Mazā Mežotnes pils atklās koncertsezonu ar koncertu «Džons Keidžs un videomāksla»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Šodien Mazā Mežotnes pils atklāj savu vasaras koncertsezonu ar komponistu Džona Keidža, Pētera Plakida un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbu programmu pianista Jura Žvikova un Latvijas Nacionālās operas klavieru trio “Opera” izpildījumā, informē Mārtiņš Pučka, “Rīgas festivāla” preses sekretārs. Mūziku koncertā “Džons Keidžs un videomāksla“ papildinās režisora un videomākslinieka Roberta Rubīna īpaši šim koncertam gatavotās videoprojekcijas.

Džona Keidža mūzikas eksperts, pianists Juris Žvikovs koncertā atskaņos komponista sonātes un interlūdijas sagatavotām klavierēm, kā arī kopā ar vijolnieci Svetlanu Okuņu un čellisti Ingu Sunepu atskaņos Pētera Plakida “Romantisko mūziku” vijolei, čellam un klavierēm un Dmitrija Šostokoviča „Trio mi minorā”.

Daļu programmas aizņems Džona Keidža mūzika – izdompilnā nejaušības slavētāja un kaislīgā sēņu pētnieka Keidža idejas veidojušas apvērsumu priekšstatos par mūziku. Mūzikas vēsturnieki Keidžu uzskata par konceptuālisma ieviesēju skaņumākslā - lūk, Keidža izteikums, kas labi raksturo viņa uzskatus: “Komponistam jāatmet vēlme kontrolēt skaņu, viņam jāatbrīvo gars no mūzikas un jāattīsta tādi izteiksmes līdzekļi, kas ļauj skaņām būt viņām pašām, nevis cilvēka izdomāto teoriju nesējām vai cilvēcisku jūtu izpausmēm.”

Amerikāņu izcelsmes mūziķis, mūzikas teorētiķis un filozofs, kā arī mikologs (sēņu pētnieks) Džons Keidžs (1912 – 1992) bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20.gadsimta komponistiem un domātājiem, uzskatīts par avangarda līderi mūzikā un ambientās mūzikas pamatlicēju. Viņš pazīstams arī kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas “cilvēktiesībām”. Keidžs ir klusuma jaunatklājējs Rietumu kultūrā, viņa populārākais skaņdarbs ir „4:33” (1952) jeb četras minūtes un trīsdesmit trīs sekundes klusuma. Viens no amerikāņu komponista radikālākajiem teicieniem - Sounds we hear are music (“Viss, ko dzirdam, ir mūzika”), satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību: jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi ieklausās. Keidžs mēdza pārbūvēt mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais pielietojums izpildījumā uz skatuves klausītājiem līdz tam nebija iedomājams.

Programmas otrajā daļā – Plakidis un Šostakovičs. Ievērojamā komponista, lieliskā pianista un izcilā pedagoga Pētera Plakida “Romantiskā mūzika”, pēc autora teiktā, balstās uz vienlaicīgu kontrastu: opusa sākumdaļā stīginstrumenti skan romantiski, bet klavierpartija – antiromantiski. Mūzikai attīstoties, izveidojas diezgan asa konfliktkulminācija. Viss beidzas samierinoši, apskaidroti. “Romantiskā mūzika” tapusi Alfrēda Kalniņa 100. dzimšanas dienas laikā, un skaņdarba romantiskā puse netiešā veidā ir sveiciens Alfrēdam Kalniņam.

Dmitrija Šostakoviča Otrais klavieru trio ir komponista veltījums drauga Ivana Sollertinska piemiņai. Sollertinskis (1902–1944) bija fenomenāli erudīts mūzikas zinātnieks, teātra eksperts, romāņu valodu zinātājs, cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām, Ļeņingradas konservatorijas profesors un Ļeņingradas filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Viņš nomira no sirdslēkmes 1944. gada naktī no 10. uz 11. februāri – dažas dienas pēc tam, kad tika teicis ievadvārdus Šostakoviča Astotās simfonijas atskaņojumam Novosibirskā. Interesanti, ka krievu mūzikas vēsturē klavieru trio palaikam kļuvuši par piemiņas skaņdarbiem – Čaikovskis rakstīja Nikolaja Rubinšteina piemiņai, Rahmaņinovs savā trio pieminēja Čaikovski, Arenskis komponēja veltījumu Karla Davidova piemiņai. Nu bija Šostakoviča kārta tērpt mūzikā atmiņas par vīru, ko pats sauca par savu tuvāko draugu.

Latvijas Nacionālās operas klavieru trio “Opera” pirmais koncerts notika 2001. gada 20. oktobrī LNO Beletāžas zālē pēc orķestra koncertmeistaru Svetlanas Okuņas un Ingas Sunepas ierosmes. Kopš tā laika jau vairāk nekā desmit gadu trio muzicē nemainīgā sastāvā. Trio nodibināšana veicināja kamermuzicēšanas tradīciju atjaunošanu LNO Beletāžas zālē. Koncertos iesaistās operas simfoniskā orķestra mākslinieki un operas solisti, šie koncerti allaž saņem klausītāju lielu atzinību. Trio repertuārā ir Fransē, Haidna, Mendelsona, Mocarta, Pjacollas, Rahmaņinova, Šostakoviča un Šūmaņa darbi.

Kopā ar trio “Opera” šajā programmā piedalīsies arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti