Kultūras ziņas

“Dzimšanas dienas kūka” Jaunajā Rīgas teātrī

Kultūras ziņas

Gaujas plostnieku amats iekļauts UNESCO

Mūžībā devies dziesminieks Haralds Sīmanis

Mūžībā devies dziesminieks Haralds Sīmanis

1. decembrī aizsaulē devies pazīstamais dziesminieks Haralds Sīmanis (1951–2022), vietnē "Facebook" vēsta Austras biedrība un mūziķis Andris Grunte, ar kuru Sīmanis bieži muzicēja kopā.

Haralds Sīmanis bija gaiša, dziļa un skaista personība, un tas atbalsojās arī viņa dziesmās – tā par dziesminieku saka aktrise Raimonda Vazdika: "Haralds Sīmanis – tas ir vesels laikmets. Un tā ir milzīga sāpe visiem draugiem un viņa dziesmu, mūzikas mīļotājiem, ka viņš ir aizgājis. Protams, ka dziesma "Ezers" katram ir sirdī, bet viņš ir ierakstījis un sakomponējis, un iedziedājis tik daudz skaistu dziesmu, ka visiem mūžiem vēl pietiks. Es gribētu, lai mēs visi, katrs paklusējam un atceramies viņa skaistāko dziesmu. Tā balss, tā unikālā balss jau vienmēr paliks ar mums."

Raimonda Vazdika par Haraldu Sīmani
00:00 / 00:34
Lejuplādēt

Haralds Sīmanis ir dzimis Cēsīs 1951. gada 12. jūnijā. Skolas gados Sīmanis aizrāvās ar sportu un 1967. gadā pat kļuva par valsts čempionu kalnu slēpošanā junioriem. Tomēr šo sākotnējo kaislību drīz vien aizēnoja ģitāra un dziesmas. Tēva ietekmē Sīmanis apguva jumiķa profesiju, ko licis lietā turpmāk, tostarp kopā ar draugu un radošo partneri, dzejnieku Arvīdu Ulmi restaurējot Latvijas baznīcas. Pa baznīcām ceļojot, Sīmanis apguva arī ērģeļspēli, taču viņa pamatinstruments bija ģitāra. Pateicoties neparastajai balsij un ģitārista iemaņām, Haralda Sīmaņa talantam uzmanību pievērsa vispirms jau Filharmonijas ansamblis "Tip Top", tad brīvdomīgais mūziķis pārcēlās uz kolhoza "Lāčplēsis" ansambli, taču arī tur ilgi neuzturējās. No saistības ar estrādes mūziku palikusi vien dziesma "Ezers", kas 1980. gadā iekļuva "Mikrofona aptaujas" populārāko dziesmu desmitniekā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Tolaik Sīmanis komponēja jau samērā aktīvi, lielākoties ar Arvīda Ulmes dzeju, 70. gados radīti vairāki dziesmu cikli. 1981. gadā Valmieras teātrī iestudēta izrāde "Sieviete ārpus mīlestības un nāves", kurā skanēja Haralda Sīmaņa dziesmas.

Kad 1984. gadā tika nodibināts Vides aizsardzības klubs, Sīmanis nekavējoties pievienojās šai organizācijai un kļuva par kluba dvēseli. 

Kopš 90. gadiem izdoti vairāki Haralda Sīmaņa soloalbumi, pirmajam – "Es strauta malā slāpēs eju bojā" (1995) sekoja kasete "Starp divām gaismām" (1996) un diski "Tavā vārdā" (2001) un "Es esmu rīts" (2012). Šajā gadsimtā iemūžinātas arī jau 1979. gadā sacerētā cikla dziesmas "Par zāli, sāli un tevi".

Haralds Sīmanis turpinājis uzstāties reti, bet regulāri gan Latvijas baznīcās, gan dziesminieku saietos, viņš pieskaitāms arī mūzikas un mākslas festivāla "Bildes" pastāvīgo dalībnieku pulkam. Dziesminieks sadziedājies ar Ievu Akurateri, Lailu Ilzi Purmalieti, bieži viņa skatuves partneri ir bijuši Ilze un Andris Gruntes. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti