„Godīgi sakot, es neuzskatu, ka „Jauns mēness” ir kaut kāds īpašs rokenrola ansamblis, ka mēs esam kaut kas īpašs. Es joprojām brīnos, ka cilvēki mūs klausās,” saka Ainars Mielavs. „Protams, es priecājos par to, bet es neesmu ļoti augstās domās par to, ka esmu izdarījis un turpinu darīt mākslā. Tāpēc mani joprojām izbrīna šādas grāmatas atklāšana, bet no otras puses, protams, iepriecina. Es ceru, ka tā noderēs. Tā labi raksturo laiku, kad tika izveidots „Jauns mēness”. Tie tiešām bija interesanti laiki. Tas šajā grāmatā ir vērtīgākais - tā parāda visu, kā ir, un sauc lietas īstajos vārdos.”
„Grupas „Jauns mēness” stāsts latviešu rokmūzikas vēsturē ir ļoti būtisks. Grupa ir izgājusi cauri dažādus laikus, sākot ar 80. gadu vidu, 90. gadus - kooperatīvu un juku laiku. Šai ziņā grupa ir kā prototips jebkurai jaunai grupai, no kuras stāstiem un pieredzes mācīties,” skaidro grāmatas autors Jānis Žilde.
Savos pirmsākumos pagājušā gadsimta 80.gadu otrajā pusē grupa paguvusi izbaudīt vēl pēdējo padomju gadu ačgārno sistēmu, vēlāk izdzīvojusi Atmodu, sajutusi juku laikus, 90.gadu skarbo realitāti - naudas maiņu, vispārējo sabiedrības apjukumu, izgājusi gandrīz visus mūzikas biznesa un grupas attīstības "elles lokus". Grupa "Jauns mēness" piedzīvojusi sastāva maiņu, starptautiskus panākumus (uzvara "Sopotas" festivālā), devusies koncertturnejās ārpus Latvijas, mainījusi stilu, izmēģinājusi dziedāšanu angļu mēlē un tad atkal atgriezusies pie latviešu valodas. Neizpalika arī iekšēji konflikti, mūzikas izdevniecību maiņa, izjukšana un galu galā atkalapvienošanās trīs pēdējiem koncertiem.
