Jau no 10. aprīļa dziedātāja kopā ar baritonu Nauri Indzeri un pianisti Helēna Laukmane piedalās vokālās kamermūzikas koncertsērijā "Angiol di Pace" ("Miera eņģelis"). Drīzumā gaidāmi sērijas pēdējie koncerti. Par to, kāds bijis Annas Labutas un viņas meitiņas ceļš uz Latviju, kā radusies ideja par šo koncertsēriju un kāpēc dziedātājai drīz jādodas atpakaļ uz Kijivu, intervijā LR3 stāsta pati Anna Labuta un Helēna Laukmane.
Koncertprogrammā "Miera eņģelis" iekļauta mūzika, kurā apvienojas garīgums, mierinājums, cilvēkmīlestība un cerība. 22. jūlijā koncerts izskanēs Lielvārdē, 24. jūlijā Rīgā, 31. jūlijā Krustpilī, 3. augustā Limbažos, 5. augustā Siguldā un 6. augustā Cēsīs.
"Bet pats pirmais koncerts izskanēja Ropažu baznīcā 10. aprīlī. Anna bija tikko atbraukusi un mēs tikko bijām iepazinušās – paldies Ropažu draudzes mācītājam Krišjānim, kurš piedāvāja mums šo iespēju – sniegt koncertu baznīcā," stāsta Helēna Laukmane. "Pēc tam mums vēl bijuši koncerti Jēkabpilī, Sātu baznīcā, Baltezerā, Ogrē, Ikšķilē, Viļakā, Gulbenē, Valmierā. Pēdējais plānots 6. augustā Cēsīs, bet 10. augustā Anna plāno atgriezties Kijivā. Arī darba dēļ – un tas ir ļoti komplicēts jautājums. (..) Nauris Indzeris ir mūsu spēcīgais plecs, kurš, starp citu, tieši šobrīd, intervijas laikā, Doma laukumā spēlējas ar Annas mazo meitiņu."
Par to, ka Anna Labuta ieradusies Latvijā, Helēnai Laukmanei paziņojusi viņas māsa Ūna. "Māsa stāstīja, ka Anna atbraukusi uz Latviju un meklē domubiedrus, jo bija šeit gatava uz jebkādu darbu. Ar Nauri aizbraucām pie Annas, satikāmies, iepazināmies un uzreiz radās ideja par šo koncertprogrammu – bez lielām ambīcijām.
Tāpēc arī publicitāte līdz šim nav bijusi tik liela. Bet tagad paldies Antai Jankovskai par milzīgu aktivitāti publicitātes sakarā! Pirmie koncerti vairāk bija tādi, lai novērstu domas, bet tai pašā laikā būtu kopā ar Ukrainu šajā situācijā," atklāj Laukmane.
Pianiste arī stāsta, ka šī ir ļoti klasiska vokālā programma: skan Bahs, Hendelis, Skarlati, Pērsels, koncerta noslēgumā – ukraiņu dziesmas, kuras Anna Labuta dzied duetā ar Nauri Indzeri.
Lūgta iepazīstināt ar sevi, Anna Labuta stāsta, ka ir no Kijivas un savulaik absolvējusi Kijivas Nacionālās kultūras un mākslas universitātes kordiriģēšanas katedru un P. Čaikovska Nacionālās mūzikas akadēmijas solo dziedāšanas katedru. Jau studiju gados bijusi solistu ansambļa "Pektorāle" dalībniece. Pēc Mūzikas akadēmijas absolvēšanas 2002. gadā kļuvusi par Ukrainas Nacionālās ērģeļu un kamermūzikas zāles Borisa Ļatošinska klasiskās mūzikas ansambļa solisti. Viņas repertuārā ir arī opermūzika, kamermūzika un tautas mūzika.
Vaicāta, kāds bijis viņas ceļš uz Latviju un kā viņas abas ar meitiņu šeit jūtas, dziedātāja uzsver, ka Latvijā nav ieradusies pēc savas vēlēšanās: tas, protams, ir noticis kara dēļ.
"Ir grūti aprakstīt sajūtas, kādas raisījās tad, kad notika Krievijas pirmie uzbrukumi Kijivai," emocijas neslēpj dziedātāja.
"Šis bija ātrs lēmums – doties uz Latviju. Saņēmu ziņu no manas senās paziņas, kura dzīvo Rīgā, no Rudītes Grigorjevas, kura piedāvāja savu palīdzību, ja nu es gadījumā kopā ar savu ģimeni vēlētos doties uz Latviju."
Latvijā dziedātāja ieradusies kopā ar savu mazo meitiņu un iespēju robežās turpina radošo darbību, piedaloties dažādos kultūras pasākumos, koncertos un labdarības akcijās, kas veltīti Ukrainas tautai. Viņa piedalījās un uzstājās Likteņdārza Saulespuķu alejas veidošanas maratonā, kā arī izpildīja mecosoprāna solo Dž. B. Pergolēzi kantātē "Stabat Mater" Daugavpilī un Rīgā.
Dziedātāja stāsta, ka Latvijā neesot pirmoreiz – viņa šeit viesojusies deviņdesmitajos gados: "Jau toreiz gan pilsēta, gan arī pati valsts kaut kā mani ļoti patīkami pārsteidza. Runājot par savām sajūtām šobrīd... Viss ir lieliski, cilvēki šeit ir ļoti labsirdīgi, atsaucīgi un viesmīlīgi.
Esmu bezgalīgi pateicīga latviešiem par to morālo un sadzīvisko atbalstu, kādu esam saņēmušas. Visu, kas mums šeit ir, esam saņēmuši no labsirdīgajiem, atsaucīgajiem latviešiem.
Šeit mēs jūtamies labi: te ir mierīgi, un īpaši svarīgi tas ir bērniem, jo šeit viņiem nav jābaidās no gaisa trauksmēm un citiem kara izraisītajiem trokšņiem."
Vaicājot par mūziku, kurā Annas Labutas balss jūtas visērtāk, viņa stāsta, ka vislabprātāk viņa dzied Rietumeiropas klasiku – Haidnu, Hendeli un Mocartu, un šī mūzika skan arī koncertā "Miera eņģelis".
Kā abas kopā ar meitiņu šeit pavada laiku ārpus koncertiem, un vai bijusi iespēja arī kaut ko redzēt? Anna Labuta atklāj, ka sākumā meitiņa dzīvojusi mājās un nav devusies kopā ar viņu koncertu izbraukumos, bet šobrīd uz koncertiem dodas līdzi. Līdz ar to, ka abas šobrīd dzīvo Ogrē, brīvajā laikā apskata pilsētu un to, kas tuvumā redzams, viesojušās Salaspils Botāniskajā dārzā un dažādos spēļu laukumos. Protams, vēlme ir vēl aizbraukt līdz jūrai, un cerams, ka šī ideja realizēsies.
Visbeidzot, taujāta, kālab nolēmusi atgriezties Kijivā un vai tā patiesi ir viņas brīva izvēle, dziedātāja nopūšas: "Tikai daļēji... Kijivā atrodas mana ģimene – vīrs, vecāki un brālis, un pēc saviem tuviniekiem abas ar meitu esam ļoti noilgojušās.
Arī mana koncertorganizācija [Ukrainas Nacionālās ērģeļu un kamermūzikas zāle] atjaunojusi savu darbību Kijivā, kur pagaidām ir samērā mierīgi, tādēļ šī koncertorganizācija aicina savus dziedātājus atpakaļ."
