Panorāma

Sakoptās vietas atkal piemēslo

Panorāma

Ušakovam dāvinās grāmatu par okupācijas zaudējumiem

Pieminot Ojāru Grinbergu

Mūžībā aizgājis latviešu estrādes dziedātājs Ojārs Grinbergs

Piektdienas, 22.aprīļa, rītā 73 gadu vecumā mūžībā aizgājis latviešu estrādes dziedātājs Ojārs Grinbergs.

50 gadus garā skatuves dzīvē Ojārs Grinbergs kļuvis par vairākās paaudzēs populāru un mīlētu skatuves mākslinieku. Jau dziedātāja karjeras sākumā viņu pamanīja Raimonds Pauls un aicināja pievienoties leģendārajam orķestrim REO. Tā aizsākās viņu ilggadējā sadarbība. Solo dziesmās un neaizmirstamos duetos ar Margaritu Vilcāni, Grinbergs izpildīja septiņdesmito un astoņdesmito gadu populārākās dziesmas. 

Draugiem un talanta cienītājiem viņš palicis atmiņā kā mākslinieks, kurš par spīti lavai un atpazīstamībai palicis imūns pret tā saucamo zvaigžņu slimību un vienmēr bijis vitāls optimists. 

Ojāra Grinberga ilggadējā skatuve partnere Margarita Vilcāne mūziķi raksturo kā gaišu cilvēku: ''Viņa dzīves uztvere var patikt, var nepatikt, bet tāda tā bija. Viņš diezgan viegli uztvēra dzīvi un visu, kas tajā notika. Laikam tas ir ļoti labi. Tā ir apskaužama īpašība. (..) Teiksim, brīžos, kad es kritu panikā un izmisumā, un tas man ļoti piemita strādājot, Ojārs vienmēr to uztvēra viegli. Un man arī līdz ar to bija vieglāk. (..) Pāragri, pāragri viņš aizgāja. Jo viņš nekad nepievērsa varbūt pienācīgu uzmanību savai veselībai, nekad par to nedomāja, nerunāja… Bet es domāju, ka uz Ojāru nevar turēt ļaunu prātu neviens. Neviens.”

Margarita Vilcāne par Ojāru Grinbergu
00:00 / 01:29
Lejuplādēt
 

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Grinbergs dzimis 1942.gada 19.novembrī un, iegūstot vidējo tehnisko izglītību, sācis strādāt rūpnīcā "Stars" par virpotāju. Savas mūziķa gaitas sācis, darbojoties pašdarbības ansamblī un dziedājis restorānā "Tallina".

1963.gadā kopā ar Jāni Zirni izveidojuši ansambli "Zvaigznīte", tajā pavadījis arī dienestu armijā, ar ''Zvaigznīti'' 1966.gadā uzvarēja festivālā "Liepājas dzintars". Savukārt kopā ar Raimondu Paulu strādājis Rīgas estrādes orķestrī.

No 1973.gada sācis dziedāt Filharmonijas ansamblī duetā ar Margaritu Vilcāni, dziedājis Ulda Stabulnieka dziesmas. Viņa izpildītās dziesmas divas reizes uzvarējušas ''Mikrofona'' dziesmu aptaujā: "Dziesma nenosalst" 1969.gadā un "Teic, kur zeme tā" (kopā ar Noru Bumbieri, Margaritu Vilcāni un Viktoru Lapčenoku) 1971.gadā.

No 1995.gada strādājis privātajā mūzikas skolā Alūksnes pusē, tajā pašā gadā kļuvis par Rezakas mūzikas ģimnāzijas direktoru.

1995.gadā ievēlēts par 6.Saeimas deputātu un tajā darbojies Pieprasījumu komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt