Idejas piedzimšana
"Pirms gada ar vokālo grupu "Putni" uzstājāmies festivālā netālu no Zalcburgas – tajā pašā pilsētiņā, kur savulaik Francis Grūbers radījis savu dziesmu," stāsta koncerta idejas autore un "Putnu" vadītāja Antra Dreģe. "Koncerts notika katedrālē, kas atrodas tieši blakus "Stille Nacht" kapeliņai – šis fakts mūs iedvesmoja uz ideju, ka šai dziesmai veltīts koncerts varētu skanēt arī Rīgā...”
Dreģe arī atzīmē, ka neparastu mūziķu un instrumentu kombinācija ir tieši tas, ko "Putni" mīl. "Šos mūziķus biju noskatījusi dažādos projektos – biju patīkami pārsteigta, ka arī Matīsam un Ievai jau bija tapusi sava koncertprogramma! Esmu ļoti priecīga par rezultātu, ko nodrošina mākslinieku augstā profesionalitāte. Gan Jēkabs kā pieredzējis teātra mūzikas autors un skaņu meistars uzrakstījis burvīgu, dzīvespriecīgu mūziku, gan Matīss ar savu džeza mūziķa pieredzi pielicis artavu, lai taptu labskanīgi, interesanti jaundarbi un neparasta "Klusās nakts" apdare.
Jau pašā pirmajā mēģinājumā laimes hormoni lidoja – no tā, ko dzirdējām un paši izpildījām, no komunikācijas, saprašanās bez vārdiem – no pirmā acumirkļa!
Domāju, šis ir ļoti, ļoti veiksmīgs sadarbības stāsts,” sajūsmināta stāsta Antra Dreģe.
Lieliskā saprašanās
Jēkabs Nīmanis līdzās dziesmas "Klusa nakts, svēta nakts" apdarei uzrakstījis arī savu redzējumu par Jāzepa Vītola korāli "Dievs, mīļais tētiņ" un skaņdarbu "Naktī bira zelta rasa", kurā var jaust grūvīgas noskaņas.
"Manu radošo daiļradi vada viens impulss – rakstu to, kā man pietrūkst, ko nedzirdu, un šķiet – šīs skaņas nav, tāpēc vajag uzrakstīt, jo tad pasaule būs līdzsvarojusies," sev raksturīgajā ironiskajā manierē teic Nīmanis.
"Apmēram nojaušu Ziemassvētku koncertu tradicionālā plūduma nianses, tāpēc negribu tām pretoties, bet vēlos piedāvāt kādu jaunu metru, taktsmēru, sajūtu, kas interesanta un ko pats vēl neesmu sajutis.”
Tikām Matīss Čudars "Kluso nakti" risinājis instrumentāli, turklāt skanēs arī skaņdarbs "Gaismas dievs" un pavisam jauns triptihs. "Dziesmas "Klusa nakts, svēta nakts" melodija tika iedota instrumentiem, izmantojot to kā diedziņu, kas sašuj to drānas gabalu kopā," līdzības runā mūziķis un stāsta, ka triptihs sastāv no trim nesaistītiem dzejoļiem: Ivetas Šimkus "Es esmu nomodā", Arvīda Ulmes "Par tevi" un Aivara Neibarta "Es palecos gaisā".
"Tie visi pie manis atnākuši negaidītos brīžos. Sapratu – tie veido lielu kopjēgu!"
Klarnetes un ģitāras duets sastopams biežāk, taču viduslaiku klavesīna klātbūtne ir sevišķa. Kā mūziķi savstarpēji kopā jūtas?
Matīss Čudars: "Pirms tam, protams, biju Jēkabu pamanījis.
Zināju, ka ir tāds čalis, kurš dvēselē ir neakadēmisks rokenrolists, bet mistiskā kārtā nokļuvis akadēmiskajā vidē. Tas ir drusku līdzīgs stāsts kā par mani.
Kad sākām strādāt, sapratu, ka esam uz viena viļņa, ļoti labi saprotamies. Tas pats ar Ievu – viņa dzīvo ļoti akadēmiskā vidē, bet ar viņu ir tik nepiespiesti, tik brīvi! Un vokālā grupa "Putni" – tik daudz te sirsnības un dvēseles siltuma. Mēģinājumi mūs aizved mājās ar smaidu sejā.”
Arī Jēkabs Nīmanis slavē Matīsu Čudaru: "Viņam piemīt ļoti laba kvalitāte – Matīss kā ģitārists ir ļoti klātesošs ansamblī. Tik dabiski un viegli – liekas, ka iepriekš drīzāk spēlējis mežragu vai čellu. Jo ģitāristiem jau ir cita skola, cits veids, kā frāzēt un spēlēt ansamblī, jo viņi raduši spēlēt ar pastiprinātājiem.”
Gandrīz kā medusmēnesis
Ieva Saliete šajos koncertos uzstājas ar Kaspara Putriņa būvēto un Ievas Putniņas apgleznoto viduslaiku klavesīnu, kas darināts pēc 1440. gada modeļa parauga. Tātad – šis ir ļoti sens instruments!
"Ja zinām, kāds ir tradicionālais klavesīns, tad šis ir kas pilnīgi cits – pārnēsājams rokā, tam ir tikai trīs oktāvas jeb 35 taustiņi, bet, spēlējot viduslaiku mūziku, ar to absolūti pietiek,” instrumentu raksturo Ieva Saliete, atklājot, ka arī gleznojums ir īpašs:
"Gleznojumu autore Ieva Putniņa, kura apgleznojusi arī manu klavesīnu, ar klavesīna apgleznojumiem absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju – šie gleznojumi ir diplomdarbi.”
Šo instrumentu Ieva Saliete spēlē, stāvot kājās: "Tā jūtos ērti. Tas ir jauki – spēlēt un kustēties. Arī ērģeļpozitīvu spēlēju, kājās stāvot. Ja paskatāmies renesanses laika glezniecību, piemēram, Vermēra gleznas, tajās redzamas ļoti daudzas daiļas dāmas, kas stāv pie loga un spēlē virdžinālu.
Instruments pie manis nonācis tikai pirms mēneša – šobrīd izbaudām savu medusmēnesi: man viss patīk, viss liekas brīnišķīgs, skaists un krāsains.
Taču apzinos – lai spēlētu viduslaiku mūziku, nepieciešama pamatīga izglītība: ja turpināsim savas attiecības, man būs ļoti, ļoti daudz, ko mācīties. Bahu uz šī instrumenta spēlēt nevar, bet ir brīnišķīga mūzika, kas atceļojusi no 15. gadsimta – repertuārs ir milzīgs, īpašs un interesants. Ļoti ievelkošs un aicinošs,” atklāj Ieva Saliete, kura šajā mūziķu kompānijā jūtas lieliski, jo izrādās, ka arī šāda mūzika, kas rakstīta šodien, piestāv arī viduslaiku klavesīnam.
Koncerti:
- 14. decembrī plkst. 19:00 Ogres Ev. Luteriskajā baznīcā
- 16. decembrī plkst. 19:00 Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā
- 22. decembrī plkst. 19:00 Smiltenes Ev. Luteriskajā baznīcā
- 23. decembrī plkst. 18:00 Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē
- 25. decembrī plkst. 18:00 Kuldīgas Sv. Annas baznīcā
- 26. decembrī plkst. 17:00 Dobeles Ev. Luteriskajā baznīcā.
