Dziedātājs Jānis Sproģis dzimis 1944. gada 14. oktobrī, ar visu ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju, pēc atgriešanās Latvijā mūzikas skolā iemācījās spēlēt oboju, apguva ģitārspēli, kļuva par solistu Kuldīgas kultūras nama estrādes ansamblī un sāka komponēt.
"Lai mana dziedāšana jums sirdī nes siltumu, mīlestību, gaišumu – un atcerieties, ka pavasaris sirdī var būt arī ziemā un rudenī. Tas tur var būt vienmēr! Tikai aizveriet acis un pasmaidiet – un uzreiz būs labi, galvenais – domājiet par kaut ko labu, par mīlestību," – tā vēl 2019. gada 14. oktobrī raidījumā “Benefice”, uzrunāts 75. gadskārtā, vēlēja Sproģis.
Mākslinieka darbaspējas bija milzīgas: viņš ne tikai dziedājis uz daždažādām skatuvēm, veicis ierakstus gan Latvijas Radio studijā, gan dievnamu velvēs, piedalījies arī akadēmiskam dziedonim netradicionālos projektos – gan Zigmara Liepiņa leģendārajā rokoperā "Lāčplēsis", gan uzstājoties ar savu estrādes dziesmu programmām. Viņu arvien saistījusi arī garīgā mūzika, ar ko apceļota teju visa Latvija, muzicējot daudzās baznīcās.
"Kā mana mamma savulaik stāstīja – pirmo vārdu es esot izdziedājis un pēc tam tikai sācis runāt. Tā nu to turpinu. Ar gadiem kļūsti gudrāks, meistarība lēnām nāk klāt, un tev tikai jāatsvaidzina atmiņa, daži štrihi jāpieliek klāt.
Balss ir tāds pats mūzikas instruments kā klavieres: tās stāv un ir gatavas, meistaram tikai jāatnāk tās uzskaņot. Tāpat ar balsi – instruments ir jau iztaisīts noteiktā diapazonā un reizēm jāpieskaras pie stīgām, lai to dvēselīti iešūpotu," 2019. gada intervijā stāstīja dziedātājs, kurš sākumā mācījies pārvaldīt vairākus pūšaminstrumentus un mācījies Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, bet profesionālo izglītību guvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vispirms Aleksandra Viļumaņa, vēlāk – Kārļa Zariņa vokālajā klasē, to spoži absolvējot 1974. gadā.
Pēc darba gadiem Ventspils Mūzikas vidusskolā, kuros dziedonis nemitīgi turpinājis sevi profesionāli pilnveidot, klausoties īpaši slavenu tenoru ierakstus, viņš savu radošo dzīvi no 1980. gada uz piecām sezonām saistījis ar Latvijas Nacionālo operu un baletu, kur iestudējis 21 lomu – tai skaitā Nemorīno, Hofmani, Hercogu, Ļenski, Antiņu un vēl citas itin plašā jūtu spektrā.
2014. gadā Mūzikas ierakstu gada balvā "Zelta mikrofons" Sproģis tika godināts ar balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
"Opervaroņi, kamermūzika, paša sacerētas dziesmas – reti kurš no Latvijas dziedoņiem bijis ar tik plašu darbības amplitūdu kā izcilais tenors Jānis Sproģis.
Viņš piedzīvojis gan izsūtījumu Sibīrijā, gan ovācijas pasaulslavenās koncertzālēs, un simtos mērāms Jāņa Sproģa allaž nevainojamo ieskaņojumu klāsts, kurā ir kamermūzika un operu ārijas, kā arī estrādes dziesmas," 2014. gadā par dziedātāju rakstīja balvas piešķīrēji.
