Fināla koncerta tiešraidi piedāvās Latvijas Radio 3 "Klasika"; tā videotiešraide būs skatāma "Klasikas" mājaslapā un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Koncertu vadīs "Klasikas" programmu vadītāja Liene Jakovļeva.
Intervijā "Klasikai" diriģente Aira Birziņa un šī koncerta producente un arī paša starptautiskā konkursa iniciatore Anna Veismane atklāj, kālab radusies ideja par šāda konkursa rīkošanu, kādi bijuši konkursam pieteiktie darbi, kā veicies žūrijai ar to atlasi finālam un cik ļoti korim "Tiara" palīdzējis Tolosas konkursā gūtais rūdījums, apgūstot jaundarbus, kas skanēs koncertā.
Ilze Medne: Šķiet, ka meiteņu korim "Tiara" konkursu pieredze ir liela un konkursi ir gandrīz vai kora ikdiena. Tā ir?
Aira Birziņa: Tā īsti nevar teikt, jo konkursi kā kora ikdiena nevar būt nekad – katrs ir citāds. Un ar kompozīciju konkursu – tādu, kā šis, kas notiks pirmdien – saskarsimies pēc ilgākiem laikiem: ir nācies dziedāt Latvijā dažos kompozīciju konkursos, bet ne starptautiskos. Jaunie skaņdarbi, kas pirmo atskaņojumu piedzīvos mūsu izpildījumā, īsti radīsies tieši koncerta vakarā. Tā mums ir liela atbildība… Arī korim mēģinājumos to mācu un saku, ka mēs runājam komponista valodā, mēs esam starpnieks, kas šo komponista vēstuli aiznes klausītājiem. Tāpēc atbildība pirmatskaņojumā vienmēr ir daudz lielāka nekā citos koncertos.
Kā īsti līdz Latvijas Radio pirmajai studijai ir nonācis šis komponistu konkurss, kura rīkošanā piedalās arī Latvijas Komponistu savienība?
Anna Veismane: Šajā gadījumā vienlaikus esmu gan radio pārstāve, gan arī ISCM Latvijas sekcijas vadītāja. Tā ir Starptautiskā laikmetīgās mūzikas biedrība, kas pasaulē, galvenokārt Eiropā, nu jau darbojas simt gadu. Ideja par kompozīciju konkursu radās kopā ar vairākām citām dalībvalstīm – kopā ar Šveici, Basku zemi un Igauniju:
2020. gadā sākās pandēmija un lai nebūtu sajūtas, ka viss ir pilnībā apstājies, lai gan komponistiem, gan mūziķiem dotu kādu perspektīvas sajūtu, man radās doma, ka jāveido šāds konkurss.
Kad sākām ar ārzemju kolēģiem domāt, kādas būtu koru kategorijas, man uzreiz ienāca prātā koris "Tiara", jo neviena cita valsts neko līdzīgu nevarēja piedāvāt: meiteņu koris nav sieviešu koris – specifika ir pilnīgi cita. Meiteņu kora krāsa pārējo koru konkursu kontekstā man likās īpaša un svarīga. Zinot arī to, cik veiksmīgi latviešu komponisti raksta šajā žanrā – to pierādīja kaut vai "Tiara" jubilejas koncerts šogad jūnijā –, likās svarīgi, ka mēs starptautiski paplašinām šo loku: parādām, kāds ir koris "Tiara", un parādām arī to, ka, rakstot arī meiteņu korim, var meklēt jaunas krāsas. Kā tas būs izdevies un vai tādas kompozīcijas mēs atradīsim, redzēsim šajā koncertā, jo darbu dzimšana notiks tieši tad.
Cik liela atsaucība bija no komponistu puses?
Anna Veismane: Kopumā tika iesūtītas 22 dziesmas, kuras pirmajā kārtā izvērtēja žūrija, Aira Birziņa, diriģente, kora mākslinieciskā vadītāja, jo atskaņotājiem ir ļoti liels svars, ļoti liela teikšana, jo galu galā viņiem arī šī mūzika ir jāatskaņo un jāsajūt. Un vēl, protams, divi komponisti, kuri ir ļoti pieredzējuši kora mūzikas rakstīšanā – Ēriks Ešenvalds un Uģis Prauliņš. Un ir atlasītas četras dziesmas, tās ir Nīderlandes komponista Alfrēda Momotenko-Levicka "When You ask me", Polijas Zuzannas Kozeja Laus "Trinitati" (Polija), Sabīnas Šmuki "Ave Terra" (Šveice) un Renātes Stivriņas "Ave Maris Stella" (Latvija, Polija) Šie komponisti pārstāv dažādu valstu mūzikas tradīcijas. Daļa no šiem komponistiem būs klāt arī koncertā un pirmoreiz dzirdēs un ar satrauktu sirdi klausīsies. Jā, un arī apbalvošana būs koncerta gaitā, jo žūrija būs klāt un izvērtēs, kuri būs godalgotie darbi.
Kāds bija darbs žūrijā un kādas bija kopumā šīs 22 dziesmas?
Aira Birziņa: Saņemot 22 partitūras, teikšu godīgi –
biju gaidījusi vairāk interesanta un arī vairāk atbilstoša.
Nolikumā bija minēts aptuvenais diapazons un balsu dalījums, bet ir vēl daudz citu komponentu, kas raksturo katru balss tipu, katru kora sastāvu – gan vecuma īpatnības, gan vokālās meistarības līmeni atbilstoši vienam vai citam vecumam. Un ne tikai. Pirms kādiem gadiem pati sevī pieņēmu lēmumu, ka būšu ļoti godīga, izvēloties repertuāru savam korim gan koncertiem, gan konkursiem – proti, mazāk domāšu, kas varētu patikt citiem, bet vairāk par to, kas patīk man pašai. Jo ar tādām lietām ir vieglāk strādāt un vieglāk arī rast uzticību un paļāvību dziedātājos.
