Harismātiskajam mūziķim atvadu vārdus velta viņa laikabiedri un kolēģi.
Režisors Valdis Lūriņš: “Viņš savā būtībā vienmēr palika astoņpadsmitgadīgs hipijs, kura galvenās vērtības bija mīlestība, cilvēcība un, protams, brīvība. [..] Viens no pirmajiem darbiem, ko mēs veidojām, bija Mārtiņa Brauna radītā mūzika “Skumjajā blūzā”, un Mārtiņam piedēvēja arī zināma veida huligānismu, bet viņam ir tā ironiskā būtība – vienalga, vai runājot par Ameriku vai citām tautām, viņš vienmēr runā par procesiem šeit, uz vietas.”
Mūziķis Tālis Gžibovskis stāsta: “Es tā parēķināju – es gandrīz 40 gadus Mārtiņu esmu pazinis. Un sakāmais, kas man ir uz mēles, ka Mārtiņš ir viens no tiem nedaudzajiem skaņražiem, kuram gandrīz vai nav tukšas mūzikas. [..]
Mārtiņš bija no tiem, par kuriem varēja teikt, ka viņš bija ļoti, ļoti plašas amplitūdas cilvēks uz abām pusēm.
Tāda pilnasinīga cilvēka dzīves raksturojums. Gan mūzikā, gan arī dzīvē.”
Mūzikas žurnālists un kritiķis Uldis Rudaks uzsver: “Viņš bija dzīvais izpildītājs, un viņi abi ar Niku Matvejevu ilgi neatzina ierakstus, [uzskatot, ka] “mēs esam dzīvā grupa “Sīpoli”, mums ir jāspēlē koncerti”. Vērot Mārtiņa Brauna uzstāšanos – tas bija vesels piedzīvojums pat tiem cilvēkiem, kuri vispār neko nedzird. Viņš bārstījās ar to savu radošo jebkurā veidā, kur viņš parādījās. [..] Viņš pats nebija saskaitījis, jo viņam nekad uz to skaitīšanu prāts baigi nenesās, bet kaut kas bija saskaitījis, ka viņam ir 200 filmu mūzika, 200 teātra izrāžu, bet par teātra izrādēm tur noteikti ir vēl daudz vairāk, jo viņš man stāstīja, ka reizēm, piemēram, neatkarīgajam teātrim “Kabata” viņš Ditai Balčus iedeva notis, vienīgo eksemplāru, kas izrādē kā mūzika skanēja un pēc tam vairs nekur nav skanējusi.
Es domāju, ka uzpeldēs dažādu cilvēku arhīvos ļoti daudz vēl mums nezināmu Mārtiņa Brauna darbu.”
Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava atzīst: “Šādos brīžos trūkst vārdu... Debesīs par vienu eņģeli vairāk. Mums palika izsapņots sapnis, diemžēl nerealizēts, bet sapnis bija pabeigts, mūsu kopdarbs, par ko mēs sapņojām novembrī, tas ir pabeigts un tiks īstenots.”
