Mūsdienu mūzikas festivālā «deciBels» šogad viesosies vairāki mākslinieki no ASV

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) un Rīgas Mākslas telpā no 9. līdz 14. martam  jau sesto reizi norisināsies JVLMA Mūsdienu mūzikas festivāls “deciBels”. Šogad festivāls izcelsies ar vairāku ASV mākslinieku piedalīšanos, medijus informē festivāla organizatori.

No Omahas universitātes Nebraskā ieradīsies dzīvā laika notācijas mūzikas komponists un interprets Sets Šefers (Seth Shafer), savukārt no Kalifornijas Mākslu institūta “CalArts“ viesosies divas spilgtas mākslinieces – pianiste Vikija Reja (Vicki Ray) un vokāliste Karmina Eskobara (Carmina Escobar).

Viens no festivāla centrālajiem notikumiem būs Latvijas Radio kora koncerts, kurā klausītāji dzirdēs itāļu avangardista Lučano Berio vārdos grūti nodefinējamo darbu “A-Ronne”, savukārt grieķu komponista Dimitra Maronida un pašmāju komponistes Gundegas Šmites kompozīcijas elektronikai un stīgu orķestrim izskanēs konceptuālajā kamerorķestra “Sinfonia Concertante” ciklā “Meistari un mācekļi” kopā ar klarnetistu un diriģentu Gunti Kuzmu.

Festivālu ieskandinās paši jaunākie tā dalībnieki – mūzikas vidusskolu jauno interpretu konkursa “Skat(!)logs” laureāti, savukārt noslēgs – dejojams etnodžezs.

Festivāla programma

Festivālu 9. martā JVLMA Ērģeļu zālē atklās Mūzikas vidusskolu Pirmā laikmetīgās kamermūzikas interpretu konkursa “Skat(!)logs” laureātu koncerts, kurā skanēs mūzika, kas sarakstīta pēdējā pusgadsimta laikā. Koncertā būs iespēja dzirdēt ne tikai tādu meistaru kā S. Gubaiduļinas un J. Karlsona darbus, bet arī kādu speciāli konkursam radītu jaundarbu.

10. martā JVLMA Lielajā zālē koncertā “Terraformation” izskanēs komponista Šeta Šefera tāda paša nosaukuma kompozīcija altam un dzīvā laika notācijai/elektronikai, kurā komponista reālajā laikā ģenerēto materiālu atskaņos altists Pēteris Trasuns. Turpinājumā arī autora paša atskaņots skaņdarbs “Shaken to the Core”.

Seta Šefera galvenā radošā interese ir dzīvā laika notācijas mūzika.

Tās pamatā ir algoritmiski procesi, kuri reālajā laikā ģenerē ne tikai elektroniskās skaņas, bet arī mūzikas notāciju, kuru jānospēlē mūzikas atskaņojumā.

Vēl izskanēs Agitas Reķes skaņdarba “San dun” stīgu kvartetam un elektronikai pirmatskaņojums, tāpat programmā Alises Rancānes “Mūzika” vijolei, kā arī izcilā mūsdienu austriešu komponista Johannesa Marijas Štauda “Caldera”. Opuss pirmatskaņots 2013. gadā Zalcburgas festivālā un ietver ne tikai soprāna, klarnetes un klavieru, bet arī lapu šķīrēja partiju, kas aktīvi iesaistās skaņdarba atskaņojumā.   

Atskaņojumos piedalās Viktorija Pakalniece (soprāns), Laima Ratniece-Miltiņa (klarnete), Patrīcija Ciemese (klavieres), Andrejs Jegorovs, Ingus Grīnbergs, Arvīds Zvagulis (vijole), Krišjānis Gaiķis (čells).

KoncertāecStatic/Vox Clamantis” 11. martā JVLMA Lielajā zālē turpinājumu gūs ilggadēja sadarbība starp novatorisko “CalArts” institūtu Kalifornijā un Latvijas Mūzikas akadēmiju. 

Amerikāņu eksperimentālā vokāliste, improvizatore Karmina Eskobara izpildīs kompozīciju “VoxClamantis”. Darbs pēta eksistences trauslumu un cilvēcisko empātiju, tas ir 45 minūšu garš solo darbs 5 daļās ar elektroniku un dzīvā attēla manipulācijām.

Pianiste Vikija Reja atskaņos programmu klavierēm un elektronikai, kuru veido trīs mūsdienu amerikāņu komponistu skaņdarbi – Fejas Vangas darbs “Parabiosis”, ko iedvesmojuši mākslinieku pāri, kuri rada un performē kopā, Mu-Šuanas Linas darbu “Pale Fire”, ko iedvesmojis Nabokova dzejolis, kas runā par mūzikas spēku dot spēcīgu vēstījumu, bet vienlaikus nav verbalizējams. Visbeidzot Bena Felpsa “Sometimes I feel like my time ain’t long” ir kā izvērstas variācijas, kurā solo klavieres pavada amerikāņu folkmūzikas “a cappella” ieraksts. Šis pamatmateriāls tiek pakāpeniski izstiepts laikā, tādejādi pievelkot tuvplānā skaņdarba nianses un ļaujot sajust visas dziedājuma mikrotonālās neprecizitātes.

Komponists darbā pēta sadursmi starp klavieru partijas temperāciju un dziedājuma mikrotoņiem, kā arī mūsu muzikālā laika uztveri.

12. martā JVLMA Lielajā zālē koncertā Meistari un Mācekļi / Maronidis. Šmite” uzmanības centrā grieķu komponists Dimitris Maronidis un viņa dzīvesbiedre, latviešu komponiste Gundega Šmite. Izskanēs Dimitra Maronida Koncerta klarnetei, stīgu orķestrim un elektronikai pirmatskaņojumu, kurš rakstīts klarnetistam un arī šī koncerta diriģentam Guntim Kuzmam, kā arī Gundegas Šmites 2005. gadā komponētais darbs “Yellow-Red-Blue” stīgu orķestrim un elektronikai. Jaunus darbus šim koncertam raksta JVLMA kompozīcijas studenti un maģistranti Andrievs Alksnis, Kārlis Rērihs, Marina Vidmonte, Marita Semjonova, un Oļesja Kozlovska.

Latvijas Radio kora koncerts gaidāms 13. martā JVLMA Lielajā zālē. Programma tiek veidota ap centrālo darbu – itāļu avangardista Lučano Berio (Luciano Berio) “A-ronne”.

Šis slavenais darbs balstās uz teksta vokalizāciju un tā pārveidošanu uz kaut ko tikpat pirmatnēju, bet grūti vārdos nodefinējamu.

Edoardo Sangvinetti dzejolis, kas ir šī darba pamatā, interpretācijas gaitā tiek lasīts apmēram 20 reizes, bet tas nekalpo kā teksts, kurš būtu jāizmanto kā “vārdi mūzikai”, bet drīzāk kā teksts, kurš ir jāanalizē kā dažādu vokālo situāciju un izteiksmju radītājs.

Tāpat programmā trīs jauno komponistu darbu pirmatskaņojumi – Evija Skuķe, Agita Reķe un Alise Rancāne radījušas skaņdarbus, zinot, ka tos atskaņos vienā programmā ar Berio “A-Ronne” un ceļ tuvākus vai tālākus tiltus ar šo darbu.

Savukārt 14. martā Rīgas Mākslas telpā izskanēs viena no festivāla vizītkartēm

“Ethno+Jazz vol.6”. Etnodžeza koncerts šogad izskanēs jau sesto reizi. Tajā tradicionāli piedalīsies JVLMA etnomuzikoloģijas un džeza katedru studenti, bet, tā kā šoreiz koncerta vienojošais elements ir deja, tiem pievienosies arī jaunie horeogrāfi. Divu nedēļu laikā top jaunas kompozīcijas, kurās sintezētas dažādas deju pasaules.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti