrā no tām ir kāds knifiņš."

Mūziķis Ralfs Eilands ar Maestro dziesmām ir uzstājies festivālā "Positivus", ar šo programmu vairākkārt apbraukājis Latviju. Eilands labprāt dalās atziņās, kuras mācījies no Paula, un atceras arī humorpilnos gadījumus. Viņaprāt, Maestro mūzika saglabās nemainīgu aktualitāti vēl daudzas jo daudzas paaudzes uz priekšu.

Eilands saka: "Es domāju, ka jauniešiem Paula mūzika ir aktuāla, un arī nākamajās paaudzēs tas būs tāpat – Raimonds Pauls Latvijā ir kaut kas tik liels kā pasaulē "Coca Cola", Maikls Džeksons vai Pīters Pens. Es pats esmu jokojis, ka ir cilvēki Latvijā, kas netic Dievam, bet tic Raimondam Paulam. Tas viņa ieguldījums Latvijas mūzikā tik daudziem māksliniekiem dod darbu – koncertiespējas. Arī reperi samplē Maestro mūziku, tas vien parāda, cik tā ir aktuāla un daudzpusīga. Manuprāt, tā atslēga ir melodijā, kas ir saprotama dažādiem cilvēkiem, dažādās paaudzēs. Un, redzi – "Million alih roz" ("Миллион алых роз", latviski zināma kā "Dāvāja Māriņa") ir iekļauta jaunajā "Disneja" studijas "Pixar" multiplikācijas filmā "Soul". Paula mūzikas ietekmi jūt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – Japāna, Ziemeļkoreja zina, kas ir Maestro Raimonds Pauls! Tādēļ arī viņa aktualitāte nezūd un nezudīs! Viņš būs tas Pīters Pens, viņš būs tas cilvēks, par kuru stāstīs vēl pēc 200 gadiem. Pieļauju, ka būs arī cilvēki, kas padomās, ka Pauls ir kāds iedomu tēls – kā Salavecīts –, un bija reiz tāds vīriņš Latvijā, kas dāvāja cilvēkiem melodijas pa labi, pa kreisi."