Kad pirms 54 gadiem Kuldīgas Mūzikas skolā par direktori sāka strādāt Maruta Rozīte, kora skolā neesot bijis, tāpēc viņa darījusi visu, lai te būtu jauns mācību priekšmets – kora dziedāšana. No 1967./1968. mācību gada tas arī izdevies. Tad korī dziedājuši teju visi mūzikas skolas audzēkņi, arī zēni.
Ar neatlaidīgu darbu šo 50 gadu laikā koris kļuvis par Latvijas vizītkarti. Tas septiņas reizes atzīts par Latvijas mūzikas skolu labāko kori, trīspadsmit reizes uzvarējis prestižos Eiropas konkursos, bet divreiz izcīnījis pasaules koru konkursu laureāta titulu. Tas Latviju pārstāvējis arī ANO 50. gadadienas svinībās Sanfrancisko.
“Es gribu, lai ir kupla skaņa. Tas ir tas, ar ko Eiropā un ejot uz konkursiem pasaulē, mēs piesaistām [klausītājus],” stāsta Rozīte.
Jubilejas reizē uz skatuves kāpa ne tikai tagadējais “Cantus” sastāvs, bet arī bijušās dziedātājas. Ne viena vien no viņām savu karjeru turpinājušas mūzikas jomā. Tā Latvijas Nacionālās operas soliste Aira Rūrāne atzīst, ka bez Marutas Rozītes iniciatīvas viņa, iespējams, nebūtu operā. “Diriģente, kas mani burtiski paņēma aiz rokas aizveda uz Rīgu un atrādīja saviem kolēģiem sākumā un tad teica, ka jāiet un jādzied. Viņa ir vainīga, ka es dziedu,” stāsta Rūrāne.
Dziedāt šai korī nozīmē piekrist smagam darbam un neatlaidībai. “Sākumā liekas, ka ir daudz un nevarēsi [izdziedāt]. Kad iemācies un tiec - tu, saprot, ka tas bija tā vērts! Tas ir forši!” stāsta kora “Cantus” dalībniece Linda Lasmane.
Koris ar savu skanējumu ir piesaistījis ne viena vien komponista uzmanību. Īpaša bijusi sadarbība ar komponistu Pēteri Plakidi, kura sākās pirmajās Mūzikas dienās Kuldīgā. Komponists korim veltījis ap 30 dziesmu. Viena no tām – „Vabolis” izskanējusi arī skolēnu Dziesmu svētkos lielajā Mežaparka estrādē.