Runājot par komponistiem: neesmu pētījusi, cik kurš no viņiem ir jauns vai pieredzējis, bet daudzi skaņdarbi bija tapuši pie datora vai klavierēm – drīzāk digitālajām, kur notis ātri pierakstās un kur nevar būt nekādu problēmu ar intonēšanu, jauna skaņojuma meklējumiem no viena uz otru akordu, tāpēc daļa skaņdarbu bija par grūtu.
Bet tas nav vienīgais iemesls. Reizēm bija grūti uztvert muzikālu dzirkstīti, arī domas skaidrību – kā izvēlētais saturs, virsraksts, teksts tiek atspoguļots ar izteiksmes līdzekļiem.
Tā ka bija diezgan sarežģīts pirmās kārtas izvērtēšanas process. Mūsu pirmais balsojums bija ļoti atšķirīgs – bija maz darbu, ko atbalstīja visa žūrija.
Bet kā nonācāt pie kopsaucēja?
Aira Birziņa: Kad redzējām katra favorītskaņdarbus, diskutējām jau tieši par konkrētiem skaņdarbiem. Ar vairāk vai mazāk argumentiem katrs no mums kaut ko minēja par tiem, ko viņš vēlētos virzīt tālāk. (..)
Konkursa mērķis ir kas vairāk par ierastās taciņas iešanu – svarīgi ieraudzīt interesantākus elementus, kādas harmonijas vai ritma spēles, kādas mūsdienu tehniku pielietošanas, kaut gan tādu bija ļoti, ļoti maz. (..)
Man pašai vienmēr ir interesanti ieraudzīt tādas partitūras, kuras man pašai ir mazliet kā mīkla, kur ir kaut kas jauns izaicinājumam.
Arī jubilejas koncertā tādi bija.
Ļoti godīgs vērtētājs varētu būt arī pašas meitenes, kuras ir profesionālas dziedātājas.
Aira Birziņa: Esmu jautājusi meitenēm, man ir viņu balsojums. Lai gan – dienu no dienas kaut kas pamainās skanējumā: strādājot ar katru skaņdarbu arvien dziļāk un pamatīgāk, esot jau drošākām dziedājumā, rodas arī jaunas atklāsmes par citiem skaņdarbiem, kuri varbūt nav tie pirmie favorīti.
Bērnu un pusaudžu vecumā pirmie favorīti biežāk ir tie ātrāk uztveramie skaņdarbi un tie, kuros tas cietais rieksts nav tik ciets…
Te minēšu salīdzinājumu saistībā ar mūsu piedalīšanos koru konkursā Tolosā. Arī Spānijā bija kompozīciju konkurss, un obligātā dziesma šajā konkursā bija ļoti, ļoti grūta mīkla. Tas bija ļoti dziļš, nopietns teksts. Man nācās diezgan daudz pūlēties, lai šo tekstu vispār izskaidrotu. Jo kora meiteņu vecums ir no divpadsmit līdz piecpadsmit, bet dziesmas teksts vēsta par būri, kas esmu es pats sev un savam lidojumam, savai brīvībai – kā izlauzties no šī būra? Kā es vēlētos pacelties spārnos un paskatīties no malas uz šo savu iesprostoto cilvēku!
Kad pēc koncerta satikām pašu komponistu, viņš bija priecīgs par atskaņojumu, un mēs viņam jautājām – vai jūs to tekstu varētu pats paskaidrot, vai mēs pareizi tulkojām un sapratām? Izrādījās, ka šo tekstu rakstījusi kāda diriģente, kas ir slima ar vēzi. Būdama slima, viņa citādāk skatās uz savu dzīvi, uz sevi: tās ir pieauguša cilvēka domas – arī par nāvi.
Laikam intuitīvi to biju nojautusi, jo pēdējā skaņa korim šajā skaņdarbā ir nopūta. Meitenēm gan centos nepieminēt tik ļoti tieši šo teksta skaidrojumu.
Vai šādi panākumi un uzdevumi, kurus izdodas pieveikt, spārno arī meitenes? Vai ir sajūta, ka pēc šāda komplicēta darba nekas vairs neliekas par grūtu? Arī šādi četri jaundarbi, kas tagad būs pirmdien jāpievar.
Aira Birziņa: Pilnīgi noteikti šādi konkursi ir milzīgs ieguvums, milzīga balva tālākam atspērienam. Jau jubilejas koncerts bija šāds atspēriens.
Jaundarbus mācoties pēc atgriešanās no Tolosas, mums bija daudz vieglāk strādāt, bet tas bija arī cita iemesla dēļ, jo koris kā instruments šobrīd ir daudz augstākā sagatavotības pakāpē: konkursam gatavojoties, tika ļoti slīpēts, slīpēts un strādāts.
Konkurss gan bija tikai viena daļa no mūsu dziedāšanas, jo Spānijā mums bija arī seši pilnas programmas koncerti – katru dienu bija koncerts, un tāda slodze vēl nav pierasta tik jaunām dziedātājām.
Kā notiks šis koncerts, kas vienlaikus būs konkurss, kāda būs skaņdarbu secība?
Anna Veismane: Iesāksim ar konkursa dziesmām, lai žūrija var apdomāt rezultātus. Tad sekos latviešu komponistu darbi, kas rakstīti īpaši korim "Tiara" un atskaņoti 25 gadu jubilejas koncertā. Būs arī laureātu apbalvošana, aicināsim uz sarunu Ēriku Ešenvaldu un Uģi Prauliņu.
