Father John Misty, īstajā vārdā Džošs Tilmans, jau bija ierakstījis virkni soloalbumu, un spēlējis bungas populārajā folkroka grupā “Fleet Foxes”, taču viņa karjera uzņēma apgriezienus, kad Džošs pieņēma skatuves vārdu Father John Misty, kļūstot par mūzikas kritiķu mīluli un savdabīgu “pravieti” patērētāju sabiedrības produktu dzīves cikla nogurdinātajiem klausītājiem.
Jā, Father John Misty varētu kļūt par tavu biktstēvu agrā svētdienas rītā pēc uzdzīvē aizvadītām dienām. Reliģisku atsauču dziesminieka mūzikā ir pietiekami daudz – gan dziesmu tekstos, gan izpildīšanas manierē. Džošs uzaudzis stingrā evaņģēlisko kristiešu ģimenē, kur viņam bija liegta laicīgās kultūras baudīšana. Mūziķis ironizē, ka mācītāja profesija viņu saistīja kā mākslinieciskā performance, un pārsvarā savu audzināšanu viņš dēvē pat par okultu.
Lai gan paziņojis, ka netic Dieva esamībai, tomēr mūziķis savās dziesmās ar Dievu ved sarkastiskas un ciniskas sarunas.
Piemēram, sakrālais un profānais saklausāms viņa jaunākajā, 2018. gadā izdotā albuma “God’s Favorite Customer” tituldziesmā, savienojot šos pretstatus, dziesminieks stāsta par to, kā akla paļāvība cilvēkam kaitēt kā materiālajā, tā arī garīgajā dzīvē. Savukārt agrāka dziesma “When God of Love Returns” ir Ziemassvētku korālis, kurā mūziķis ved dialogu ar dievu, beigu beigās viņam norādot – “nākamreiz, kad plāno radīt cilvēku, lai mēģina ambiciozāk.”
Tomēr Father John Misty ir izklaidētājs – viņš asprātīgi atbildēs uz jebkuru jautājumu un vienmēr azotē atradīs kādu publikai veltītu dzēlību, atgādinot mikroblogošanas vietnes “Twitter” cinisko komentētāju. Interneta komentāri ir Džoša iedvesmas un arī skumju avots. Mūziķis lepojas ar savu aso prātu un mēli, un tomēr uzsver, ka autentisks jeb patiess un īsts var būt tikai cilvēks, kurš, pirmkārt, ir empātisks – spēj sadzirdēt, sajust un saredzēt publiku un tās vajadzības.
Mūziķis nevairās publiski runāt par savām problēmām, saistītām ar apreibinošām vielām un depresiju, tās izdziedot arī savās dziesmās kā, piemēram, ”I Love You, Honeybear” vai “Mr. Tillmann”.
Smīnot bārdā, viņš apgalvo, ka deviņas no desmit viņa dziesmām ir par pasaules galu. Šī publiskā pašanalīze un brīžiem pat snobiskais intelektuālisms daļai publikas šķiet kaitinoša un pretencioza, taču, ļoti iespējams, arī šis ir vien no veidiem, kā dziesminiekam palikt izlutinātās patērētāju publikas atmiņā.
Piemēram, dziesmā “Memo” viņš stāsta par to, cik ļoti pūlis patiesībā gaida iespēju pateikt to, ka kaut kas nav vārda “māksla” cienīgs, ka ir gatavs par to piemaksāt.
Svarīga loma arī Father John Misty daiļradē, protams, ir mīlestībai. Viņa mūza un mūža mīlestība ir māksliniece Emma Elizabete Tilmane, kura ir klātesoša mūziķa dziesmās. Savukārt Džošs ir Emmas iecienītākais fotomodelis. Viena no skaistākajām sievai veltītajām dziesmām ir "Chateau Lobby #4 (in C for Two Virgins)" – romantika, ironija un mariači orķestris, kā arī atsauce uz Džona Lenona un Joko Ono performanci “Bed-In for Peace”.
Father John Misty mīlas dziesmas nav klišejas. Gluži otrādi –
viņš apdzied tos brīžus pāru attiecībās, kur viss balansē uz naža asmens un tieši mīlestības klātbūtne palīdz atrisināt fundamentālas problēmas, šādi atklājoties vārdos neaprakstāmā skaistumā.
Ja būtu jāraksturo dziesminieka spēks vienā teikumā, tad droši var sacīt, ka Father John Misty ir erudīts mūziķis, kurš orientējas pasaules kultūras klasikā (īpaši iecienījis Renesanses laiku) , un spēj atrast analoģijas popkultūrā. Līdz ar to viņa mūziku ir iespējams klausīties vairākos līmeņos – nesaprotot vārdus, tā būs brīžiem roķīgas un brīžiem nostaļģiskas, melodiskas indie folka dziesmas.
Ieklausoties vārdos – tie būs stāsti ar labu kompozīciju, kurā būs problēma, cīņa, kulminācija un atrisinājums, bet, “lasot starp rindām”, Father John Misty dos mierinošu un atbrīvojošo atklāsmi– par cilvēciskās esamības maznozīmīgumu, šādi kaut uz brīdi atbrīvojot no 21. gadsimta sāncensības uzliktajām važām. Jeb – tava dzīve joprojām būs vērta arī tad, ja tev nebūs villa okeāna krastā.
