"Ja es kaut kam ticu, tad es ticu tam, ka kosmoss un tā varenums dod mums spēku, un tas dod man radošo garu. Nezinu, kādā veidā – tas ir mistisks process, kā tas viss notiek. Bet ne velti ir šāds nosaukums, ne velti es pieskaros gan planētu tēmai, gan kosmosa tēmai," par iedvesmu jaunajam albumam stāsta dziedātāja.
Monta Strūberga dzimusi Jelgavā laikā, kad risinājās grāmatā un filmā "Jelgava ’94" aprakstītie notikumi, taču ar neformālo mūzikas vidi viņai nebija nekāda saistība. Arī grupas "Prāta vētra" ierakstus Monta Strūberga neklausījās. "Sāku dziedāt solo ap trīs, četriem gadiem pie skolotājas Agijas Pizikas, kuru es vienmēr esmu saukusi par savu mūzikas mammu un kas izkopa manu balstiņu. Mājās muzikāls bija tikai tētis, viņš klausījās daudz dažādu mūziku, par šo pieredzi esmu ļoti pateicīga," stāsta jaunā dziedātāja, kurai mūzika vienmēr ir bijusi apkārt.
Bērnu mūzikas skolā Monta Strūberga apguva flautas spēli, protams, spēlēja obligātās klavieres. Vēlāk jau Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā ir mācījusies džeza dziedāšanu. Dziesmu autore bērnībā īpaši daudz klausījusies un iedvesmojusies no grupas "Autobuss debesīs", arī Imanta Kalniņa mūzika uzrunājusi: "Mani vienmēr ir uzrunājušas interesantas melodijas un interesanti teksti. Man no bērnības ir ne tikai mūzika apkārt, bet arī dzeja, teksts, es esmu arī lasījusi ezotērisko literatūru pietiekami daudz. Manā mūzikas ceļā daudz devis tas, ka es rakstīju dzeju jau no 10 gadu vecuma.
Ap to laiku, kad es uzdrošinājos piefiksēt savas domas, savas sajūtas tekstā, es sāku rakstīt pirmās dziesmas. Tad es arī satikos ar ģitāru, ko uzdāvināja tētis."
Mūzika Montai Strūbergai neasociējās ar teoriju, treniņu, gammām, viņa gribēja vienkārši sevi pavadīt ar ģitāru – iemācījās akordus pati. Motivācija jaunajai dziedātājai bijusi pietiekami, jo viņa patiesi vēlējās dziedāt. Šos priekšnesumus gan neviens nedzirdēja, jo padsmitnieces gados viņa caurām dienām dziedāja tikai savā istabā.
"Biju ļoti kompleksaina, ļoti kautrīga biju. Ļoti baidījos savas muzikālās domas kādam parādīt, baidījos kādam uzticēties.
Domāju, ka neesmu gana laba, biju paškritiska. Vēl aizvien gan es esmu tāda," atklāti pauž Monta Strūberga, kuras dziesmas top tikai un vienīgi ar ģitāru.
Pienāca laiks, kad savas dziesmas Monta Strūberga gribēja kādam atrādīt, un pirmais kritiķis bija viņas tēvs. Bet vēlme sevi pierādīt profesionāli ar laiku tikai pieauga:
"Izlēmu, ka pienācis laiks atrādīt manu mūziku kādam lielākam vārdam. Uzrakstīju garu e-pastu Guntaram Račam. Es gan sapratu, ka es šo ienākšanu mūzikā – es daru to diezgan vēlu, bet dziesmas es biju sarakstījusi.
Un man vajadzēja padomu, ko ar tām darīt, kā pareizāk uzsākt. Es nesapratu, no kura gala sākt. Esmu pateicīga, ka viņš saskatīja manī potenciālu, piekrita man palīdzēt un noslēdzām līgumu."
Montas Strūbergas dziesmām muzikālo noformējumu veidoja producents Gints Stankevičs, abi ļoti labi sadarbojās, un galvenais – bez strīdiem. Pēc kopīga darba 2020. gadā klajā nāca minialbums "Otra viņa" – tolaik dziedātāja lietoja skatuves vārdu MØNTA. "Dziesmas bija par eksistenciālām lietām, par mani pašu. Esmu atklāts autors, kas nebaidās tieši runāt savā mūzikā," norāda Monta Strūberga.
Samērā kuplajā jauno dziedātāju plejādē, kuru pārstāv Patrisha, Diona Liepiņa, Būu, Montai Strūbergai ir patiesi izaicinājums, lai piesaistītu savai daiļradei klausītāju uzmanību:
"Manā gadījumā, es neesmu tiekusies pēc kādiem konkrētiem panākumiem vai atpazīstamības, varbūt tā ir kļūda. Bet es meklēju savu ceļu.
Protams, man nākas salīdzināt. Pati es šajā procesā cenšos uzticēties sev un savai skaņai, savām domām bez salīdzinājuma, lai ļautos radošajam procesam."
Diemžēl pagaidām dziedātājai Montai Strūbergai solokoncerti nav notikuši, jo tad, kad tika izdots minialbums, sākās pandēmija. Tāpat mūziķe atklāj, ka viņai nav konkursu pieredzes, kas bieži vien ir daudziem citiem dziedātājiem jau kopš bērnības.
"Pieredze uz skatuves ir ļoti svarīga. Es varu teikt, ka man tā ir ļoti minimāla. Un tomēr – katram savs. Man ir liela bagāža ar dziesmu rakstīšanu kā autorei. Es ļoti daudz laika esmu pavadījusi, rakstot dziesmas. Par to es esmu ļoti priecīga. Un es ceru, ka tagad ar šo jauno albumu man būs iespējas dziedāt daudzas reizes uz skatuves," pauž dziedātāja.
