Abado pēdējos gadus smagi slimoja. Pēc sarežģītas kuņģa vēža operācijas 2007.gadā ārsti uzstāja, ka diriģentam vajadzētu atsacīties no koncertēšanas, taču mākslinieks atsāka koncertdarbību un turpināja to līdz 2010.gadam, kad slimības dēļ nācās atcelt uzstāšanos Milānas opernamā „La Scala”, atzīmējot Gustava Mālera 150.jubileju. Diriģentam tā būtu atgriešanās Milānā pēc 24 gadu pārtraukuma.
Beidzis Milānas konservatoriju un Vīnes Mūzikas akadēmiju, Abado debitēja Zalcburgas festivālā 1965.gadā ar Rosīni „Seviļas bārddzini”. No 1971. līdz 1986.gadam Abado strādāja par „La Scala” māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. Pēc tam līdz 1991.gadam vadīja Vīnes valsts operu, Londonas simfonisko orķestri (1979-1988) un Berlīnes filharmonijas simfonisko orķestri (1989-2002), paralēli aktīvi piedaloties mūzikas festivālu dzīvē.
Abado tika uzskatīts par smalku Mocarta, Bethovena un Šūberta pazinēju, tomēr viņa interese neaprobežojās ar klasisko mūziku. Diriģents atklāja pasaulei avangardistus Nono, Šēnbergu, Štokhauzenu, Penderecki, Bulēzu.
2010.gadā „BBC Music Magazine” iekļāva Abado visu laiku izcilāko diriģentu trijniekā.
