Slaveno Antuāna de Sent-Ekziperī stāstu izstāstīs Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi – flautists Reinis Lapa, obojists Mārtiņš Zālīte, klarnetists Kārlis Catlaks, fagotiste Lindsija Deivisone un mežradznieks Ingus Novicāns kopā ar trompetistu Mārtiņu Zuju un aktieri Ēriku Vilsonu. Uzveduma scenogrāfiju veido Varis Siliņš.
"Sākotnēji bija ideja "Mazo princi" īstenot jau 2020. gada vasarā un tad braukt uz skolām, bet sākās pandēmija," stāsta Andris Vecumnieks un smaidot skaidro, ka vienlaicīgi divi orķestri viņam pasūtījuši divas pasakas. "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris pasūtīja Ineses Zanderes pasaku par mūzikas instrumentiem, kas mazā pandēmijas pauzītē paspēja izskanēt Rēzeknē, "LNSO Vasarnīcā", un pavasarī – arī Jēkabpilī. Rudenī, protams, atkal nekas nenotika. Tagad iecerēts, ka pirmajā "LeNeSoNa" koncertā septembra beigās tā varētu izskanēt Rīgā. Savukārt otras pasakas radīšanu ierosināja Liepājas Simfoniskais orķestris, un šajā gadījumā bija jārada pasaka nevis lielajam orķestrim, bet sešiem pūšaminstrumentiem – pūtēju kvintetam jeb flautai, obojai, klarnetei, fagotam un mežragam, kā arī trompetei. Liepājas orķestris arī ierosināja, ka tas varētu būt "Mazais princis". Tad talkā nāca Orests Silabriedis un režisore, dramaturģe Zane Kreicberga, kuri izveidoja savu versiju.
Šeit gan uzreiz jāsaka, ka sākumā bija mūzika un pēc tam sākās stāsts, un šobrīd izrādes oficiālais žanriskais nosaukums ir "muzikālie zīmējumi". Jo neaizmirsīsim, ka Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatā ir viņa paša zīmējumi. Tas nebūs simtprocentīgi un absolūti viens pret vienu visiem zināmais darbs,
bet drīzāk manas, Zanes un Oresta vīzijas par to, ko no šīs pasakas varētu uztvert, paņemt un piedāvāt citiem," prāto komponists un piebilst, "domāju, visi piekritīs, ka "Mazā prinča" dziļuma līmenis un filozofiskais skats sniedzas tālu ārpus pasakas parametriem: to izlasot, katram rodas savas dzīves gudrības un savas dzīves pieredzes risinājums un attēlojums."
Komponists arī atklāj, ka šis apmēram stundu garais muzikāli literārais dramaturģiskais uzvedums ieskatīsies gan "Mazā prinča" spilgtākajās lappusēs, gan arī parādīs mūzikas instrumentus, kuri iemiesosies dažādos personāžos, bet vienojošais vadmotīvs būs "Mazais princis".
"Pēc tam muzikologi varēs minēt "Mazā prinča" vadmotīvu, kas tur izskan absolūti visur cauri, kas principā ir šī paša rakstnieka bērnības atmiņas – drīzāk pat ne nostalģiskas, drīzāk kaut kādi bērnības sapņi, kuriem nav bijis lemts piepildīties.
Pagājušonedēļ biju Liepājā, piedalījos arī mēģinājumos un, kā teica Leonīds Vīgners, "sakārtoju visu pēc sava prāta", bet tiešām – esmu ārkārtīgi pateicīgs gan Liepājas Simfoniskā orķestra "Kurland Quintet" mūziķiem, gan Zanei Kreicbergai it sevišķi – par to, kā viņa viedi un dramaturģiski spriegi, un tai pašā laikā ļoti mērķtiecīgi spējusi sakārtot filozofiskas pārdomas par sižetisku vēstījumu ar savu notikuma statusa piedāvājumu. Esmu pateicīgs Orestam Silabriedim, kurš, kā vienmēr, īstajā laikā, īstajā vietā, nemanāmi, bet atrodas īstajā brīdī... Esmu ļoti pateicīgs aktierim Ērikam Vilsonam par to, cik balss tembrs šajā gadījumā ir neatņemama mūzikas sastāvdaļa. Citiem vārdiem sakot, esmu pateicīgs visai radošajai komandai."
Andris Vecumnieks gan pauž nožēlu, ka pats uz pirmatskaņojumu ierasties nevarēs, jo tieši tajā pašā dienā, 30. jūlijā, viņam būs jāstājas pie diriģenta pults koncertā "Vasaras muzikālais tilts Rīga–Rostoka–Grāca", kas notiks NMV Emīla Dārziņa koncertzālē.
"Šis tiešām ir tas gadījums, kad vienlaicīgi atrasties divās vietās nav iespējams. Bet nu, ko lai dara, tāda ir dzīve, un man ir prieks, ka tiešām šis projekts beidzot realizēsies."
Uzvedums "Mazais princis" ir gana kompakts, lai pēc Rundāles dotos arī uz citām vietām. "Ir domāts par to: tāpēc jau arī tāds sastāvs, arī scenogrāfija ir ļoti kompakta, lai iestudējumu pirmām kārtām varētu parādīt Liepājas novada mūzikas skolās," apstiprina Vecumnieks. "Tas ir mazbudžeta projekts, kā tagad moderni teikt, un tam ir arī sava pievilcība. Protams, arī savas grūtības!
Man bija interesanti spēlēties un izmēģināt sešu dažādu pūšamo instrumentu tembrus, to salikumus un kombinācijas: tāda iespēja komponistam negadās nemaz tik bieži – asināt savu meistarību instrumentācijas lietās tieši pūšaminstrumentu kontekstā. Jo lielais orķestris ir pierasta lieta.
Bet te ir tāds it kā zināms kameransamblis, bet tomēr – tā ir stunda mūzikas: drusku jāpiedomā, kā to izdarīt. Nekādas ekstramodernas kompozīcijas tehnikas te nesaklausīsiet, tas nav manā garā, tas nav manā dabā. Jo mans uzdevums bija radīt noskaņu, emocionālās atmiņu pasaules tēlojumu, zīmējumus. Karalis ir trompete, biznesmenis – angļu rags, dzērājs – fagots. Planētas pārstāvjus eksponēs solo instrumenti.
Bet lapsiņa ir viltniece, viņa māk iesaistīt savā varā visu orķestri, mainīt uzdevumus, mainīt instrumentu funkcijas. Čūska savukārt māk izplesties pa intervāliem un apņems Mazā prinča uzzīmēto ziloni... Bet ko nu es tagad stāstīšu – par mūziku stāstīt ir pilnīgi noziedzīga nodarbošanās.
Ir teksts, ir vārdi, ir sižets, ir librets, ir darbība, un tiešām – mans pienesums ir tikai muzikālās ilustrācijas šim vizuālajam uzvedumam."
